Kaut kad nesen fb redzēju ka kāds bija salicis bildes kur cits kāds ēd reņģes toļi autobusā, toļi vilcienā. Nu traki, bet kā es to būtu uzzinājis 50-60's gados? Domātu ka tā toreiz neviens nedarīja, jo neko tādu neredzēju. Visi strādāja melnu muti darbos
Gan jau ne laiki un tikumi, bet sakaru kanāli citi. Sevi atceroties lēkājot pa ledus gabaliem reiz apgāzos un aizgāju pa burbuli, tāds slapjš slapjā mētelī devos mājās. Aproksimējot uz šodienu tas būtu noteikti kāda ar telefonu nofilmēts, ielikts kādos tiktokos un sekojošu kipišu valsts mērogā. To konkrēto rajonu šodien arī krustu šķērsu vēro videokameras un aproksimējot atpakaļ uz to laiku tās visticamāk mani atturētu no šādām darbībām. Varbūt ka patiesībā viss ir pavisam otrādāk nekā te vecie buki mālē
Neatceros vairs kurā klasē tas bija, bet ne augstāk par 3. Mums bija jālasa... hvz, kas tas bija ... tautas pasaka vai kāda rakstnieka garadarbs, bet doma tāda - bagāts tēvs atveda savu dēlu kalēja amatu mācīties... kopā ar gultu, kuru novietoja smēdē. Tipa, tas dēls gulēs gultā un skatīdamies mācīsies.
Varbūt kādam nemetājās nojāta dakša RockShox Judy Silver. Es vakar mainīju kājā eļļu un dumper saplēsu, viņu ņemot ārā. LV vispār tādu detaļu nevar dabūt, bet ārzemju veikalps ilgi jāgaida.
Visu bērnību nodzīvoju pie ezera. Mans vecums neviens nenoslīka no apkārtējiem (es gan ledū vienreiz ielūzu, bet izlīdu) manu vecāku bērnībā divi noslīka, ne no mans mājas, bet vispār ...viens ar laivu, otrs uz ledus. Tikai statistika. Galu galā, visi kas pašlaik esam dzīvi varam pasmieties par tiem mīkstajiem, kas mīž iet dīķī.
Bet tā nopietni, īsti jau neko neizdarīsi laikam kā tikai žogs vai reāli iebaidīt
Jā, ja mēģinu atsaukt atmiņā savu lauku puikas bērnību 50; 60- tajos gados, tad tiešām, neko traģisku apkārtnē, ne skolā nevaru atcerēties?
Pat nevienu mežā apmaldījušos, vai kūlu dedzinot apsvilušu neatminos. Cilvēkiem visiem, lai izdzīvotu, bija no rīta līdz vakaram jāstrādā; kolhozs un tad sava piemājas saimniecība, lai vismaz kāda piena nauda dekādē sanāktu. Loģiski, bērni bija brīvā vaļā, kad nebija saimniecībā jārukā, lopi jāgana utml. Mēs muterei, vienai pašai, divi dvīņi augām un neviens jau nekādas atlaides nedeva darbos, jo par ko tad izdzīvosi... Tā kā, puiši, vienmēr var būt štruntīgāk, nekā jums šodien klājās. Lai gan es pats par dzīvi, ne tad, ne tagad, tāpat nežēlojos.🙂
Rakstīju tak - "jo agrīnākā vecumā, jo labāk."
Un nevis tad, kad "iekrīt dīķī", bet preventīvi, ejot/braucot uz iknedēļas peldētapmācības nodarbībām. Par viengadīgiem nezinu, bet divgadīgiem peldētapmācība ir pieejama.
Ļoti individuāli. Dažam pietiek 1x pateikt "tur ir karsts, vari apdedzināties" - un pie krāsns nelīdīs nekad un nekādos apstākļos, arī pie aukstas. Citam nepielec, kamēr pats uz savas ādas neizmēģina. Tas attiecas arī uz ūdeni - vieniem "iedzimtas bailes", citiem "iedzimta pārdrošība".
Un kas liek domāt ka netiek skaidrots? Nezinu kā pārliecināt, bet čujs saka ka katram noslīkušajam par piemājas dīķi viss bija izskaidrots. Tas strādā, bet ne katram 100%. 99.9% varbūt.
Maniem vecākiem jūsu problēmas... Bērnam jau mazāk kā 2 gadu vecumā var izskaidrot, kas ir labi un slikti. Vecākā māsa bija skolā, senči darbā, mēs, sīkie - 5 un 2 lecām ar lietussargu no kūtsaugšas, viss beidzās labi, apakšā bija sūdu čupa
Mājas dīķos parasti tā ka noslīkst ir ļoti ļoti mazi bērni. Pavisam mazi, gads, divi, trīs, un tieši iekrīt, pēkšņi. Ne da apmācības būs prātā, bet panika.
Nereti tas vēl ir pampers kas ūdenī kļūst par piesietu smagu akmeni.
Uz Hotbird satelīta esošais Bulgārijas mūzikas TV kanāls "City TV" sācis izmantot kodēšanas sistēmu un vairs nav pieejams FTA veidā. Nekodēts viņš bija padsmit gadus (agrāk 45E pozīcijā).