Pietiekoši jau liels tas Eiropas tirgus lai turētu. Kautkādi sīkie tirgoņi jau neturēs, bet lielāki jau bez problēmām. Nu vismaz tādām mantām ko pērk.

Ja nodarbojas ar ražošanu, tad jā, var pirkt pa 10 un pa 100 gabaliem.   Ja kādam privātam projektam-eksperimentam vienā eksemplārā, kur pozīciju daudz, bet katrā vairāk par 1-2 gabaliem nevajag, tad jau var sākt rēķināt, vai ir maz vērts celties no dīvāna. Gan kaut ko izdomās, attīstīs biznesu caur Eiropas noliktavām. Nebūs tā, ka nekas lētāk par €5 nebūs. Kaut kādā ziņā varbūt pat būsim ieguvēji - kaut kādas lietas varētu būt ar piegādi nedēļas laikā iepriekšējo 2-3 nedēļu vietā.   Cita lieta - neba nu visu tajās Eiropas noliktavās turēs…

Es saprotu, ka esi nazis ņeržas metināšanā un iepērcies tikai biznesa vajadzībām un visam pievieno savas zelta zināšanas, bet tās nav vienīgās preces, ko Ali var nopirkt. Ja tagad preces minimālā cena būs 5 eur, tad tas tirgus nomirs dabīgā nāvē, jo tas neizdzīvos tikai uz biznesa klientiem. Bet tas jau laikam arī ir ES mērķis.

Tā laikam būs.

Gan jau iešņauca kaut ko arī, un tomēr tā siltumnīca, mauzolejs un pālis reāli ir uzbūvēti, nevis nekas vai baļķu tilts. Tie miljoni ir pārvērsti reālā un pat kvalitatīvā betonā. Vienīgā bēda, ka tas viss ir sanācis tāds dārgs kurbāzts.

Jā, un vēl Eiropa izvēlējusies īsto laiku, kad tai zaļai kļūt. 

Kaptein, pirmais Progresīvo satiksmes ministrs stājās amatā divtūkstoš DIVDESMIT TREŠAJĀ gadā, DIVPADSMIT gadus pēc RB Rail dibināšanas. 💁🏻‍♂️ Kaitini visus tos pārējos godavīrus un viņu pārstāvētos konservus, jenotību, nacapus un zagļzemniekus pirms viņa.

Ir citi ieteikumi, kā Eiropai aizstāvēt savu tirgu pie apstākļiem,kad enerģija ir pilnīgi nekonkurentspējīgās cenās?

Robots saka tā:  

Tā kā apakšbikses un neko tml. Ali nepērku. 😉 Bet dažādām detaļām un komponentiem tas + piecītis nav vēl kritisks, jo viss iegūst krietni lielāku pievienoto vērtību, iestrādājot konkrētā iekārtā. Un vēl daudz ko tur var pirkt, teiksim kā 10 gab. komplektu, kur jau tas piecītis sadalās reizinātājos. Nerunājot nemaz par daudzām lietām, kuras Eiropā vispār nevar nopirkt, vai arī to cena ir īsts kosmoss. Tāpat kā visi tie hitrožopiji Eiropas biznesmeņi, kuri tai pašam Ali izstrādājumam pie sevis uzkrāmē jau vairākkārtīgu cenu.                      

Jebal. Es šo nesaprotu. Tikko 1.jūlijā uzlika 3 eur par katru preci. Tad kas būs šis par nodokli? Sanāk, ka katrs arduino sensors kļūs vismaz 5 eur dārgāks?

Jā būs 5e

Šito biju palaidis garām: https://www.la.lv/letie-pirkumi-no-kinas-klus-vel-dargaki-es-ievies-jaunu-papildu-maksu-katrai-pasutitajai-precei Nez, tas līdzīgi kā ar tiem €3? Vai te kaut kāds citādāks princips strādās?

Kādi mēs? Nekādi ne mēs. Tur ir konkrēti purni, kuri ļoti labi zināja ko dara un izdarīja to perfekti. Iešnauca piķi par balstu Daugavā un Centrālās stacijas mezgliem, pamattrasi atstājot ES  papildus (uz celīšiem) finansējumam. Šos konkrētos purnus ir jāatrod un jāuzstiepj. Patiesībā, nekas nav jāatrod, visi zināmi, tikai rociņas siltumā un pa īsu.

Parasti speciāli virsnieki nogāja cinka zārku piederīgajiem.  Bieži vien zārku piedrīgie atvēra. Tur dažreiz no dēla bija tikai kaut kāda dubļu cupiņa samaisīta ar asinīm. Gadījumā ar manu klasesbiedru uz ķermeņa bojājumi neatbilda augstsprieguma strāvas iedarbībai. Bija kaut kādi koncetriski izdegumi. Es "naidnieku balsīs," pēc tam dzirdēju ziņu, ka Odesas pusē esot eksplodējis vilciena sastāvs ar munīciju. Tas bija 80 gadu sākumā. Detaļas vairs neatceros.

Nē, no Habarovskas. Esot bijs čurku dumpis pret baltajiem. Tā kā šķībacainie daļā bij nospiedušā vairākumā, tos pāris latviešus, ukraiņus un leišus bij novākuši, pēc tam pielaiduši kazarmai uguni, lai izskatās pēc nelaimes gadījuma. Muti atplēst jau tāpat tolaik nevarēja, visus apklusināja, citus ar naudu, citus ar iebiedēšanu.  

