Tas šķūnis ir precīzi 30 gadus vecāks par mani, bet diez vai sagaidīšu, kad sagāzīsies  

@aoma! Bet Tu esi vecūksnis, kurš nesaprot, ka projekti, jopcik, jāraksta. Un jākoncentrējas nevis uz rezultātu bet procesu.    Iztēlojies, cik nabadzīga un nožēlojama būtu Pierīgas ciematu apbūve...

Tāpēc, jau, visticamāk esi milleniāļis, kurš nesaprot, ka ar muskuļu spēku, gaišu galvu un inženiertehniskām pamata zināšanām  var izdarīt visu ko, arī bez modernās tehnikas palīdzības, pie tam samērā īsā laikā. Projektus toreiz nevajadzēja 100 iestādēs saskaņot.

Jā, jāsašķeldo arī tas bildē redzamais pretīgais parkets un ēku rekonstruējot jāieliek mūsdienīgs lamināts.

Briškens, Bubesa, Gruškeviču pāris, Lejnieks un visa pārēja Augstas Raudzes Neaizvietojamo Profesionāļu varza.   Jā, tajā laikā, kad ARNP vai nu nebija vai katorgā raka rūdu... "Rīgas — Daugavpils dzelzceļa būvniecība norisinājās no 1858. līdz 1861. gadam, izveidojot pirmo dzelzceļa līniju Latvijas teritorijā. Tās garums bija 218 kilometri."   !!! Līnija visā tās garumā bija uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem.

Par vergiem pat oficiālā zinātne vairs nerunā. 

Bija gan arī pāķos pūra skapji un pa kādam galdam ar dreijātām kājām.

Ahā! Tu arī esi iekritis šajā slazdā. Atzīstos, es arī ne tik sen nolohojos šinī sakarā. Tepat šajā forumā. Tieši par šo pašu. Atbilde, kas mani diezgan apmierināja - toreiz pilsētās dzīvoja cik % iedzīvotāju? Lūk, tas mazumiņš tad arī varēja baudīt šo estētiku. Un laikam jau pietika meistaru, kas to uztaisīja. Pārējie 90% nekad mūžā neko tādu neredzēja, ja nu vienīgi pie vietējā barona.   Mani pārsteidz kas cits. Paskaties internātos (reāli dzīvē laikam Pēterburgā bija kaut kāds muzejs, neesmu pārliecināts un bijis neesmu) kādi izskatījās to laiku darbagaldi - urbji, virpas, frēzes, zobratu griežamie un lērums visādu specifisko. Būtībā pēc mūsu standartiem katrs bija mākslas darbs šī vārda tiešajā nozīmē. Jautājums - kāda vella pēc?

Pareizi! Tu pats izvērtē un dari, ja uzskati par vajadzīgu. Bet tad savācās ducis augstas kultūras perdeļu un sāk norādīt, ko es drīkstu un ko nē. Ja to perdeļu visos laikos būtu bijis tik daudz cik tagad, tad mēs vispār dzīvotu kaut kādā marasmā. Konkrēts ļoti svaigs piemērs - https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2026-diezgan-neomuligi-jutos-seit-jekabpils-biblioteku-stipri-pabojajis-laika-zobs.a649755/ Protams, paliek jautājums , vai vispār bibliotēka mūsdienās ir vajadzīga. (zirgojos, protams)    Piekrītu. Es arī neticu teorijām par anunakiem un tamlīdzīgiem. Bet jautājumi paliek. Piemēram tādi, par ko Gizas apmeklētājs parastais neaizdomājas - ne jau tikai tas, ka tās piramīdas tur ir, bet pēkšņi, parādījās tehnoloģijas un uzbūvējās trīs lielas regulāras 8 šķautņu (nevis 4 kā vairums domā) piramīdas, lērums ar milzīgiem, grūti apstrādājama materiāla fantastiski precīziem artefaktiem. Un tikpat pēkšņi tās tehnoloģijas pazuda. Viss pārējais tur ir nožēlojami pakaļdarinājumu mēģinājumi. Un tas ir ne tikai Ēģiptē. Apmēram tā - veicot arheoloģiskos izrakumus tiek atrasti bezgalīgi daudz dažādu veidu ratu un pajūgu atliekas, pēc tam daži apdriskāti mersedesi un pēc tam atkal visādi pajūgi.

