-
Tēmu lasa 0 biedri
- No registered users viewing this page.
-
Kas ir tiešsaistē 16 biedri, 0 Anonīmi, 346 viesi (Skatīt pilnu sarakstu)
- versatile
- binary
- AndrisBB
- spameris
- SQL
- biomass979
- inteens
- basic
- jacobs
- Dils
- Aigus
- nrs
- ggg97
- 138
- Jurkins
- strawberry8
-
Biedru statistika
28197
Kopā biedri6787
Bieži tiešsaistēNewest Member
doctors
Pievienojies
-
Jaunākie Ieraksti
-
Nu tad jau tu vienkārši pasaki, ka zāģējot koku, neko jēgpilnu nopelnīt nevar. Kas loģiski, zemas pievienotās vērtības produkts. Neviens tev daudz nemaksās par to ka tu dēli sazāģēji. Ja neko nopelnīt nevar, tad dara ko citu. Tāpat kā tu ieteici par zemenēm. -
Nu ir starpība vai viens darbinieks dienā saražo produktu 100 eiro vērtībā, vai 1000 eiro vērtībā. Jo lielāku vērtību sraāzo, jo teorētiski vairāk var saņemt. 1000 eiro dienā nopelnīt ir lielāka iespēja ražojot augstas pievienotās vērtības produktu, nekā zemas. Jā, ja vien tas AI neizmaksā dārgāk kā programmētājs. -
Hm pārfrāzēt sanāk tā Var produktivitāti palielināt programmētāju aizstājot ar AI kas iespējams izmaksās lētāk un saražos vairāk Bet galu galā tiek saražots tas pats zemās pievienotās vērtības produkts kuram vajag programmista pēcapstrādi. Tā kā krēslam kājas ar roku pieslīpēt. -
Beidziet vienreiz malt šito dolbajobismu par zemās pievienotās vērtības produktu. Makroekonomiski variet nodarboties ar Air Baltic, bet mums pārvēršot bērza koksni (protams, ne jau A klases finierkluci) malkā rezultāts ir labāks nekā no tās saražojot mazu bišķu A klases līstes un veselu varzu ar dažādiem lētiem blakusproduktiem, kuru pēc tam jādomā kam ietrīt, ieguldot daudz lielāku darbu. Lūk tā ir realitāte nevis tā, ko Tu esi savās gudrajās grāmatās izlasījis. -
Es saprotu ko tu saki. Var produktivitāti palielināt malkas cehā cilvēkus aizstājot ar robotiem, kas iespējams izmaksās lētāk un saražos vairāk. Attiecīgi lētāk uz vienu vienību. Attiecīgi lielāka peļņa. Bet galu galā tiek saražots tas pats zemās pievienotās vērtības produkts. Makroekonomikas līmenī, nekāds īsti lielais labums jau nav. Otrs veids - ražot augstvērtīgāku produktu, ieguldot tās pašas cilvekstundas. Attiecīgi nopelna vairāk uz galviņu, makroekonomiski visi turīgāki. Ražojot to pašu lēto produktu, tikai ātrāk, maz ticams ka tas ienesīs jebkādu papildus turību. Jeb īsumā - tirgojot malku, nekāds produktivitātes pieaugums nav gaidāms, kaut 100 roboti to dara. Grib produktivitātes pieagumu? Ražo kautko ar lielāku pievienoto vērtību. -
Ja tante būtu ar kājām gaisā, būtu krājkasīte... Zadolbal, Andri, labi, labi, Tev pilnīga taisnība. Viss. Tev ir taisnība. -
Nu pag, ebays tak nesaikās., tas jau sen ir kautkad pārdots CD. -
Katra uzņēmēja sapnis ir vairāk nopelnīt, ne samazināt darbinieku skaitu. Ja pēkšņi katrs darbinieks ienes vairāk naudas, tu tak nesamazināsi tapēc darbiniekus? Tieši palielināsi. Nav jau obligāti jāsamazina darbinieku skaits lai nopelnītu vairāk, vai lai palielinātu produktivitāti. Var paturēt to pašu darbinieku skaitu, tik ražot dārgāku produktu. -
Ej nu! Līdz šim domāju, ka ražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu, ir katra uzņēmēja sapnis. Pieci ķīnieši varbūt. Bet ne mūsējie. Tā kā ķīniešus negribam un ķīnieši nezin vai arī gribētu... -
Ko tur dumoties? Viss jau atkarīgs cik galu galā nopelna? Ja 5 darbinieki pa 1000 mēnesī izmaksā lētāk kā robots + tā apkalpošana, tad nekāds tur produktivitātes pieaugums īsti nav. Produktivitēte = iztērētais/nopelnīto. -
Tieši vakar ebay samaksāju 50 eiro par Shotgun Messiah cd "Second Coming". Nu nevajag bāzt batonus ausīs kolekcionāru dvēselēs ...
-
Nu jau gan dumojies Par robotu nemaksā kā fizisku personu\darba ņēmēju -
Produktivitātu jau var palielināt pavisam vienkārši bez robotiem. Vakar prasiji 5 eiro pa malkas maisu, šodien 10 eiro. Produktivitāte pieauga 2 reizes. Produktivitāte jau nav cik maisus saražoji, bet cik nopelniji no vienas ieguldītās darbinieka darba stundas. Var jau desmitkāršot saražotos maisus, bet ja no tā nenopelna vairāk, tad produktivitātes pieaugums - nulle. -
-
Kapēc lai palielinot produktivitāti, samazinātu darbinieki skaitu? Tieši pretēji, katrs darbadevējs palielinātu. -
Savukārt par pusaudžiem... tos miljonus, ko gada nogalē iedeva valsts sektoram prēmijās, labāk būtu novirzījuši darba vietu radīšanai šiem pusaudžiem vasarā. Protams tur arī ir daudz zemūdens akmeņu. Un vecākiem, kuru bērni vasarā strādā par to laiku samazināt nodokļus un pusaudzim atcelt vispār. Jā, nu te arī gan jau sāktos viss kas. A mums nevajag. 🤣 Domāju, ka pēc gada diviem mēs spēsim nopietni samazināt darbinieku skaitu palielinot produktivitāti. -
Un kad tu pēdējoreiz pirki legālu CD vai maksāji par Spotifaju? Vai gāji uz kino? Taisa to par ko maksā. Lielākoties tie maksātāji ir tieši jaunieši. Pensionāri jau diezko vairs neko nepērk, klausās savus 90to ierakstus. -
Nomierinies, visi gateri nevar ražot dronus. -
Ne vienu, ne otru. Iziet uz tehnoloģijām. Ak jā, tas nav par mums. Mēs esam tauta, kas dzied. p.s. jā, jā, zinu, malka 🤣 -
Galu galā ja saņem Latvijas 'vidējo', tad vissliktāk iet lietuvietim. Latvia Estonia Lithuania Gross salary €1,831.00 €1,831.00 €1,831.00 Employee social contributions −€192.26 (10.5% NSIC) −€29.30 (1.6% unemployment insurance)* −€357.05 (19.5% Sodra) Non-taxable amount applied €550.00 €700.00 €414.78 (tapered: 747 − 0.49×(1831−1153)) Taxable income €1,088.74 €1,101.70 €1,059.18 Income tax −€277.63 (25.5%) −€242.38 (22%) −€211.84 (20%) Net (take-home) pay ≈ €1,361.11 ≈ €1,559.33 ≈ €1,262.12
-
-
Foruma statistika
-
Kopā tēmu102k
-
Kopā ierakstu1.5m
-
