-
Tēmu lasa 0 biedri
- No registered users viewing this page.
-
Biedru statistika
28129
Kopā biedri6787
Bieži tiešsaistēNewest Member
doctors
Pievienojies
-
Jaunākie Ieraksti
-
Viņš to pateica, bet protams ārpus konteksta paķerts viss. Ai, oktobrī laikam par Selmas Levrences jābalso, tad nebūšu gejs -
https://lv.wikipedia.org/wiki/Dzelzceļa_līnija_Rīga—Orla Dolbajobiem ar sirpi pa olām. 19. gadsimtā ar tā laika tehnoloģijām uzbūvēja pusotru štuku km 10 gados. -
arī krietni apgraizīja pasažieru dzelzceļa tīklu, te var vilkt paralēles ar Latviju deviņdesmitajos - jā, vai!, pagalam smukie bānīši , bet nu tak efektīva izmaksu optimizācija. -
Ja godīgi, pat neinteresējos, vai tā bija vai nē.😉 Bet nevarēju sev atteikt to prieku patroļļot empātiskos, iekļaujošos, tolerastiskos dolbajobus. Nu kaut kā tā. Bet valsts ir gatava būvēt, ja ARNP šļura sajūt iespēju tikt pie piķa. -
Krimas iedzīvotāji tikmēr pievienojušies pagarinātai "Zemes stundas" inciatīvai. -
Par ko Tu brīnies? Viņš ir precīzi mērķauditorija. -
Par dzelzceļu citatu jau ievietoju, bet tagad par Angliju. Anglija šajā jomā ir absolūts izņēmums Eiropā. Tā bija lidostu privatizācijas celmlauzis un pilnībā uzticējās globālajam brīvajam tirgum. gados Mārgaretas Tečeres valdība nolēma, ka valstij nav jānodarbojas ar lidostu biznesu. 1986. gadā pieņēma Lidostu likumu (Airports Act), kura rezultātā agrākais valsts monopols British Airports Authority (BAA) tika privatizēts. Mūsdienās gandrīz visas lielākās Anglijas lidostas pieder pilnībā privātiem starptautiskiem konsorcijiem, ko veido pensiju fondi, suverēnie bagātības fondi un infrastruktūras investīciju firmas. Lidosta Īpašnieku struktūra (Privātie fondi) Londonas Hītrova (Heathrow) Pieder privātam konsorcijam. Lielākie akcionāri ir Spānijas infrastruktūras milzis Ferrovial, Kataras investīciju fonds, Kanādas pensiju fondi un Singapūras valsts fonds. Londonas Getvika (Gatwick) 50,01% pieder Francijas privātajai kompānijai Vinci Airports, bet pārējais — globālam investīciju fondam (GIP). Stansteda un Mančestra Pieder uzņēmumam Manchester Airports Group (MAG), kas ir komerciāls uzņēmums (lai gan viena no tā daļām pieder Mančestras pašvaldībai kopā ar Austrālijas investīciju fondu IFM). -
Es arī neteicu, ka ir projekts, iepirkums utjpr. 💁🏻♂️ Plāni kaut ko ar viņu darīt, kaut vai mutiski izteikti, it kā ir. Nu vai sauc tos par solījumiem, ja tā tev labāk patīk. Bet līdz šim vēl neviens* tilts Rīgā nav atstāts sabrukt, agri vai vēlu ir rekonstruēts - Slāvu, Brasas, Deglava, Salu, Zemitānu. Ok, Altonavas ielas tilts ir kaut kādā limbo, bet viņš nav gluži maģistrāls. *auto satiksmes. Gājēju tiltam pār Zundu nav tā paveicies. -
Da tur tukša muldēšana, nav nekādu plānu, biedram gribējās pateikt, ka komunisms nav aiz kalniem, neceri ka būs segums paustajam... -
Gandrīz viss ASV dzelzceļa tīkls — pašas sliedes, zeme zem tām, tilti un tuneļi — pieder privātām kravu pārvadājumu kompānijām (tā sauktajiem Class I railroads, piemēram, Union Pacific, BNSF, CSX). Viņi paši par saviem līdzekļiem būvē un uztur sliedes. Valsts uzņēmumam Amtrak, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus, pieder tikai ļoti neliela daļa sliežu (galvenokārt Ziemeļaustrumu koridorā ap Ņujorku). Pārējā valstī Amtrak pasažieru vilcieni brauc pa privātajām sliedēm, maksājot par to īri kravu kompānijām. Mūsdienās lielās kravu kompānijas (kā Union Pacific vai BNSF) katru gadu iegulda miljardus savā infrastruktūrā. Viņi nebūvē tūkstošiem kilometru garas jaunas līnijas nekurienē, bet gan pilnveido esošās: Būvē otrās un trešās paralēlās sliedes, lai palaistu garākus vilcienus. Rok jaunus, lielākus tuneļus cauri kalniem, lai tiem cauri tiktu divstāvīgie konteineru vilcieni. Būvē milzīgus jaunus privātus loģistikas parkus, kur vilcieni satiekas ar ostām. Floridā uzņēmums Brightline nesen ir uzbūvējis pilnīgi jaunu dzelzceļa līniju, kas savieno Maiami ar Orlando. Tas ir pirmais pilnībā privāti finansētais un uzbūvētais pasažieru dzelzceļa projekts ASV pēdējo 100 gadu laikā, pierādot, ka privātais kapitāls joprojām ir gatavs būvēt sliedes, ja saskata tajā peļņu. -
Oh my God, tu arī uz šo paķēries? -
Pirmās brīvvalsts laikā tobrīd esošais dzelzceļa tikls bija, acīmredzot, ekonomiski pamatoti izmantojams. Deviņdesmitajos tobrīd esošais dzelzceļa tīkls - diemžēl not so much. Ar kuģniecību vai cukurfabrikām, nenoliegšu, iespējams, bija citādāk. -
Mēs pirms vairāk kā 100 gadiem tikām pie valsts, kur jau bija ostas, ceļi, tilti un labi attīstīti gan dzelzceļš, gan kuģniecība. Pirmās brīvvalsts laikā viss turpināja plaukt, bet pēc krievu bardaka, "atmodas" laikā, "bijušie" ātri saprata, ka tā var tikt pie laba "kāposta" praktiski bezgalīgi, un tā tas bardaks turpinās... -
Man ir tieši tāda pati sajūta, un runāja par to, ka atjaunot būs dārgāk nekā uzbūvēt jaunu.
-
Ui jopcik, esmu palaidis garām. Tilts ir katastrofālā stāvoklī, neesmu manījis plānus, iedos lūdzu linku. -
-
Tātad tā, runājot par jauno "Radio 3". Latviešu mūzika stacija tā tomēr nebūs. Koncepcija: https://www.neplp.lv/lv/jaunums/neplp-riga-1077-mhz-frekvence-raidis-programma-radio-3 -
-
-
Nu tā laikam sanāk, jā. Vai arī kniežu galvas plānas Te, starp citu, bilde, kur tos viņa "žokļus" var redzēt, kopā 3 gabali: Bilde no kaut kāda "Maintenance Kit".
-
-
Foruma statistika
-
Kopā tēmu102k
-
Kopā ierakstu1.5m
-
