Nezināju un negribēju tev ticēt, bet interneti saka jā, ja uz rotora ir "uzcepums" ko šķīdinātāji neņem, 120-180, 120 man tomēr šķiet brutāli, 180 varbūt, es mēģinātu varbūt 240, pat 320, un arī tikai tad, ja skaidrs, ka ir attaukots cik iespējams un problēma nav arī klučos.

Pīli zem dibena  

Un tomēr? Ko tad darītu? Spilvenu uz sejas?

Viss jau nav tik viennozīmīgi.😉 Lūk, čebureki savairojušies tik biezā slānī, ka drīz tiem vairs nekāda ūdens nepietiks un tad visi tie miljoni slāpju bezprātā uz kurieni gāzīsies? Agrāk vismaz slimības regulēja to skaitu....

Zini, var jau norakstīt uz to, ka Saule bija spožāka... kāvās, bet nekad nespārdīja ar kājām gulošo, visbiežāk viens pret vienu, bieži pat paši "huļigāni" to pieprasīja un "nodrošināja" 🤣. Vismaz manā apkārtnē, nu jā, tik-toka nebija, mēs nezinājām, kas notika ūdensgalvā un citās inteliģentākās vietās.

Tā tak veca pasaka par kungu un kalēju "čiks vien sanāca", multene pat bija  

Saki, masalas, tuberkuloze, difterija, poliomielīts un galu galā mēris arī ir dabas likumi, nost ar potēm un visu mūsdienu medicīnu?

Tas tiesa, gailis ne tikai knābj, bet sit arī ar piešiem. Atceros, pusaudža gados laukos bija riebīgs gailis, uzbruka tieši tad, kad es slēpos aiz mājas pie vecās pirtiņas un pīpēju briesmīgi stipras vjetnamiešu cigaretes, ko vecomāte nezin kur bija dabūjusi un lika skapī mēteļu kabatās, lai kodes nemetās. Gailis pielavījās un tā ieblieza pa kājām, ka gumijas zābakā caurumu izsita, ar piešiem sasistā kāja ilgi un sāpīgi dzija. 

Par sīčiem tai laikā vispār nesatraucās, ir ir - nav nav, paši sakāt kaut kā uzaugāt savā vaļā un audzināšanā, pietrūka - taisīja jaunu.  Un vēl pastāstiet, ka tagad bērni vardarbīgi, bet lūk mūsu laikos nekāvās  

Nav ne jausmas, kā ņem vieni un kā otri kluči. Zinu tik, ka "vēl pirms nedēļas bija OK, tagad pēkšņi nav OK"  Tās pašas priekšējās vēl vakardienas braucienā varēja ļoti labi nokontrolēt, bet pēc diska "tīrīšanas" slīd… Nu un nekad iepriekš ar viņiem nav bijis tā, ka "liekas, ka neņem" - varēja ļoti labi piebremzēt pavisam nedaudz, mazliet vairāk, tā vidēji utt.

Nu visticamak nav tā saucamā modulācija..tas arī atksrīgs no kluču un rotora materiāla. Ar metāliskajiem tā ir luekas neņem -un uzreiz pa nažiem 🤪 gumijotie ņem pakapēnisku, bet nav tik asi un dilst ātrāk...nezinu man ikdienai gumijotie laikam labāk patīk nekā metāliskie..šķiet man uz tektro bremzem tādi bija savulaik.

