Pie ķīniešiem pērc kaut spaiņiem, bet jēdzieni oriģinālā un ķīnieši man kaut kā neiet kopā. Neesmu pārliecināts, vai oriģinālā vispār pieejama savādāk kā kārtridžos.
Kā nav? Rekur ir pilns, atliek izvēlēties lētāko:
https://220.lv/lv/sq?q=Canon+Pixma+ix6850
Vēl ir variants sūtīt tinti no Ķīnas un pildīt esošo kārtridžu ar šļirci, tad ir pavisam pa lēto.
Nekādu speciālu cenšanos nevajag, jo duļķains rezultāts lēnām sāk veidoties, kad labais, dzidrais beidzas (tas ir, ja grib izspiest vairāk, nekā ir iekšā).
Stikla tīrāmais, bremžu eļļa, nedaudz "pārstrādāta" grīdas krāsa, vienvārdsakot, kur vien ir klāt kāda pile spirta... Ja vēl biji skolā mācījies ķīmiju, apdolbīties varēja no daudz kā.
Politūrai nav ne vainas, ja bija laiks un borskābe, no rīta tā gumijas garša mutē toreiz likās pilnīgs nieks. Kandavas "Popova" radio rūpnīcā to poļiturku nesa ārā vai svieda pāri žogam kannām, vienureiz gandrīz tehnikuma audzēkni būtu nosituši, bet tas pēdējā mirklī palēcis malā. Gājām uz tā laika vienīgo veikalu - "unīti" gar "popova" žogu, jo taisnāk sanāca
Pat katras brigādes, kompānijas lokā, vai nu tie ir elektriķi, santehniķi, vai arī vienkārši dzērāji, rodās savi īpašvārdi, žargoni, lai apzīmētu viņu biežāk lietotās lietas, vai darbības un tie var būt pat atvasinājumi no brigadiera vai viņa suņa vārda.😀 Īpaši raksturīgi tas ir krieviskā vidē.
Nu "kauliņi" varētu būt tas, kas paliek pēc tam, kad īpašniekam, kuram gribas lētāk, nodeg māja ar pašu īpašnieku tajā. Degošs šīferis rada raķetes vai petardes sprādziena troksni.
Jā, tas mani vienmēr pārsteidzis, kaut kāda debila klišeja, jo kā jau Tu pats rakstīji, ir speciāli jāpacenšas lai to bālgani duļķaino šķidrumu dabūtu. Pajatāju paziņām kas gadiem labu kandžu pareizi dzen, viņi ko līdzīgu teica. Pats neesmu cienītājs un neesmu salīdzinājis.
Vari paskatīties jebkuru filmu vai nejēgu stāstus paklausīties. 🙂Visur tur kandža ir tāds bālgans, pienains šķidrums. Pat pārdodas speciālas esences, lai krievu pasaules cilvēks iegūtu to bālgano krāsu un garšas piesitienu.😉Taču patiesībā pat krūmos uz akmeņiem novietota katla ar ugunskuru zem tā un vienkāršu puscollīgas trubas spirāli ūdens mucā, destilējot no rudzu brāgu iegūstam dzidru šķidrumu. Ko parasti ar to pašu iekārtu pārdestilē vēlreiz. Sanākt tur brāķis var vienīgi brāgu piededzinot vai pāri pārlaižot, ja nu tas meistars pats par daudz pagaršojis produktu, vai nav zinājis, ka katls no sākuma bez vāka visu laiku ar zaru slotu jāmaisa, tad pārejot uz mazu uguni, kad sāk vārīties, uzliekot vāku. Vairāk nekā 60 gadus atpakaļ piedalījos procesā, pat garšoju to kandžu, atceros to rudzu piesitienu, jo bērnības atmiņas jau ir spilgtas😀. Tāda ir patiesība bez mītiem. 🙂