Televizori ar zirnekli un izlietnes ar nosistiem stūriem tur ir vienmēr, vairs nepārsteidz, bet šis ir kaut kas ekskluzīvāks!

Nemaz nemēģināšu kaut ko stāstīt. Bet īsumā, Valmiera un RPK pienu iepērk kopā, jo viņi ir kopā; Valmiera ir RPK "meita".    viņa piegāde objektīvi patiešām būs minūti-divas ilga. Janka vēl uzpīpās, pirms paleti ar wc papīru uz drogām sanesīs.

Kritika vietā, es gan neteiktu divkosība bet nekonsekvence noteikti, pats jau attapos un nākamo linku par Martu vaļā nevēru. Kopē pats, ja gribi lai lasu. 💁🏻‍♂️   Man ir mazliet citādi novērojumi - piegādes busi cenšas parkoties saprātīgi, un tiem pie stūres būs Jānis vai Saša. Bet Hyundai Getz ar vienu degošu lukturi, čīkstošu ģeneratora siksnu un kartonu viena stikla vietā, tas būs Kumārs ar zaļu somu, un viņš būs noparkojies… oriģināli.

Fondi pērk lai pārdotu, viņu peļņa ir uz uzņēmuma vērtības prognozi, nevis dārgākas izejvielas aizstāšanu ar lētāku. Šoreiz ir savādāk, pērk lai acīmredzot pārstrādātu savu svaigpienu, piena kombinātu pērk kā piena kombinātu, nevis kā potenciālu kapitāla pieaugumu. Rodas jautājums, ko darīs Latvijā ar svaigpienu, vedīs uz Igauniju? Abi kombināti apgalvo ka pārstrādā Latvijas pienu.   “Rīgas piena kombināts” ir lielākais piena produktu ražotājs Latvijā. Dibināts 1928. gadā. Uzņēmums lepojas ar daudziem populāriem zīmoliem, kas piedāvā veselīgus produktus no vislabākā piena, ko piegādā vairāk nekā 100 Latvijas piensaimniecības.    VALMIERAS piena produkti tiek ražoti no dabiska piena, kas tiek piegādāts no mazākām un lielākām saimniecībām no visas Latvijas.  

Kā naglai uz galvas, gan par vienotību, gan progresīvajiem  

pardon, bet ar 138 esmu tik 1x saticies uz 5min, informācija par mūsu kopdzīvi pārspīlēta. Nespried nu par visiem pēc sevis, tā sacīt. Es busu arī biju domājis. Pie vienas vietas, vai Jānis vai Kumārs pie stūres, ja parkojas kā Džamšuts, tad parkojas. Bet tā arī ir. Patīk vai nepatīk - bet tieši tā ir. Un kaut kā lielā daļā Eiropas nav ar šo problēmu, bet redz, pie mums viss slikti.   

Es galīgi atbalstītu, ja Vecrīgā tā būtu. Pēc tam, kad bruģis būtu sataisīts tāds, ka ar to var pabraukt ar roklu. Pa tagadējo, piemēram, Audēju ielas bruģi - pamēģini Bet Pilsēta Velorastiem ir kvēli pārliecināti, ka ikviens, kurš jebkur centrā ar piegādes busu noparkojas pie durvīm, ir pelnījis tikt nosūtīts uz gāzes kameru. Viņuprāt pareizi ir parkoties tuvākajā stāvvietā kādā šķērsielā nieka 100m no piegādes adreses un stumt ar ratiem no turienes, un tā katrā adresē.   Jā, tie pamanās, bet busi 99% parkojas tā, ka pat divi dvīņu rati tur varētu tikt garām izmainoties, ar ratiņkrēslu pa vidu.   Bet ar smirdauto nav. Un uz centru nav ne ar kādu auto un arī ar sabiedrisko nē.

Īsti nav saprotams arī tas mega cepiens par pāris stabiņiem, vai pusaizvērtu ielu. Gabals nokrīt no tā? Nokavēs kautko? Tak pabrauc 5min tālāk un nonāksi turpat. Rezultātā no kautkāda sīkuma izpūš ziloni un fano par kautkādiem pilnīgiem jampampiem, kuriem nav nekāda ekonomiskā stratēģija, kā uzlabot 10x svarīgākas lietas un uzlabot dzīvi kopumā. 

