Piemēram jaunāku AAC kodeku un automātisku pārslēgšanos starp DAB un internetu.

Nu ja jau DAB/DAB+ ir 18gadus par vēlu tad jāievieš no sākuma tos, un tad jāizdomā DAB++. Varēs iekasēt licenzes no visiem. 

Martai, šķiet, patīk, tomēr šis nav gluži viņas “sasniegums”.  

Pa cik šogad kaušelis iet, ir 10? 

Grīziņkalna Martas stilā...

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.09.2026-pasvaldiba-pret-satiksmes-ekspertiem-nerimst-diskusijas-par-sencu-ielas-gajeju-parejas-izbuvi-riga.a663761/

Tieši tā, atšķirībā no FM, tur citas frekvences, attiecīgi cita raidīšanas aparatūra un citas antenas. Paliek tikai raidītāju vietas un daļēji studijas aparatūra, jo tur arī vajag uz raidītāju padot ciparu signālu, nevis analogo. Brīnījos par to tēzi, ka var aizvietot, bet nu skaidrs ka neprecīzi izlasīji.

Nu pēdējo dienu laikā, cik nu vāciski es saprotu, griežot vaļā viņu radio (FFN un R*sh), tad tur tauta dikti pārdzīvo degvielas cenas, kuras liedz gatavoties oktobrfesta svinēšanai.

Citēšu Elvisu Strazdiņu: “Es ceru, ka tu uzzināji kaut ko jaunu!”   Tas Trek gan ir Andelē. Ak jā, tur ir arī tas fujaks, kura eseskas sludinājumus es te esmu licis nezinu cik, “Marlboro” ieskaitot (tas vismaz bija smieklīgs). Šim viņa “””Giant””” pie Andeles sludinājumu cenām vajadzētu 10 gadus 🤑

OK, pārlasijos. Blogs saka ka viena un tā pati aparatūra var tik izmantota DAB un DAB+

GB un gab, ta kāda starpība 🤷🏻‍♂️

Bet ja frekvences ir citas tad aprīkojumu vajag citu, no ieprikšējā var palikt pats masts (puļķis) uz kura nostiprinātas antēnas, kurām ir jābūt mazākām ja frekvence augstāka...  

Nu es balstos uz to ko raksta paši norvēģi un viens blogs https://james.cridland.net/blog/2017/norway-switches-from-fm-to-dab/ Nav jau runa par freqvencēm, bet aprīkojumu

Man virtuvē mētājās vecs FM radio ar CD un kaseti, kas joprojām pilda funkciju - fons.  Tieši tāpat auto FM pilda funciju - fons. Ar ziņu un izklaižu piedevu. OK, šķiet, bij arī DABs iebūvēts. Ja FMs tiks izslēgts, es jau nākamā dienā nopirkšu virtuvei kaut kādu strīmradio. Vai kāds komercmēdijs, kurš jau velk savu dzīvi ar MAFa atbalstu, būs gatavi šādiem vingrojumiem? JĀ, pēc gadiem 5-10, kad pamainīsies autoparks, viss lēnām nomigrēs uz internetu, ar visiem 5-6-7G tiks atrisināta torņu aizrīšanās problēma. Bet šos trīs burtus es šajā bildē neredzu.    

