80o vidus un 1987. ir gadsimta rekords. 1.Latvijas laikā statistika rāda to pašu 1922-1927 ir bums, tālāk kritums. Attīstība kāreiz bērnus samazina. Reāls piemērs, aborts 70 lati, tādas naudas nav, kad ir tad jau par vēlu, un lūdzu, +1.

Bļin, drāzties vajag un ne izmisīgi un pašaizliedzīgi, bet rezultatīvi.😀

Kā nu negribas salīdzināt. Tu tak neko neteiktu, ja bez teikšanas tavu īpašumu atsavinātu un nolīdzinātu un bonusā tevi pašu par 5 kapeikām dienā liktu tur būvēt to dzelzceļu. Tu teiktu - tas ir par caruuuu!!!!  Kā arī tad noteikti bija pilns ar auto, pilns ar pilsētām, pilns ar autoceļiem un pilns ar infrastruktūru un dzelzceļš kustējās ar 200kmh.        Rīgas–Daugavpils (Dinaburgas) dzelzceļa līnija (atklāta 1861. gadā) un mūsdienu Rail Baltica projekts atšķiras gan būvniecības ātruma iemeslos, gan tehnoloģiskajā un ģeopolitiskajā pielietojumā. Rīgas–Dinamurgas līniju (ap 218 km) uzbūvēja aptuveni trijos gados (būvdarbi sākās 1858. gadā, atklāšana notika 1861. gada rudenī). Rail Baltica būvniecības temps salīdzinājumā ir ievērojami lēnāks. Kāpēc 19. gadsimtā uzbūvēja daudz ātrāk? Autokrātiska lēmumu pieņemšana un zemes atsavināšana: Krievijas impērijā zemes atsavināšana dzelzceļa vajadzībām notika ar carisku dekrētu palīdzību. Nebija gadiem ilgu tiesvedību ar privātīpašniekiem, sabiedrisko apspriešanu vai kompensāciju strīdu, kas mūsdienās Rail Baltica trasē prasa ievērojamu laiku. Vides un drošības prasību neesamība: 19. gadsimtā netika veikti ietekmes uz vidi novērtējumi, netika būvētas trokšņu sienas, dzīvnieku pārejas vai sarežģīti daudzlīmeņu šķērsojumi ar vietējiem ceļiem. Līniju vilka pa taisnāko un lētāko trajektoriju, vienkārši norokot vai uzberot grunti. Masveida roku darbs bez darba aizsardzības ierobežojumiem: Celtniecībā tika iesaistīti desmitiem tūkstošu strādnieku (tostarp zemnieki un kareivji), kuri strādāja garas stundas smagos apstākļos ar lāpstām, ķerrām un zirgu pajūgiem, nerēķinoties ar mūsdienu darba drošības standartiem. Inženiertehniskā vienkāršība: 19. gadsimta vilcienu ātrums bija 30 līdz 50 km/h. Šādam ātrumam pietika ar vieglu grants balastu, vienkāršiem koka gulšņiem un salīdzinoši maziem līkumu rādiusiem. Rail Baltica tiek projektēta ātrumam līdz 249 km/h, kas prasa milzīgu pamatnes nestspēju, masīvus dzelzsbetona pārvadus, pilnīgu nožogojumu un bezsadursmju krustojums 

Tā kā te dāmas nav, tad var teikt - ir viens skarbs līdzeklis: sievietēm neļaut izglītoties, nekādas līdztiesības un būs bērnu pilns pagalms  

Es par Eiropu nevis Latviju    Bet vispār tas pierāda cik nenormāli atpalika PSRS joprojām, bet mūsdienās krievlaižas lepojas, kas redz bija tik attīstīta valsts, kas bērni dzima aumaļàm

Tāpēc izmisīgi un pašaizliedzīgi cīnīties par dzimstības pieaugumu ir pilnīgi bezjēdzīgs pasākums. Sevišķi sacenšoties, kurš lielākus pabalstus maksāšot. 