Lombardists par šo ir tipisks piemērs divkosībai - izkopē rakstu no nīstā un angažētā portāla, lai tur kāds nekādā gadījumā neielien. Pēc būtības tātad saturs ir noderīgs, bet portāls sūds. Tā nu jūs dzīvojat...

Un kas vainas? Nīderlandē ar izmēģina 3 dažādās pilsētās paralēli, kā tirgot marihuānu. Pēc gada nonāk pie secinājuma kurš models darbojas labāk, vai kurš ir pieņemamāks. Var jau kā Amsterdamā. Ja neesi residents konkrētajā pilsētas rajonā, tad parkošanās atļauju faktiski nav iespējams dabūt. Un pat ja esi, tad tikai atļauja būs pārsimts eiriki uz pusgadu. Ja neesi, nu tad rēķinies ar pāris tūkstošiem. Un tas neskaitot pašu parkošanās maksu.   Nopirki kautkādu RangeRoveri? Nu tur vēl pāris tūkstoši pa virsu.

Nez, ar elektroauto Čaka iela ir lielisks teleports ārā no centra, tagad ar atjaunoto Zemitāna tiltu vispār pasaka. Varbūt Valdemāra ielā jādara tas pats, tikai pretējā virzienā un sabiedriskais mazliet jāpārzīmē. Ja centram ietu apkārt tāds nosacīts velo/sabiedriskā aplis, tas varētu būt ļoti pievilcīgs risinājums - izbrauc no centra ārā, un vīlē prom. 

Piemēram, uzkrāsoja velo joslu visas Duntes ielas garumā. Jā, ar posmu no Upes ielas līdz NMPD bāzei aplauzās, NMPD netika garām korķim. Nu, nokasīja nost. Ddm it kā, bet nu cik tam bija izmaksas? Nez vai vairāk kā apjomīgiem pētījumiem un plānošanai, kuru rezultāts būtu papīrs, ka tur varētu uzbūvēt skaistu un pareizu velo joslu ielas rekonstrukcijas ietvaros, kaut kad pēc 10 vai 20 gadiem. Toties tagad ir velo josla pārējās Duntes ielas garumā, un visi 🚗 🚎 🚌 🚑 arī visur tiek. No dažiem ekstrēmiem velofašistiem joprojām var dzirdēt čīkstingu par nokasīto joslu, bet tos nav jāņem galvā. Ar Senču vai Tilta ielas zebrām un stabiņiem arī varbūt aplauzīsies un dabūs kasīt nost stabiņus. Tad nu nelaime! Tikai Čaka ielai kaut kā stulbi sanāca, nesanāca palikt pie labākā. Tur ir “kod kurā pirkstā gribi, visi sāp”: imho labākais tur būtu 1) novākt atstāto vienīgo velo joslu UN 2) uzlikt A+1 joslas katrā virzienā, bet 1) visticamāk, šobrīd būtu iespējams tikai pār Martas līķi un 2) nav iespējams nemainot ceļu būvnormatīvos (vai tml) noteikto minimālo joslas platumu. Savukārt atstatīt veco situāciju ar uzkrāsotu 1, bet de facto 2 joslām katrā virzienā (kā joprojām Valdemāra iela) varētu nozīmēt iegūt čīkstingu no pilnīgi visām pusēm.

