iekšpagalmi ir sāpīga tēma daudzās pilsētās, tas tiesa

nu, vienā otrā pavasarī ar galīgi ne zemu auto pa Zepčika iekšpagalmiem uz vēdera šļūkājos.

tas ir jauni, bet bija jau 80 beigās/90 sākumā kad vido maģi parādījās, jau no vācijas veda lietotos tā laika "biznesmeņi" ...jaunus tad vēl netirgoja, tie ragainie fullīši pēc tam parādījās

tas pats attecināms uz džipiem 😅

Nu nē, pirmie ienāca tie MTB, un tas bija moderni tādu nopirkt, un vienai daļai līdz šim tas iesēdies, tā pat kā kāda konkrēta auto marka.   Man bija labi, man kādu 500m attālumā bija Slokas sporta veikals, tur rezerves daļas bija, arī paši velo, šķiet parasti kāds bija.

mēs jau arī daudz tos km tinām, bet nu atmiņā mūžīgie remonti palikuši ( uz Rīgu jau pēc detaļā nebrauksi katru dienu)  - tāpat kā ar delta mopēdu - 1 dienu brauc, 1 dienu  labo pirmie sāka kaut kādi vācu saliekamie parādīties ar ātrumiem rumbā un normālu salikšanas mehānismu , pilsētnieki ar 2 ātrumiem rumbā, kur bremzējot uz atpakļu mainās robs.  kalnu bija vēlāk. 

Kāda pilsēta, tāds velo. 

Arī man tā baigi neviens it kā nelūza. Kaut kādas apkopes toreiz taisīju. Ķedes maiņas gan nenotika, ja kaut kas pārtrūka, ielika no citas ķēdes posmu, ja izstiepās, ka nevarēja vairs nospriegot, izņēma posmu Lai gan, bija viens totāls sūds - šķoļņiks, tam tur aizmugurējā rumba ātri sačvakarējās, neko nevarēja labot, arī pedāļi ātri aprāvās ap asi, tur kaut kāds ne tāds tas ķīlis bija, vai kas tur, jau veiksmīgi aizmirsies. Bet to saliekamo riktīgi dragāju. Biju arī uzlicis mazāku zvaignzīti, lai labāk iet. Bet tad vienreiz aizminos līdz Slokas karjeriem, un bija labs vējš, knapi atpakaļ atminos.

kaut kā tas viss man pagāja garām  , jā gultņus mainiju pedāļos, bija tāda lieta. Laikam  tajos gados dzīvsvars  nebija tik liels man, lai kas lūztu. ar velo tika braukāts  cauru gadu. Atceros ka liekas Orļjonakam sencīts drusku klani palocija, lai tas nesitas pret rāmi. neskatoties ka ķīlis un ass bija savās vietās. Stūres dizaini visādi tika taisīti. ručkas pacjotā bija no mopēda, ko no Sarkanā kvadrāta pa blatu izstiepa. Tūristam gan tie ātruma pārslēdzēji bija mēsli uz rāmja, bija jāiemanās pareizā stāvoklī tos pagriezt, lai ķēde uz zobrata pareizi sēdētu.

Kad sāka parādīties mtb, tās Santosas, Strongmani utjpr spīdīgie lūžņi, oi kāds tas bija pačots, un maksāja laikam lielu naudu tālaika ekonomikā. Katrs deviņdesmito puika ar orļonoku, tūristu vai aistu sapņoja par emtēbē 🥹 Man šķiet ka mēs no šī nospieduma joprojām neesam tikuši vaļā, joprojām neadekvāti daudzi, salīdzinājumā ar R Eiropu, pērk mtb ripināšanai pa pilsētu.