Kopējo dzimušo skaitu neemigrējušie, protams, palielinātu, tai pat laikā dzimušo bērnu skaitu uz sievieti,  gandrīz nevienai valstij neizdodas pietuvināt 2 jaundzimušajiem. Lai cik bagāta un liel vēsturi tā būtu. Norvēģija, Somija, Šveice - tās ir Latvijas līmenī(~1.4). Daži izņēmumi - Īrija, Francija, Austrālija (~1.6).  Un tad ir Izraēla ~3, Omāna ~2.5, Saūda Arābija ~2.5  Vēsturiski skatoties, šīs valstis  ļoti strauji spēja audzēt labklājību, tai pat laikā vēl nav paspējuši transformatēties zem 2 bērniem, jo pirms pāris paaudzēm bija 5 -7. Un vēl bēdīgākais gals Ķīna, Dienvidkoreja, Taivāna arī Japāna...

Vispār elementāri, protams, ņemot vērā tehnoloģiju atšķirības. Bet paliksim Latvijā ... " Atšķirībā no Sibīrijas vai citiem Krievijas impērijas dziļumos veiktajiem projektiem, Rīgas–Daugavpils (Dinaburgas) dzelzceļa būvniecībā cietumnieku vai katoržnieku darbaspēks netika izmantots. [1] Šo dzelzceļu cēla algoti brīvlīguma strādnieki, un pats projekts tika īstenots pēc pilnīgi citādiem principiem – to vadīja privāts kapitāls, nevis valsts soda izpildes sistēma. [1] Vēsturiskie dati sniedz diezgan skaidru priekšstatu par to, kā noritēja būvniecība (no 1858. līdz 1861. gadam): [1] 1. Privāta akciju sabiedrība un angļu inženieri Dzelzceļu būvēja privātā Rīgas–Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, kuras akcionāri lielākoties bija vietējie vācbaltiešu tirgotāji (Rīgas biržas komiteja) un ārvalstu investori. Tā kā Krievijas impērijā tolaik trūka pieredzes tik vērienīgos projektos, uzņēmums piesaistīja angļu inženierus un darbu vadītājus, bet pašas sliedes un pirmās lokomotīves iepirka no Lielbritānijas. [1, 2] 2. Kas bija strādnieki? Tā kā darbs bija algots, uz būvniecību plūda tūkstošiem strādnieku. Tos var iedalīt trīs galvenajās grupās: Vietējie zemnieki un amatnieki: Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē un Kurzemē daudzi vietējie latviešu zemnieki meklēja peļņas iespējas un labprāt pieteicās smagajos zemes darbos (rakšanā, uzbērumu veidošanā). Viesstrādnieki no Krievijas guberņām: Tā kā dzelzceļš stiepās 218 kilometru garumā un darbaroku vajadzēja ļoti daudz, tika piesaistīti strādnieki (sezonas strādnieki jeb othodņiki) arī no kaimiņu guberņām – Pleskavas, Vitebskas un Smoļenskas. Tie pārsvarā bija krievu un baltkrievu zemnieki. [1] Kvalificētie speciālisti: Tiltu būvei, sliežu ceļu montāžai un staciju ēku celtniecībai tika algoti pieredzējuši amatnieki, mūrnieki un galdnieki no Rīgas, kā arī speciālisti no ārzemēm. 3. Darba apstākļi un organizācija Lai gan strādnieki saņēma algu un netika nodarbināti ar varu, darba apstākļi 19. gadsimta vidū tik un tā bija ārkārtīgi smagi. Gandrīz visi darbi tika veikti ar rokām – izmantojot lāpstas, cērtes, laužņus un zirgu pajūgus. Strādnieki dzīvoja pagaidu apmetnēs vai teltīs gar topošo līniju. Neraugoties uz smagajiem apstākļiem un dažādiem streikiem (strādnieki mēdza protestēt, ja kavējās algas izmaksa vai pārtikas piegādes), projekts virzījās uz priekšu ļoti strauji un tika pabeigts rekordīsā laikā – aptuveni trīs gados"   Masu kapi labi redzami visa dzelzceļa garumā ik pēc dažiem kilometriem, vai ne? Vienkārši progresīvajiem salīdzināt ārkārtīgi negribas. Citādi, nu tā stulbi sanāk. 

Bums bija 80o vidū, uz tā rēķina 2005. ir pieaugums:   2010.gadā – 19 219 bērnu, 2005.gadā – 21 497, 2000.gadā – 20 248 bērni, 1995.gadā – 21 595 bērni, bet 1990.gadā Latvijā dzīvi piedzima 37 918 bērnu.

