Uz Thor (0.8W) satelīta ir aktivizēts jauns transponders, uz kura parādijušās virkne nekodēto programmu. Parametri: 12169,30000, H, 3/4, FTA Programmu saraksts: Al Jazeera English (SD), CGTN HD, CGTN Documentary HD, Bedehuskanalen HD, God TV HD, Kanal 10 Norge HD, Kanal 10 Sverige HD, Sverigekanalen HD, Vision Sverige un Visjon Norge HD+ radiostacijas Best FM, Radio Norge, Radio Rock, Topp 40 un Vinyl.  

Atradu labāku variantu. Man māsa dzīvo Minsterē. 2 km no oficiālā rack time ražotāja, kur ir arī veikals  (starp citu rak time ir Thule apakšuzņējs). Tur pat ir arī mana Vsf veļuka lielākais dīleris. Pues Fahrräder, Kanalstraße 47, Münster.

Uz Turksat (42E) jaunā vietā parādijies nekodētais Ukrainas telekanāls "Freedom". Parametri: 11996, 27500, V, 3/4, rietumu stars, FTA P.s. Turcija savu veco satelītu Turksat 3A nomainījusi pret jaunajiem Turksat 5B un Turksat 6A.

Pastāv jau arī varbūtība ka neko nepelnīs.   Pagaidām jau viss AI viens liels zaudējumus nesošs pasākums un tie 15 - 100 eiro/mēn ir subsidēts pasākums. Pa lielam lai sagrābtu tirgus daļu.   Lai pelnītu, tad tam visam jābūt krietni effektīvākam. Jau tagad ir tā ka lielākoties ja izmanto AI 'pēc pilnas programmas', tad darbinieks paraistais izmaksā lētāk. Ja paceļ cenu tik tālu (vismaz 10x), lai AI varētu sevi atpenīt, tad noteikti cilvēks ir izdevigāks. Plus pastāv jau vietas, kur tas darbaspēks ir vēl lētāks.   Tāka kas to lai zin vai dzelži varēs attīstities tik tālu, lai būtu konkurētspējīgi ar cilvēku parasto (papīrdarbos).  

Uz Yamal (55E) satelīta jau labu laiku nekodētā veidā darbojas Francijas mūzikas telekanāla "MCM TOP" Krievijas versija. Parametri: 12700, 27500, V, 3/4, FTA  

Godīgi, salīdzinot, Latvijā par bērnu caurmērā tomēr domā vairāk nekā UK.  Pabalsts naudā varbūt nekas liels, bet pārējais to atsver. 

Tad te tik ļoti mīlētajiem 'komunistiem' jānāk pie varas. 😂   Te tak pat bērnu pabalsts ir kautkas noziedzīgs un nepelnīts.

Universal income

Tiem kam piederēs infrastruktūra? Grūti iedomāties kā tas pelnīs pensijas tiem, kam nepieder nekas tanī ķēdītē.

Tajā laikā pensiju pelnīs Groks ar Džeminaju

O jā! Reiz Igaunijā nekurienē noplīsa. Vietējā veikalā nopirku dzēšgumiju (cietāko) un atsperīšu vietā zem sunīšiem paliku mazus gabaliņus. Kādu gabalu nobraukt varēja.

Pēc 35 gadiem jau droši vien būs citas problēmas 😂 Ņems un nacionalizēs un sadalīs pa visiem. Iedzīvotāju skaits būs nokrities uz pusi, vajadzēs naudu kam citam 😂 Strādājošo būs faktiski necik. Pa lielam visvairāk apdalītie būs kas sāka strādāt ap/pēc 2000. gada. Tā arī paaudze kurai būs vislielākā pensionāru/strādājošo attiecība. Būs maksājuši soc. nodokli visu mūžu, aka. pensijas pašreizējiem pensionāriem. Bet kad paši pensionēsies, tad valsts pensijas vairs nebūs, bet arī nākamajos līmeņos nekas nebūs iekrāts. Jo darbagaitu sākumā algas bij mazas, pat tad kad sākās 2. līmeņi.

