@jozhix ar šīm iespaidīgajām trubām tu izej skati?

Tie ir RC50? Es saveejos bez nozheelas nomainiiju pret leetajiem dayton audio widiem, 18kHz+ es taapat vairs nedzirdu, bet 450hz gan. Apakshaa bilde, kur veel dls piikstulji palikushi spoguljos

Tad jau telefona turētājs uz apskati arī būtu jāņem nost.

Nu nebij tur viss skaisti un rožaini. Kad iegriezās pareizais vējš, smirdēja visa Liepāja. Labi, padomju laikos bij pofig visiem, bet jau pēc 1991. sāka skatīties ar greizu aci. Jā, piekrītu, līdz galam nokāva elektrokrāsnis, bet, baidos ka tas pasākums bij miris anyway...

Pirms drukāt, kaut kas arī jāieskenē. Man tas viss var dārgi maksāt Tāpēc virzāmies uz priekšu pa vienkāršo, savā ziņā, nesarežģot procesu, un virzoties ātrāk uz kaut ko skanošu. Iepirku skrūves. Sāku mēģināt, nācās noīsināt vienu galu, lai smuki dabūtu iekšā to plāksni. Ievietošanas process. No sākuma ieskrūvēju skrūvīti tuvākajā galā, t.i. bildē tā, kas jau tur to plastmasu. Tad ar tās palīdzību iebāžu to plāksni iekšā, tad ieskrūvēju to tālāko skrūvi, tad izskrūvēju tuvāko, un pieskrūvēju vienu caurumu tam turētājam, tad atkal skrūvēju ārā to tālāko skrūvio, pagriežu turētāju, un ieskrūvēju atkalk tālāko skrūvi.  Rezultāts šāds. Tad jau uzlieku virsū pašu skaļruņa korpusu Atkārtoju to visu otrā pusē.  Notestēju plūsmu uz spoguļu zonām, šķiet, ka ir OK. Arī nekas tur no gaisa plūsmas nesvilpo vai tml. (mazums kas no tās plāksnes kantes tur apakšā kaut kas). Par vadu. Aizdomas, ka neurbšu tur caurmu kaut kur, kā biju sākumā domājis, jo tas vads tur tad kaut kā būtu jāloka atpakāl un tml.  Darīšu atkal pa vienkāršo (nav jau izstādei), ielaidīšu vadu tur sānā pa šķirbu starp paneļiem (melno un balto). Pašam vadam uzlikšu melno termonosēdināmo caurulīti, varētu izskatīties labāk.  Tad vēl, sāku domāt, vai tehniskajā apskatē nebūs pretenziju. Iespējams, tur būtu labi kāds savienotājs pa vidu, lai var uz skati elementāri noņemt tos skaļruņus. Tagad vajadzētu to visu kaut kā pievienot, vismaz pie esošās sistēmas, lai tur kaut kas sāk skanēt.

Es arī aptuveni atceros no ziņām, ka ar veco gāzes krāsni tur nekas negāja uz grunti, bet ar jauno moderno eiropeisko elektrisko pēkšņi iestājās “akvai, visslikti, kā tas tā varēja gadīties?!”

Spriņģo vien tālāk savā purvā.

Par to pašu ir runa, pērk koncernu, nevis kombinātu. Gadu desmitiem tik investēt? Pirms 10 gadiem ledusskapī investētais ir jau metams arā un jāinvestē vēlreiz. Kad tad sāks pelnīt? Tā tur nebija, nekādu uzņēmumam problēmu tobrīd nebija vai nebija zināms. Valsts galvoja krāsns maiņai, mūsdienīgāku tehnoloģiju uz elektrības. Elektrības ar OIK, kur par neko, jeb OIK ražotāja izmaksas ir N miljoni gadā. Un ja jākonkurē ar tādu pašu ražotāju citur kam nav izmaksu par neko Liepājas Metalurgs automātiski atrodas sliktākā pozīcijā.

Skaidrs viss, pārliecība par Gaismas nesējiem un Ļaunajiem tēliem prevelē, atklanos no diskusijas.

Jā, un regulāri, vēl aizvien.   Par šo jau esmu te teicis. Iedomājies situāciju - Tev uz galda dokuments. Parakstīsi - liela iespēja, ka valsts pazaudēs piķi, bet pastāv arī iespēja, ka uzņēmums izķepurosies. Neparakstīsi - uzņēmums garantēti uz grunti, uz mūžiem būsi tas, kurš izputināja Metalurgu, lielākais Liepājas darba devējs kaput.    Ko darīt?   Pēc kara visi gudri. Bet toreiz, tajā brīdī - kāds ir labākais lēmums?

Klasiskā cherry picking demagoģijas taktika.

Kiršteini tautai miljonu prasīja, neadekvāti uzvedās, nogalvoja Liepājas metalurgu un aptaisījās privātajā dzīvē ekonomikas plānošanā, šaubu nav.

Lidmašīnas mums jau ir, liekam tās uz sliedēm un prodžekts gatavs. Pāli ar nevajadzēs turpināt. Nu, tur arī palielas investīcijas ražotnēs bijušas, utt. Visādas apvienošanās, juridiski un ne pārāk. Man gan pēc 2020. gada ar to vietu tik cik nostalģiska saistība, nekas vairāk.  Zini tak, ka peļņa un zaudējumi ir grāmatvedības koncepti?

Jo mēs tāpat nevaram pavilkt divus vezumus reizē. RailBaltic un airBaltic. 

Jā, jā, Repše vainīgs, un nekādi ne Kiršteini un citi nacbāliņi, kas neko citu ārpus Saeimas 30+ gadus nav redzējuši.

Igauņi taisās arī Rīgas piena kombinātu iegādāties. Vispār viņi pie reizes varētu nosponsorēt mūsu RailBaltic posmu. Teiksim, lietuvieši uzbūvē sliedes ne tikai savā galā, bet arī ienāk Latvijas teritorijā no vienas puses, bet igauņi no otras puses. Un abi satiekas Rigas viducī. Savādāk kā tādi izlēcēji ieskrienas, bet tāpat atduras pret tukšo LV galu. 

Tur visu laiku rāda zaudējumus, izņemot 2021. 2.65mlj un vēl pāris gadus ar peļņu viena gruščika gada algas apmērā. Tā ka jālīksmo ir mums, ražošana mūsu, bet zaudējumi ārvalstu kapitālam.

Nu bija bik pašpārliecināts un aplauzās iekļūstot Sistēmā, bet Repši, kurš saknes solīšanai ielika sākot ar Jauno laiku, Vienotību un pēcāk Jauno vienotību, viņam nepārspļaut - tie jau slīpētāki solītāji gadu desmitu garumā.

Tur šogad mega restrukturizācija restrukturizācijai pakaļā. Saldējuma zīmoli nodalīti. Tā ka šiem finansu datiem virsrakstu līmenī nevar īsti pieiet vis.