Kuģiem vajag ostas.   Valstij ir jābūvē ostas (sliedes) nevis kuģi. Savādāk ne viens ne otrs piemērs no tās ASV vēstures nebūtu 

Tik pa lielam privātās kompānijas beidza būvēt dzelzceļus ap 1900. gadu. Mūsdienās visdrīzāk tas nemaz nav iespējams. Vatbūt vienīgi kautkur Austrālijā caur tuksnesim, kur raktuvju kompānijas būvē un uztur savas līnijas.

Spilgts piemērs no ASV vēstures. "Šis ir klasisks un ļoti spilgts 19. gadsimta vidus vēstures piemērs par valsts subsīdijām, biznesa neefektivitāti un brīvā tirgus konkurenci. Galvenie varoņi šajā stāstā ir valsts subsidētais kuģniecības magnāts Edvards Naits Kolinss (Edward Knight Collins) un viņa konkurents – leģendārais uzņēmējs Kornēlijs Vanderbilts (Cornelius Vanderbilt). Lūk, konkrēti fakti un skaitļi par šo notikumu: Valsts subsīdijas un "Collins Line" gadsimta 40. gadu beigās ASV valdība vēlējās pārspēt Lielbritānijas "Cunard Line" transatlantiskajos pasta un pasažieru pārvadājumos, tāpēc nolēma finansiāli atbalstīt vietējos uzņēmējus. Sākotnējais līgums: 1847. gadā ASV Kongress piešķīra E. N. Kolinsam un viņa uzņēmumam "Collins Line" dāsnu subsīdiju — 385 000 ASV dolāru gadā par 20 reisiem starp Ņujorku un Liverpūli. Izmaksu pieaugums: Kolinss uzbūvēja milzīgus, ārkārtīgi greznus tvaikoņus (piemēram, Atlantic, Pacific), kuru uzturēšana un degvielas patēriņš bija astronomisks. Lai arī kuģi bija ātri, tie nespēja paši sevi atpelnīt. Kolinss regulāri vērsās pie Kongresa pēc papildu līdzekļiem, draudot, ka bez tiem uzņēmums bankrotēs un ASV zaudēs prestižu britiem. Subsīdiju kulminācija: 1852. gadā Kongress padevās spiedienam un vairāk nekā dubultoja Kolinsa subsīdiju, palielinot to līdz pat 858 000 ASV dolāru gadā (apmēram 33 000 dolāru par katru reisu). Kornēlija Vanderbilta iznāciens Tolaik Kornēlijs Vanderbilts (pazīstams arī kā "Komodors") jau bija nopelnījis milzu bagātību ar savu kuģniecības impēriju. Viņš pamanīja, ka Kolinsa uzņēmums strādā neefektīvi un izšķērdīgi, pilnībā paļaujoties tikai uz valsts naudu. Lētākais piedāvājums: 1855. gadā Vanderbilts nolēma ienākt transatlantisko pārvadājumu tirgū. Viņš Kongresam piedāvāja nodrošināt pasta sakarus par daudz zemāku summu. Sākotnēji viņš prasīja mazāk par pusi no Kolinsa subsīdijas, bet vēlāk piedāvāja pārvadāt pastu pilnīgi bez valsts bāzes subsīdijas, pieprasot paturēt tikai pašu pastmarku nodevu ieņēmumus (kas veidoja tikai nelielu daļu no reālajām reisa izmaksām). Vanderbilta stratēģija: Viņš uzbūvēja savus tvaikoņus (slavenākais no tiem bija Vanderbilt). Tie nebija tik izšķērdīgi grezni kā Kolinsa kuģi, taču bija ātri, moderni un ekonomiski izdevīgi uzturēšanā. Vanderbilts spēja gūt peļņu no pasažieriem un kravas reālajā tirgū, nepiesūcoties pie valsts budžeta. Iznākums Vanderbilta rīcība skaidri nodemonstrēja Kongresam, ka pasta pārvadājumus starp Ameriku un Angliju var nodrošināt lēti un efektīvi, neradot milzu slogu nodokļu maksātājiem. gadā ASV Kongress, redzot Vanderbilta panākumus un noguris no "Collins Line" pastāvīgās naudas diedelēšanas (kā arī pēc divu Kolinsa kuģu traģiskas nogrimšanas vētrās), pilnībā atcēla lielās subsīdijas. Bez valsts atbalsta Kolinsa biznesa modelis izrādījās pilnīgi dzīvotneespējīgs, un jau tajā pašā gadā "Collins Line" bankrotēja. Šis notikums iegāja vēsturē kā viens no pirmajiem un uzskatāmākajiem piemēriem, kas pierādīja brīvā tirgus un efektivitātes pārākumu pār valsts sponsorētiem un pārregulētiem monopoliem."

