Nu ko, Salinieki. Izrādās, ka jums tur viss ir prihvatizēts. "Sākoties Mārgaretas Tečeres privatizācijas vilnim 1980. gados un turpinoties 90. gados, valsts pārdeva gandrīz visu stratēģisko infrastruktūru. Atšķirībā no kontinentālās Eiropas, kur daudzas jomas ir "jauktas" vai valsts kontrolētas, Anglijā privātās korporācijas un globālie investīciju fondi kontrolē pat tādas nozares, ko citur uzskata par valsts pamatfunkciju. Lūk, pārskats par to, kas vēl Anglijā pieder privātajam sektoram: 1. Ūdensvads un kanalizācija (100% privāts) Šis ir unikālākais un šobrīd arī strīdīgākais Anglijas infrastruktūras modelis. Atšķirībā no Latvijas vai citām Eiropas valstīm, kur ūdens un kanalizācija pieder pilsētu pašvaldībām (kā "Rīgas Ūdens"), Anglijā visas caurules, ūdenskrātuves, sūkņu stacijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pieder privātām kompānijām. Lielākā no tām ir Thames Water (apkalpo Londonu), kas pieder dažādiem starptautiskiem privātā kapitāla, Ķīnas, Abū Dabī un pensiju fondiem. Kāpēc tas ir skandāls mūsdienās: Privātie īpašnieki gadiem ilgi izmaksāja milzīgas dividendes akcionāriem, bet neieguldīja infrastruktūras atjaunošanā. Rezultātā Anglijā šobrīd ir milzīga krīze, jo veco cauruļu dēļ privātās kompānijas masveidā iepludina neattīrītus notekūdeņus upēs un jūrā. 2. Ostas (Gandrīz pilnībā privātas) Atšķirībā no iepriekš izrunātā ASV un Eiropas ostu modeļa, kur zeme pieder pilsētai vai valstij, Anglijā ostas ir privāts īpašums līdz pat pašai jūras gultnei. Lielākās ostu grupas, kā Associated British Ports (ABP) (kam pieder 21 osta, ieskaitot lielo Sauthemptonu) un Peel Ports (Liverpūle), ir simtprocentīgi privāti uzņēmumi. Arī viena no modernākajām un lielākajām ostām London Gateway tika uzbūvēta no nulles un pieder privātam Arābu Emirātu milzim DP World. Vairāk nekā 95% no Apvienotās Karalistes jūras kravām iet caur privātām ostām. 3. Dzelzceļš: Eksperiments, kas daļēji izgāzās Anglijas dzelzceļa stāsts ir ļoti sarežģīts, un tas ir piedzīvojis ievērojamas svārstības: Sliedes (Infrastruktūra): 1994. gadā Anglija privatizēja arī pašas dzelzceļa sliedes un stacijas, izveidojot privātu kompāniju Railtrack. Tas beidzās traģiski — taupot naudu uz uzturēšanu, notika vairākas letālas vilcienu avārijas. 2002. gadā valdība bija spiesta iejaukties, un sliedes atpirka atpakaļ valsts (šobrīd tās pārvalda valsts uzņēmums Network Rail). Vilcieni un operatori: Taču paši pasažieru pārvadājumi joprojām ir nodoti privātām kompānijām (kā franšīzes). Interesanti, ka pat paši vilcienu vagoni un lokomotīves nepieder pārvadātājiem, bet gan privātām līzinga kompānijām (ROSCOs), kas tos iznomā. Izņēmums (High Speed 1): Ātrgaitas līnija, kas savieno Londonu ar Lamanša tuneli, ir nodota ilgtermiņa privātā koncesijā konsorcijam, kurā ietilpst Kanādas pensiju fondi. 4. Enerģētika (Elektrība un gāze) Ja Latvijā ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", tad Anglijā visa elektroapgādes un gāzes ķēde ir privāta. National Grid: Anglijas maģistrālie elektrības un gāzes vadi pieder biržā kotētai megakorporācijai National Grid. Arī spēkstacijas (kodolspēkstacijas, vēja parki) un vietējie sadales tīkli pieder privātām, bieži vien ārvalstu, enerģētikas kompānijām (piemēram, Francijas EDF vai Vācijas E.ON un RWE meitasuzņēmumiem). 5. Telekomunikācijas Līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī fiziskie kabeļi, kas atrodas zem zemes, ir privāti. Valsts telekomunikāciju dienests tika privatizēts 1984. gadā, kļūstot par British Telecom (BT). Tā meitasuzņēmumam Openreach pieder absolūti lielākā daļa fiziskās interneta un telefona infrastruktūras (kabeļi, stabi, sadales kastes) visā valstī. Vai kaut kas vispār ir palicis valstij? Vienīgā lielā infrastruktūras nozare Anglijā, kas ir izteikti palikusi valsts rokās, ir automaģistrāles un lielāko ceļu tīkls, ko uztur valsts aģentūra National Highways. Izņēmums ir atsevišķi tilti un viena privāta maksas automaģistrāle (M6 Toll netālu no Birmingemas). Pārējā ziņā Anglijas valsts loma ir kļuvusi tikai par privātā biznesa regulatoru, nosakot tarifu griestus un drošības noteikumus, kamēr pati dzelzs, betons un vadi pieder korporācijām."

