Tie pagaidām ir ārzemju iecirkņu rezultāti, kas pieskaitīti Rīgai.
Oficiāli rezultāti vēl nav sākti skaitīt. Sapinušies ir pamatīgi. Bet Zviedris sev jau paguva 9 no 10 punktiem iedot.
Tas viss saistīts ar juridiskajām niansēm. Satversmē ir noteikts, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. Tātad oficiāli iepriekš tu balsot nevari/nedrīksti. Bet lai dotu iespēju visiem piedalīties vēlēšanās (jo visiem jābūt vienādām iespējām), tiek organizēta tavas balss glabāšana. Vienlīdzība maksā dārgi.
CVK mājaslapā var redzēt aktuālos saskaitītos datus, šobrīd ir tikai 4% un tie paši no Rīgas. Atkal sapinušies meistarībā...
https://cvk.lv/saeima-2026-rezultati
Jā, paldies, atradu kur likumā tas ir, bet nebija skaidri uzrakstīts visās publiskajās pamācībās, bet tik un tā tas rada zināmas neērtības un neredzu jēgu šādai iespējai.
Nekas nav jākoordinējas. Kā man stāstīja vēlēšanu komisijas dalībnieks, tad otrreiz tu vari balsot tikai tajā pašā iecirknī (kas gan nekur netika afišēts), kurā atstāji savu balsi glabāšanā. Pērējos tevi atšūs, jo esi jau balsojis iepriekš (ko parādīs vēlētāju rēgistrs), kad ienāksi iecirknī un parādīsi savi pasi vai ID.
Ka tu vari klejot vairākas reizes dažādās dienās pa dažādiem vēlēšanu iecirkņiem kā sabotieris un uztasīt riktīgu ķīseli, jo tad ir jākoordinējas CVK balsu skaitītājiem lai saprastu kura ir bijusi tava pēdējā izvēle.
Fiška tāda, ja tu nodod balsi glabāšanā (aizej iepriekš), bet velešanu dienā es vēlreiz balsot (esi mainījis savu vieokli un gribi balsot par citu), tad tā tava iepriekšējā aploksne ko iemeti urnā iepriekšējā balsošanā, jāzvejo ārā un jāiznīcina. Kaut kā tā
Tikai pēc šīs procedūras pabeigšanas, kā arī tad, kad tiks noslēgtas darbības ETVR, iecirkņos varēs sākt pārbaudīt, kuri šonedēļ balsi glabāšanā nodevušie ir mainījuši savu izvēli.
Kas, bļin, šitā par herņu?
Kaut kādā mērā varbūt. Bet trends ir.
Lai labāk saprastu šo kritumu, šeit ir salīdzinājums ar iepriekšējo gadu parlamenta vēlēšanu aktivitāti:
15. Saeima (2026): ~50,6% – 50,8% (Zemākā aktivitāte)
13. Saeima (2018): 54,56% (Līdz šim otrā zemākā)
12. Saeima (2014): 58,85%
14. Saeima (2022): 59,41%
11. Saeima (2011): 59,45%
9. Saeima (2006): 60,98%
10. Saeima (2010): 63,12%
8. Saeima (2002): 71,51%
7. Saeima (1998): 71,89%
6. Saeima (1995): 71,90%
5. Saeima (1993): 89,90% (Visu laiku augstākā aktivitāte pēc brīvvalsts atjaunošanas) [1, 2]
Par to vēlētāju aktivitāti - kā to mēra, no kā skaita procentus? Nevarētu būt tā, ka reālo balsstiesīgo vēlētāju skaits Latvijā ir būtiski mazāks kā skaitās? Tad tie procenti citi sanāk.