Mazāk. Varētu teikt, ka tad, kad pensijā aizies tie, kam no pirmās dienas ir bijis arī 2. līmenis, bet, atceroties algu līmeni tad, kad tas parādījās, es teiktu, ka tad, kad pensijā ies tie, kas sāka darba gaitas ap kādu 2014. gadu. Pēc gadiem 35 apmēram, tātad.

Varbūt pēc 50 gadiem tas sastādīs kādu jēgpilnu daļu.

Pagaidām.   Kas man drusku norāva jumtu, bija ka izvēlēties ilgtermiņā par 1%punktu ienesīgāku pensiju plānu dod lielāku efektu, nekā 1k alga uz papīra klāt.

Tak skaidrs ka soc. nodokļus iekasē tik cik iekasē. Jo vairāk pieaug pensionāru attiecība pret strādājošajiem, jo mazāk ko maksāt uz galviņu. Tad atliek vien: - Samazini pensijas (vai iesaldē un ļauj inflācijai darīt savu) - Pacel pensionēšanās vecumu - Pacel nodokļus atlikušajiem strādājošajiem.   2. līmeni tur vispār nav jēga pieminēt, jo % no kopējās pensijas ir niecīgs. 

Izdala tak uz citiem, pensijas pagaidām tik pieaug neskatoties uz depopulāciju. Naudas ziņā pieaug, varbūt ne pirktspējas. 1.līmenī jau reālas naudas nav nekad, iemaksas/izmaksas notiek +- online, uzkrājums € tikai tāds virtuāls, kā kāds nākotnes koeficients. 2.līmeni ja neizmaksā, tad kur viņš paliek ja ne izdala uz citiem?

Tērauda dakšas ar izliekumu kaut ko absorbē gan, par to ir gari papīri sarakstīti, bet es personīgi esmu sajutis atšķirību izbraucot pa bruģi ar vecu tērauda šosejnieku un ar alumīnija šosejnieku. Taču psrs sabrukuma un pēcsabrukuma laiku Tūristam (un pārējiem) ir mīksts viss, kam nav jābūt mīkstam. Vecākiem, lai nu kādi rāmji, bet vismaz ķīļi, gultņi utjpr ir ciešamāki.   Droši vien daudz lētāk, nekā tobrīd būtu varējis Latvijā nopirkt jebkādu jaunu “importa” velo? Cik nu es zinu, tā redzamāk pirmie “mauntinbaiki” Latvijā parādījās ap deviņdesmito vidu un bija spēcīgs statusa simbols 😎 SIA Zviedri (ZZK), paskatījos, ir reģistrēts 93. gada aprīlī. SIA Veloserviss 🪦 - 93. gada janvārī. Gandrs - 91. gada septembrī, bet nešķiet, ka viņi jau no sākuma tirgoja arī velo.   Pusotra-divu mēnešu alga, ne? 🥲

Ai man pēc plāna vispār bija kkur Eiropā jāmētājas tai laikā, bet mehānikas dieviņš izdomāja savādāk un ar beigtu kārbu atlidoju no Vācijas uz lv, attiecīgi izbaudiju vīkendu lv nevis kādā vācu krogā.

kaut kas no rack time ir bike discounta un bike24. man uz treka ir rack time aizmugurējais bāgūzis - neko sliktu nevaru teikt, kalpo labi.  tapēc nesaprotu cilvēkus, kuri joprojām droņī uz tūristiem utt...viņi tak bija briesmīgi...kā jau te minēja. par to mīkstāko iešanu - daudz kas ir no riepām atkarīgs un no spiediena tajās...riepas jau ir tās kuras visvairāk "amortizē" ja runājam par rigidajiem velo, rāmja "fleksis" tur ir mazākais