Nu attīstītā sabiedrībā ar attīstītu medicīnu un visu pārējo vienkārši nevajag radīt 5 bērnus. Jā, 90o gadu vidū/beigās bija bums, bet tikai tādēļ, ka medicīna aizlēca, bet paradums taisīt 7 bērnus, jo labākajā gadījumā 2 izdzīvos līdz 40 vēl bija. Un tad arī radās tās lielās ģimenes un baby boomers. Un viss, stopkrāns. Un tā notiek visās valstīs ar kaut kādiem unikāliem izņēmumiem. Kas Āfrikā cilvēki dzīvos līdz 80 un medicīnā liksies pašsaprotama, arī viņi tur nevairosies.  Paredz arī, ka cilvēku skaits pavisam drīz stabilizēsies un paliks +/- nemainīgs.    Man gan joprojām fascinē, ka Latvijā visskaļāk par demogrāfiju un imigrantiem kauc tie politiķi vai aktīvisti, kam bērnu vispār nav. 

Būtu jau godīgi teicis, ka pats gribi kādu bezmaksas prono TV kanālu. Jaunatne TV neskatās un viedierīcēs bezmaksas prono ir pieejams visādos veidos un formās.. . 

Vajag virszemes apraidē bezmaksas pakā vismaz vienu kārtīgu pornokanālu. Pašreizējais programmu klāsts nav pietiekams. Jūs taču visi esat dzirdējuši frāzi, tajos bezmaksas kanālos nav ko skatīties. Ja arī tas dzimstībai nepalidzēs, vismaz daudziem pāriem palīdzēs noņemt dienā uzkrāto spriedzi.  

“būvējot šo projektu”    

Pilnmēness tikai svētdien, bet viens otrs biedrs jau šodien tā pilnā varā... 

Degvielai varēja dabūt 20 centus nost, nolēma jau neņemt vairāk akcīzi  kā var atļauties dīzelim. Skaidra lobēšana

Ne jau dzimstību, tāpēc jautāju vai jāpierunā dzemdēt? Ekonomika ir tas kas notur to kas ir, to vienu kas ir uz ģimeni. Uz kuru pusi tad norvēģi emigrē? No kā maksās, no apburtā loka, vispirms no tiem pašiem vecākiem iekasējot kā jaunu nodokli un tad atgriežot kā pabalstu? Pa vidu uzturot valsts pārvaldi kas šo turpu šurpu menedžē? Tās būtu jaunradītās darba vietas, nodokli tak maksās. :D

Nekāda sakara nav dzimstībai ar ekonomiku, tad jau Norvēģijā katrā ģimenē būtu desmit bērni, bet tur to ir tikpat maz kā Latvijā. Visu izšķir nauda, jo bērni vēsturiski vienmēr tika radīts, lai uzlabotu ģimenes ekonomisko stāvokli, viņi strādāja savā saimniecībā vai tika sūtīti peļņā un nesa vecākiem naudu. Tagad sabiedrība ir tik tālu degradējusies, ka vecāki ir bērnu vergi un katrs bērns tikai pasliktina ģimenes ekonomisko stāvokli. Lai Latvijā uzlabotu demogrāfiju, par katru bērnu ir jāmaksā vismaz minimālā alga līdz bērna pilngadībai, tas pats arī pārējā Eiropā, lai bērnu radīšana atkal uzlabotu ģimenes labklājību, nevis pasliktinātu. Tas ir vienīgā iespēja glābt balto rasi, jo savādāk pēc 20-30 gadiem te būs Islāma valsts. 

Ar pierunāšanu vai? To jau arī nosaka ekonomika, vismaz tik daudz ka tie kas ir neizbrauktu un kas izbraukuši atgrieztos. Pabalsti neko nerisina, no kurienes, atņemot to pašu bērnu izglītībai vai tiem pašiem vecākiem ar citu nodokli? Valsts uz bērnu iztērējas, bet beigās tas ņem un aizbrauc. Kvalitātei jābūt, ne kvantitātei. Iebraucēji jā, strādāt, bez ģimenēm utt, nestrādā, viss, brauc mājās, gluži kā pie arābu šeihiem.

Es neredzu, jo manas ielas nav ne Pensilvānijā, ne Ohaio un pat ne Indiānā