Andri, neesi apsvēris nodarboties stendapu? Tev ir potenciāls!     👏🏻👏🏻👏🏻👏🏻👏🏻👏🏻👏🏻

Vienkārši neveiksmīgi nopirkts velo. Visi tie beņķi uz kronšteina, dizainēti tā ka tai trubai jābūt augstāk. Nu ko darīt? Pērc bagāžieku, jaunu benķi un ceri ka derēs. A varbūt nederēs tāpat.   Plus kautkāda aizdoma ka jauns beņķis + bagāžnieks maksās ne īpaši lētāk kā samainīt velo.

Nu tas aizmugures bērnu beņķiem pēc noklusējuma tā ir.

Nu ja, vispirms nopērk beņķi, pēc tam piemeklē velo.   Nez, vai tā nu tiešām ir, ka tam konkrētajam velo nevar pielikt beņķi. Vai konkrēto beņķi var - tas ir cits jautājums. Ja konkrēto nevar (vai ir grūti), tas nebūt nenozīmē, ka jāmaina velo - bieži vien pietiek nomainīt beņķi vai stiprinājumu (un nē, tas ne vienmēr ir dēvējams par šķūningu).

Var jau arī nopirkt bagāžnieku, jaunu beņķi un tad atklāt, ka kautkas ļurinās, ttrinas pret kautko citu vai pedāļi sitās sīkajam pa kājām un jāosta dibencaurums. Nevis atrast velo, kam viņš vienkārši der 😂

Uz sēdekļa stoka var droši likt, ja to piemetina rāmim. Kaut kur tepat blakus bija topiks par metināmā aparāta izvēli.

Par ko tad iet runa? Viņam ir 50 dažādi sēdekļi? Atrod piemērotu velo un uzliek to pašu.

Galvenais izvēlēties piemērotu sēdekļi, lai nerastos problēmas ar hemoroīdiem. Nopietni.

Uz trubas montējamais neder.

Nu un autors neteica ke tas stiprinājums tur neder?    

Andris:   Autora sākotnējais velo:   Thule:  

Skaidrs ka eksistē. Skaidrs ka beņķi var arī fiziski pieskrūvēt pie sētas staba. Bet kā redzams autora sākotnējam velo, tas īsti neder bez kautkādiem kompromisiem un vēl labs jautājums cik labi funkcionēs un vispār kā velo vadīsies. Tā vietā lai atrastu piemērotu velo, kurm vienkārši uzliec to sēdekli un brauc, tiek meklēti kautkādi šķūninga varianti.   Katrs jau savu ērtumu novērtē savādāk.    

Tad tā arī vajadzēja teikt. Šādam formulējumam varu piekrist.   Kā jau iepriekš minēts, beņķi uz bagāžnieka eksistē ne tikai kā šķūnings, bet arī kā rūpniecisks produkts.

Andris to nesaka. Andris saka ka ir piemērotāki velo, un ne tik ļoti, vai vispār nepiemēroti. Ja ir velo, kas ir ne tas piemērotākais tam uzdevumam, tad saprātīgāk atrast piemērotāku velo, nekā mēģināt ko šķūningot un galu galā iegūt visai apšaubāmu rezultātu un vispārēju velo lietojamību.   Bet ja uz visu skatās caur santīmmīlēšanas prizmu, nevis iegūto labumu/ērtumu, tad tā var arī nedarīt.   Bet jā, ja tagad pirktu velo uz zinātu ka likšu bērnu beņķi, tad arī attiecīgu velo skatītos. Nevis pirktu piemēram ko līdzīgu, kas man tagad, kuram pat gribot velobeņķi neuzliksi. Īsitenībā pat dubļiniekus neuzliksi.

Tātad @AndrisBB nevis nopirktu velo (vai paņemtu jau esošo ne-graveli) un pēc tam bērna beņķi, bet vispirms nopirktu bērna beņķi un pēc tam mēģinātu piemeklēt tam piemērotu velo. Nu jā, var, protams, tā darīt. Tikai īsti racionāli tas, šķiet, nav.   Tie ir velo, kam jau no rūpnīcas ir iebūvēts ISOFIX. Au, nē, tas bija par auto, nevis velo...

Ar tevis ir bezjēdzīgi komunicēt

Pareizi! Brauc tikai uz stūriem mīst.😃

Mazapdzīvota jā, bet par smago darbu līdzība tāda nosacīta, nu nebrauc viņi te līdumus līst.

Es parasti pēc rīta Pētersona seta esmu pārdomās par stacijas izvēli, jo Tomu un viņa mūzikas izvēli nav ilgstoši iespējams panest...Nu labi, kaut kāda Dejus ir vispār trağēdija...