nu Milwaukee var pat instrumentu liekas nobloķēt ar aplikācijas palīdzību 

dzinu, dzinu, bet izdauzījās pati ass sēžas vieta, tad taisīja ķīļus no m8 vai m10 skrūvēm smirģelējot malu nost un liekot lielo uzgriezni.  pēc tam jau metināšana. Rumbās lūza tas saķeres mehānisms, lauza nost zobus tai sazobei, gultņi - saberzās putekļos, bremzei aprāva to stiprinājuma skavu, tad "locīja" niknāku...nez nu kādam varbūt paveicās..nerunājot par 8 niekiem uz rata uzreiz jau pirmajā nedēļā.  tiem ka kam bija vecie erenpreisi lietošanā vēl laukos - uz tiem ar baltu skaudību skatījos..tur viss bija daudz labāk izgatavots.

nu tad teikšu ka man paveicās, neviens krievu ritenis neizraisīja vilšanos, nebija jau ar  ko salīdzināt tajos laikos. detaļas arī bija pieejamas jebkādas, Sarkanarmijas ielas veikalā, centrāltirgu utt. Atceros viens no velo bija Desna 2, kasetē mainiju mazāko  zobratu. Lai ātrāk ietu uz priekšu. Stāvēju pie letes,zobrati zem stikla bija izlikti vairāki, skaitiju zobus un pirku. viss derēja, nekādu problēmu. Ķīļi klaņos bija jāiedzen līdz galam ar āmuru, gandrīz vienā plaknē ar sēžu, un gāja uz urā, nekas nebija jāmaina ilgi. Ja tikai pievilki ar to atslēgu uz 10, tad gan bija auzas.

Jeņķi apd1rsās  

nu bet pa lielam kvalitāte bija atbilstoša mūsdienu čaina un lielveikalu velo - jo pirka tapēc ka nekā cita nebija, varēja ražot brāķi - tāpat izķers  kad 90-to sākumā sāka lietoti velo parādīties no Vācijas, ta cccp produkcija tika izmesta un aizmirsta kā ļauns sapnis  un visiem žoklis atkārās no 3 ātrumiem rumbā :D 

pirmā lieta ir ok, vārdu salikums varēja būt savādāks  , labam flīzētājam parasts darba rīks. gribētos redzēt otro lietu

Tūristu rāmji ir no skārda, alumīnija stūres lokās kā ēdnīcu dakšiņas, bet startiņu rāmji nav TIK slikti, un aistu arī nav tik vienkārši salauzt. Par ritošās daļas kvalitāti varētu piekrist, kaut gan, eksistē vēl lielāki sū - ķīniešu bleķa rumbas un centra asis, šķiet, spēj izbeigties ātrāk.   Ja par Latviju, laikam kaut kā tā. Bet pārējās psrs rūpnīcas, es kaut kā šaubos, vai visas bija aprīkotas ar no dižās velosipēdu lielvalsts Latvijas izlaupītajām tehnoloģijām Vai tad pasaulē trūka, ko zagt. Harkivas klaņi, pārslēdzēji un bremzes ir "iedvesmoti" no 50to-60to frančiem un itāļiem.   T.s. "speczakaz", nelielu sēriju Harkivas ražojumi pro sportistiem, ne parastiem mirstīgajiem. Mūsdienās maksā traku naudu.   Nav liela atšķirība Ja vispār šitiem lietuviešiem ir tā vītne, nevis kaut kādas presētās bļodas - bet tad vēl interesantāk, kā viņš tur ir iedabūjis četrkanti.   Ne tikai aistus, Harkivas produktus arī. 

Amerikāņiem jau tur neiet īpaši labāk https://www.theguardian.com/us-news/2026/mar/18/onboard-fire-uss-gerald-ford-aircraft-carrier

nē nu bija jau kāds "labāks" no importa raynolds vai columbus trubām, bet masveida velo bija sūdi ar kopētu 1903 gada torpedo rumbu, ko nozaga kopā ar aprīkojumu no leitnera , ērenpreisa utt...."nacionalizējot"  un varat 3x minēt vai slāvs to čaina BB ieskrūvēja ar spēku pa virsu vecajai vītnei vai iegrieza akurāti jaunu ?