Iedomājies pasmagu ledus plāksni, kas iespiesta starp plaukstām - viņu var "nobloķēt" un noturēt, bet īsti nevar ar turēšanas spēku plašā diapazponā nokontrolēt to, cik lēni viņa slīd no plaukstām ārā. Apmēram tā varētu raksturot to bremžu darbību - spiežot diezgan stingri, disks izteikti slīd, bremzēšana ir vāja. Tad kaut kādā brīdī tomēr sanāk piespiest gana stingri, lai nobloķētu. Braukšanas laikā ir diezgan traki, nevar normāli nokontrolēt to bremzēšanas spēku - vai nu vāji, vai nu nobloķē.   Nu nav jau tā, ka es viņus izpeldināju tajā eļļā. Internetos raksta, ka varot ar spirtu notīrīt un mazliet noslīpēt ar smilšpapīru.   Kaut kādi oriģinālie Hayes, kas nāca līdzi bremzēm. Varētu būt šādi semi-metallic - https://www.bike-discount.de/en/hayes-stroker-ryde/ryde-comp/radar-disc-brake-pads. Viens pāris maksā vairāk nekā tas tavs 12 pāru kits… Čīkst tikai tad, ja supports nav nocentrēts pret disku - tad pret čīkstēšanu brauciena laikā palīdz vāja bremžu spiespiešana  

Atjaunots.

Man vecvectēvs nositās izkrītot no ratiem. Braucis no dzirnavām, iebraucis krogā. Pajūgs pārnāk mājās, ratos tikai maisi. Iet meklēt - guļ beigts uz ceļa. Ap 1935.gadu It kā esot ar galvu trāpījis pa akmeni

Bet ja ratu var sabloķēt, tad jau nav tik traki...bar pašu rotoru ar smilspapiru ne parak rupju pariet pari un tad notirit velreiz...

Nē nekad nav tā bijis. Ar tehisko spirtu un tīru salveti pāris reizes pāreju pāri un miers... Klučus nevar sakopt..var dedzināt ar degli, bet imho tāpat iekšā draza sasūcas, tas ir neizbēgami ..nezinu kādi tev kluči...es no aļika 12 pāru kitu pasūtīju...mainu kad sāk čīkstēt vai nebremzē gana labi...1 eur par pāri,var mainīt kad vajag.

Vispār jau īsti tā nebūs, ka neēda autobusā. Bija reiss Pleskava - Alūksne, un atpakaļ tajā pašā dienā. Gadījās gan kaimiņu tautības sievas pēc iesēšanās autobusā uzreiz sāka ēst.  Bet ne ilgi, izbraucot uz zemes ceļa putekļi tur, ēšana apsīka uzreiz pati no sevis Tad vēl Smiltenes autoostā bija dabūjamas karstās desiņas uz rupjmaizes, kamēr atobuss stāvēja, kas paspēja, tas apēda turpat ieskrietuvē, bet kas nē - nu tam nācās autobusā ēst. Parasti šoferis vēl pārjautāja vai visi ir atpakaļ, un tad turpināja ceļu uz Rīgu tālāk.

Tev pēc tādas procedūras bremzes nepārstāj strādāt? Laikam nolažoju ar apkopēm/eļļošanām, droši vien trāpīju rotoram. It kā sakopu gan rotoru, gan klučus, bet bremze tāpat "slīd" - stingrāk piespiežot, ratu var sabloķēt, bet normāli bremzēt negrib. Stulbākais, ka, labu gribēdams, "attaukoju" arī priekšējo rotoru - tad arī priekšējā bremze pazuda  

Uz izkapts sagriezta roka ilgi dzīst. Zinu no savas pieredzes.  Un ja vēl gailis vai tītars ieknābj, trauma uz mūžu. 

Es tev pastāstīšo vēl kaut ko briesmīgāku. Toreiz nebija peritanālās aprūpes un bērns, kuram daba nebija lēmusi dzīvot, vienkārši neizdzīvoja. Vecāki taisīja nākamo nevis visu savu dzīvi veltīja viena dārzeņa aprūpēšanai. Ciniski? Vari tā uzskatīt. Bet tas ir dabas likums. Un tikai tā dzīvība var turpināties ilgtermiņā. Un nebūt tie 0-5 gadiem nenoslīka piemājas dīķos un netika sabraukti un sarauti gabalos dēļ veciem kara lādiņiem.   p.s. oj, un nevajag tikai tagad progresīvi toleranti asaraino "a ja nu tev pašam".