Manam vienam klasesbiedram, kurš kādu laiku brauca par tālbraucēju, bija brūte Ukrainā. Liels saulespuķu lauks, bet detaļas es nezinu. Citam no citas skolas ir sieva Ukrainas. Bija laiki, kad brauca pie mums viesstrādnieki un un viestrādnieces...

Afganistānas heroīns?

Man personīgi laimējās, sargāju Ukrainā arbūzu laukus, bet tās vietējās skaistules ne tikai neprasīja ziepes, bet zvērēja mūžīgu mīlestību un vēlmi sekot da jebkur (es no Baltijas tomēr ) Radiniekam gan nepaveicās - atnāca cinka zārkā, nesankcionēti atvēra, tur bija liels hajs...

Lielākā daļa, jā. Vairāki skolasbiedri pakaroja, bija arī ievainoti . Atceros vienu skolasbiedru kā labsirdīgu puisi. Klasebiedrs, kas dzīvoja kaimiņos stāstīja, ka atgriezies no Afganistānas bija ļoti agresīvs, varēja bez iemesla kādam uzbrukt. Dienēja desantniekos. Stāstīja kā dažreiz izmeta kalnos kādā ciematā. Nogalināja visus, kas tur bija... Daudzi pēc Afganistānas nodzērās. Kā viens tāds puisis teica: "Mums tur padarīja par zvēriem". Pie tam pietaisīja 5 bērnus. Dakteri mātei nosēja olnīcas, lai vairāk nedzemdētu. Kad prasīju, vai par bērnu uzturēšanu nav jāuztraucas. "Ko tur daudz uzturēt? Drēbes var dabūt kumpalās". Manas dzīvesbiedres pirmais vīrs dzēra, bija agresīvs. Sadzēries, uzvedās neadekvāti. Draudēja sevi nogalināt, graizot sevi ar nazi. Vienreiz satiku puisi, kurš bija guvis smagu kontūziju, kad bruņutransportieris uzbrauca uz mīnas. Atceros vienu Politehniskā institūta 1. kursa studentu, kurš saņēmis pavēsti uz armiju, panikā kliedza: "Negribu, negribu uz Afganistānu!" Pats es armiju izgāju neklātienē mācību iestādē, bet izbaudīju arī kazarmu dzīvi. Varētu sarakstīt garu rakstu par to PSRS armiju, tās tradīcijām, skaitu, miltāro doktrīnu, pavēlniecības attieksmi pret kareivju dzīvību, skaitu, cik % no kareivjiem gāja bojā miltārās mācībās, ārpusreglamenta attiecībās, cik cilvēku guva visādas veselības problēmas. Mans klasebiedrs gāja bojā armijā Krievijā nesaprotamos apstākļos, iespējams lielgabalmunicijas eksplozijā. Militāristu versija, ka atvaļinājuma laikā uzkāpis uz elektriskā vilciena, lai apskatītu pilsētas panorāmu un pieskāries elektrības vadam. Jaunie nezina cik daudz Latvijā bija dažādu armijas daļu, trīs kara lidlauki, trīs miltārās augsskolas. Vienaudži dienēja ne tikai PSRS. Austrumvācijā- tas bija kruti. Kolēgis stāstīja, ka Kubā bija tāda nabadzība, ka sievietes atdevās par ziepju gabalu (arī nav slikti). "Termins „lielgabalgaļa” (vāciski: Kanonenfutter, angliski: cannon fodder) radās 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā, kad līdz ar šaujamieroču un artilērijas straujo attīstību Eiropas armijās būtiski mainījās karadarbības raksturs. Vēsturiski tā izcelsme un izplatība saistīta ar vairākiem galvenajiem posmiem: Vārda pirmssākumi (16.–17. gadsimts): Vācu valodā vārds Kanonenfutter rakstiskos avotos sāk parādīties 16. gadsimta beigās (piemēram, šaha un militārajos traktātos), apzīmējot kareivjus vai zemessargus, kas kaujā tiek pakļauti tiešai un neizbēgamai ienaidnieka artilērijas uguns iznīcībai. Visbiežāk terminu attiecināja uz slikti apmācītiem, viegli aizvietojamiem kājiniekiem. Viljams Šekspīrs (1597. gads): Angļu valodā analogs jēdziens parādījās Šekspīra lugā „Henrijs IV” (1. daļa, 4. cēliens), kur tēls Falstafs par saviem vāji apmācītajiem verbētajiem zaldātiem saka: „food for powder, food for powder; they'll fill a pit as well as better” („barība šaujampulverim... tie piepildīs grāvi tikpat labi kā labāki vīri”). Termina popularizēšana (19. gadsimts): Plašu starptautisku atpazīstamību un metaforisku lietojumu terminam nodrošināja franču rakstnieks un diplomāts Fransuā Renē de Šatobriāns (François-René de Chateaubriand). 1814. gadā publicētajā pamfletā pret Napoleonu Bonapartu viņš rakstīja par franču jauniešu masveida mobilizāciju, nosaucot viņus par „materiālu, kas sagatavots lielgabaliem” (mātière à canon). No šī teksta jēdziens kļuva populārs visā Eiropā. Latviešu valodā termins ienāca kā tiešs kalks (pārtulkojums) no vācu (Kanonenfutter) vai krievu (pušečnoje mjaso) valodas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, īpaši saistībā ar Pirmā pasaules kara masveida armijām un pozīciju karu."