Pat pieņemot 200, teiksim 10x20 metri, nu es nestādos priekšā kā to divi čaļi varētu 10 dienās uzbliezt, apšūt sienas un apjumt, pat ar vislabāko amfetamīnu.

Vairāk kā 200. Neesmu mērījis, bet iespaidīgs arī augstumā - virs blakus esošās 2-stāvu mājas. Toreiz ļoti populārs instruments bija trīsis, varēja pacelt pašu vellu, ja vien bija kur atsiet.

Kas ir “liels šķūnis”, 20 kvadrātmetri vai 200? Cik ilgi mūsdienās divi namdari celtu tādu, ar mūsdienu instrumentiem bet bez tehnikas (pacēlājiem utt.)?

Mans vecaistēvs, skolas pārzinis, pie savas jaunceltās mājas 1935. gadā uzcēla lielu saimniecības šķūni. Materiāli bija sagatavoti. Pēc sludinājuma avīzē, esot atminušies ar vellapēdiem no Rīgas ~100km! divi zibeņzeļļi ar ar instrumentu kastēm uz bagāžnieka. 10 dienās darbs esot bijis pabeigts, stāv vēl šodien, tikai šķindeļi ar šīferi nomainīti.

Paskatamies uz saplākšņu cenām, kur varētu taisīt skaistas lietas ārā ar CNC kaut 🥹

Jau gribēju teikt “ahā, tad jau ēhāer spēlēs latviešus pa nakti”, bet nekā:  

Es uz lapiņas varu uzzīmēt, ko man vajag. Viss. Nu labi, ja baigi vajag, tad 2D vektoros varu.

@martinno Jau nav precizējis kuru drukas failu viņš nemāk uztaisīt (pašu modeli un tad eksportēt .stl vai ko citu) vai pēctam slicera outputu (aka .gkodu vai kādu no tā paveidiem). Pats detaļas modelis jau pieņemu ka viņam ir.

PCBWay piedāvā pēc skices un apraksta uztaisīt stl (vai ko nu viņi izmanto)? Ja nē, tad gan jau neder. Gandrīz vai šķiet, ka šī varētu būt dārgākā pozīcija visā tajā procesā. Varbūt @martinno jāsadala problēmu divās daļās - (1) kas var uzmodelēt un (2) kur pēc tam var izdrukāt.   Šis kā reiz ir 3D drukas burvība un lāsts - mazam apjomam ir ok, lielam - ne pārāk. Ja nemaldos, tie servisi drukā vairākus pasūtījumus vienā piegājienā - drukās to tavu 1x1x1 kubu kopā ar citiem pasūtījumiem, kam materiāls izvēlēts tas pats.   Savulaik pāris reizes izmantoju shapeways, bet "tas bija sen un vairs nav taisnība" (pirms kādiem 10 gadiem). Modeli gan bija pašam jāsagādā - ņēmu gatavu, internetā atrodamu.   Tādā servisā drukātas lietas varētu atšķirties no tipiskajām mājās drukātajām - man bija ar matētu virsmu, bez redzamiem slāņiem. Šķiet, toreiz bija SLS druka (no pulvera, sakausējot ar lāzeri).

Sabiedriskajā apspriešanā iecere noteikt, ka 30% radiostacijās atskaņotās mūzikas jābūt radītai Latvijā. https://lvportals.lv/norises/390603-sabiedriskaja-apspriesana-iecere-noteikt-ka-30-radiostacijas-atskanotas-muzikas-jabut-raditai-latvija-2026

Galdniekplates bija sava laika lētais mēbeļu materiāls. Jo skaiduplašu, mdf un laminēšanas tehnoloģijas vēl nebija izgudrotas.