IMHO, no svara nav tikai ārējā pinuma pretkorozijas īpašības. Svarīgs ir arī iekšējās caurulītes materiāls, visa mezgla konstrukcija un materiālu savietojamība — lai iekšējā caurule spiediena ciklu un kustību rezultātā klusi nenoberžas, kamēr ārējais pinums vēl spīd kā jauns. Turklāt ārējais pinums nav tikai dekoratīvs aizsargs. LVS EN 13618 / EN 13618 to faktiski uzskata par šļūtenes konstrukcijas daļu, kas palīdz nodrošināt spiediena izturību un aizsargā iekšējo cauruli. Interesants jautājums ir par regulārām spiediena izmaiņām. Piemēram, ja pirms šļūtenes ir aizaugusi stāvvada atzara caurule, daļēji aizvērts ventilis vai netīrs filtrs, tad, maisītājam esot atvērtam, aiz šī ierobežojuma spiediens nokrīt. Maisītāju aizverot, pēc brīža šļūtenē atkal ir pilns statiskais tīkla spiediens. Tātad katrā krāna atvēršanas/aizvēršanas reizē šļūtene dabū spiediena ciklu. Jo lielāks plūsmas ierobežojums, jo lielāka var būt starpība starp dinamisko un statisko spiedienu. EN 13618 šis efekts nav ignorēts — standartā ir gan pressure cycling resistance, gan resistance to pressure jumps pārbaudes. Tātad normālai sertificētai šļūtenei regulāri spiediena cikli principā ir paredzēta ekspluatācijas slodze. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka ir normāli, ja šļūtene skapītī redzami “lēkā”. Tur jau nāk klāt locīšana, kustība, berze, pārāk mazs liekuma rādiuss, nostiepta montāža utt. Standarta spiediena ciklu tests nav tas pats, kas gadiem ilga mehāniska berzēšanās pret pašu pinumu vai skapīša malu. Arī ūdens trieciens ir nedaudz cita lieta. Daļēji aizvērts ventilis vai netīrs filtrs samazina plūsmu, tāpēc tas ne vienmēr palielina ūdens trieciena maksimumu — tas to var pat samazināt. Bet statiskā/dinamiskā spiediena starpība šļūtenē tik un tā var kļūt lielāka. Rezultātā var būt interesanta situācija: lietotājam ārēji viss izskatās perfekti, bet vienā dienā ūdens sāk šļākties caur šķietami pilnīgi veselu, spožu ārējo pinumu. Būtu interesanti redzēt neatkarīgu dažādu ražotāju pievadšļūteņu testu ar kādiem 100 000+ spiediena cikliem, temperatūru, kustību un pēc tam burst test — kaut ko Project Farm vai Torque Test Channel stilā. Project Farm ir ļoti līdzīgi testējis dārza šļūtenes — plūsma, locīšanās, mehāniskā izturība un spiediens līdz pārraušanai — bet tieši sanitāro maisītāju pievadšļūtenēm tik labu salīdzinošu neatkarīgu testu pagaidām neatradu.

DAB and DAB+ digital radio broadcasts primarily use VHF Band III (174–240 MHz) and occasionally the L Band (1.452–1.492 GHz). [1] Ja jāizmanto citas frekvences tad šis nesanāk

varbūt kādam būs aktuāli: Ja jums ir Latvijas eID karte un viedtālrunis ar NFC (Near Field Communication) atbalstu, tagad varat izveidot vai atjaunot Smart-ID kontu, izmantojot tikai telefonu un eID karti. Jaunā reģistrācijas metode aizstāj līdzšinējo reģistrāciju ar eID karšu lasītāju, tāpēc viss process tagad notiek vienuviet - jūsu telefonā.  https://www.smart-id.com/lv/smart-id-konta-registracija-klust-lietotajam-vel-ertaka/

Tad nu ja jau tas neko papildus nemaksā aprīkojuma iegādē, un var pārraidīt izmantojot to pašu infarastruktūru, tad kur problēma? Kuras stacijas grib izmanto DAB+, kas negrib izmanto FM un maksā 8X vairāk 🤷‍♂️

Norvēģi izslēdza FM dēļ tā ka DAB/DAB+ sanākot 8 reizes lētāk operēšanas izmaksās. Tāka naudas izšķērdēšana paturot FM 😂 Plus nekas jauns nemaz neesot jāpērk. DAB+ norvēģi pārraidot izmantojot to pašu FM aprīkojumu.

Vēl varētu ieviest valsts apmaksātas alus brīvdienas, no fričiem oktobri nešpikosim, bet viss jūnijs derētu.  Vakar Partiju fokusā Suverēna vara/ Jaunlatvieši bija pasaukti, tas bija psc, nebeidzama klaunāde  https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/380648/izvelies-latvijas-nakotni-partija-fokusa-suverena-vara-apvieniba-jaunlatviesi