racer, no manas puses ir bijuši tikai loģiski apsvērumi kuros esmu savu domu centies pamatot. Tu nepiedāvā risinājumus, saki, ka tas, kas ir izdarīts ir nepareizi (lai gan pētījuma, kas to apstiprinātu, tev nav), un ka vispār viss ir jāpēta, pirms darīt. Nu, ja bīskaps Alberts būtu šīs metodes piekritējs, Rīgai pamatakmeni droši vien vēl aizvien meklētu kur iemūrēt. Visu nekad neizpētīsi, kur nu vēl satiksmē, kas ir gana mainīga parādība. Fakti ir fakti - ja gribam Rīgā izbūvēt plašas ielas, kas piemērotas pašreizējam auto skaitam, tad vajag, burtiski, to laukumu nolīdzināt ar zemi - kā Varšavu - un tad plānot no jauna. Ja pieņemam, ka tā nav opcija, tad situāciju, pēc loģikas, var risināt, samazinot auto skaitu. Tas arī ir tas, kas notiek pašlaik, mēģinot motivēt cilvēkus iet kājām. Esmu jaunībā ļooooti daudz pa Rīgu staigājis dažādos interesantos maršrutos, un savs viedoklis par to, cik tā ir pievilcīga gājējiem, man ir. Īsumā, lai foruma cenzors nepiesienas - nav labi.   Biju pavasarī atvaļinājumā tādā Francijas zašopinskā kā Montpellier. Nu, cik nu zažopisnka - 11. lielākā pilsēta. Vecpilsēta šamajiem ir UNESCO zona. Transporta tur ir ļoti maz, izbīdāmie bollardi visās malās, iedzīvotāji tur dzīvo bez auto pārsvarā, piegādes transporti kaut ko braukā, bet - lielajām piegādēm ir īpašas zonas, kur busi noparkojas, un tad tālāk piegādā veikaliem un kafenēm visus produktus diezgan tālā distancē ar rociņām vai rohlu. Pie mums, toties, katrs štrunta veikals grib, lai viņam ar lefeti pie durvīm piebrauc, parkojas uz velojoslām, trotuāra, utt. Es ar bērnu ratiem pa Rīgu esmu maz vazājies, bet tāpat - ir sanācis trāpīt uz vietu, laikam Valdemāra vai Čaka ielā, kur ietvi aizņēmis kārtējais Džamšuts. Alternatīvas? vai nu lekt uz ielas, vai iet kvartālu riņķī. Normāli? Man neliekas normāli. Un negribu dzīvot vietā, kur tas ir normāli - jo man liekas, ka tad jau arī čuras pa logu gāzt uz ielas skaitīsies normāli.  

Ā, Tu sāc Spriņģot ar ķirsīti.  Lieliski āža kāja izlien.

jā, la/nra auditorijai noteikti grūti iebraukt, ticu. Saki, esi iejuties?

Pārlasīju ko es uzrakstīju un kā Tu interpretēji - vakars uz ezera.  

es te nevaru saprast, vai racer viedoklis ir tāds, jo viņš patiesībā ir īstens progresīvo un jv vērtību - komisija, komiteja, sapulcīte, pētījumiņš - piekritējs, vai tomēr tāpēc, ka viņam liekas, ka visa šī izpēte tikai apstiprinātu viņa jau tagad esošo viedokli par to, kā būtu pareizāk - sak, es tak redzu, viņi nē, nu tad lai padomā.   Lai vai kā, redzu zināmas problēmas šādai pieejai.

Labrīt!  Mēs varam runāt par kaut kādām netipiskām un neizmēģinātām lietām, bet arī tad var uztaisīt elementāru risku matricu un darboties un ekeperimentēt. Te jau ir ir stāsts par to, ka ja ir jāmazgā grīda, tad ir izdomāts pamēģināt to darīt nevis ar slotu un lupatu, bet mēģināt ar eko papīra salvetēm vai tualetes papīru un tad pēķšņi nāk apjausma - johaidī tas papīrs ūdeņi šķīst. Tad nevis aptur kļūdaino lēmumu, ņem grīdas lupatu un domā kādu citu inovatīvu risinājumu, bet pasaka - mēs tomēr vēl pamazgāsim pusgadu ar papīra eko salvetēm...

Reāli jau ir hibrīdi. Tīri itertīvi notiek vairāk izstrādātāja iekšienē, klientam tam jau iet lielākas piegādes, ar sekojošu "kautiņu", ko viņš īsti gribēja, un kas ir piegādāts.

Mums ir IT forums it kā, tad nu te visiem vajadzētu zināt, ka tā saucamais ūdenskrituma modelis sen tiek lietots vairs tikai pamatā valsts sektorā un vai valsts pasūtījumos vai kaut kādos ļoti specifiskos projektos. Visi industrijā ir sen sapratuši, ka visus faktorus ieplānot un izpētīt, ja grib saprātīgos periodos nonākt pie lietojama produkta, nav iespējams. Un tāpēc ir pārgājuši uz iteratīvo izstrādi. Ievieš kādu funkciju, patestē lietojumu, saprot kas labi un kas slikti un iet uz priekšu. Nevis plāno bezgalīgi ilgi, kamēr ārējie apstākli sen mainījušies un atkal var plānot.