Mana atskaite... Aizvakar mans tīneidžeris tika pie sava braucamā. Ņēmu vērā @138 padomu un izdzinu cauri "gudrajam čatotājam" lērumu visādu piedāvājumu. Jāsaka, ka cenā ap 300 visi caurmērā līdzīgi - brendīgāki vecāki, vidējā segmenta biš jaunāki. Galu galā paliku pie ļoooti mazlietota Kross Lea 6.0. pa 300 eur (nebija pat par ko pakaulēties - nevienas švīkas, no pedāļu virsmām pat visa krāsa nav nodrillēta). Čatiņš teica ka esot "gadsimta darījums" par to cenu. 😄 Ņemot vērā kā tika lietots iepriekšējais... būs "ar atliektiem galiem".  

Tāpēc arī esam tur, kur esam, latvieši saka.

Tolaik neviens efektīvi nemenedžēja ne zemes īpašumtiesības, ne darba drošību un darbinieku tiesības.

Bet ko mēs te cepamies! Tūlīt tiks nopublicēts (gan jau ka tiks) neatkarīgais audits par RB un tad varēsiet pasūkāt. Gribi sacīt, ka mežonīgajos rietumos valsts būvēja dzelzceļus? Vai laika gaitā efektīvajiem manageriem (kā Tu) kaut kas biku ir prātiņā sajaucies?

Nu vispār jau konkurētspējīga infrastruktūra (transports, enerģija, uzņēmējdarbības birokrātija, sakari utt) ir valsts problēma.    

Vajag, vajag. Un tas jādara valstij, vai ne? Ai nē, gudriniek, valstij tikai jānodrošina, lai tas varētu bez problēmām notikt. Un lai kapitālisti varētu uzbūvēt RB. Bet pie mums RB būvē, sorry, izliekas, ka būvē ARNP.

Var, tikai izmaksas un bļaušana, ka ceļi beigti un jātaisa.

Malku no meža var arī ar fūrēm izvest, nekur nav jāsteidzas 😂  

Minimālais variants būtu bijis tieši tāds, kā bija LV pirms 2.p.k.  Bet tad ARNP nebūtu piķa.

Kapitālismà arī vajag infrastruktuuru, lai piesaistītu kapitālu, kas nes peļņu un konkurētspēju

Ja kapitālismā (mums taču ir kapitālisms, vai ne) kaut ko vajag, tad to uzbūvē un gūst peļņu. 

Minimālajā variantā ir jāpalaiž, ja gribam vērā ņemamu ražošanu Latvijā.  Bet ņematies tālāk    Vairāk gribēju vērst uzmanību, ka neba Latvija ir unikāla ar šo problēmu. Pietam HS2 projekts pat ir nelietderīgàks no tautsaimniecības viedokļa salīdzinot ar RB

Lēnāk brauksi, tālāk tiksi, latvieši saka. ātruma ierobežojumi nav tikai tāpēc ka vilciens lēns, jau esošie tehniski var braukt ātrāk. Lūk kā sanāca pat lēnu, jo lēnu braucošu, tak nepamanīja acīmredzot:   Alūksnes novada Annas pagastā "Audi" vadītājs izraisījis sadursmi ar šaursliežu vilciena "Bānītis" lokomotīvi, informēja Valsts policijas pārstāve Zane Vaskāne.

Nu ja nevar paši uzbūvēt, tad lai atdod igauņiem lai būvē.

Pļa, tevi pis, ko tur dara? Tu nieres pārdosi, lai RB palaistu minimālajā variantā? Toč tērēts esi? Visi apkārt jau ir sapratuši, ka tas projekts ir nepaceļams un tagad jautājusm, kā iziet no situācijas. Nolaidies tak uz zemes, neesi vairs UK noliktavā.

Vaitad kautkur lēnākus tagad būvē? Visi tādus būvē. Standarta viciens. Parastie vilcieni starp pilētām iet ap 200 un neviens tos nesauc par ātrgaitas.

Vakar biju aizlidojis UK, netaàlu kur "būvē" hi HS2 vilciena projektu pie Leamington spa. RB  lidostas pamestais monstrs nobāl ko tur dara. Paredzēts bija atvērt šogad, tagad jau pārcelts uz 2036. Sākuma izmaksas bija 20 miljardi, tagad jau 100+   Bet visā visumā vajag mums to vilcienu, kaut aizrijies, kaut loģistikas izmaksās uz Eiropu kravām