Būves kods 11100101 atbilstoši Latvijas būvju klasifikācijai apzīmē dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m² (ieskaitot). Būves ar šādu kodu var tikt izmantotas arī atbalsta programmās, piemēram, saules paneļu uzstādīšanai.

Jā. Māja skaitās kā Dārza māja ar platību līdz 40m2. Ir arī savs kadastra numurs. Būs jāpapēta precīzāk, jāuzmeklē visi doķi. Vēlreiz, paldies par noderīgu info.

Ja grib valsts atbalstu, tad jāburas pa šobrīd aktuālo atbalsta programmu un tās prasībām prasības ir daudz un dažādas, tā kā ir jābūt uzmanīgam, tur arī redzama pieejama atbalsta summa.  https://ekii.lv/index.php?page=konkursi_lv&konkursi=EKII-6 https://ekii.lv/index.php?page=projekta-iesniegums   māja atbilst vienai no šādām būvju klasēm: dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m2 (ieskaitot) (būves kods 11100101) individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 m2 (būves kods 11100102) individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra–koka ārsienām (būves kods 11100103) Der arī vasarnīca, ja tā, kā jau minēja ir ierakstīta zemesgrāmatā

gan jau nelegālā buvniecība Zemesgrāmata ir ?

Ir redzēti fiksīšiem bremžu hēbeļi zem beņķa. Šeit... nu kaut kādu iemeslu dēļ cilvēkam ir vajadzējis brīvu stūri varbūt 🤷🏻‍♂️ Ne jau tāpēc,ka pietiekami garu trošu nebija pie rokas, kāds būtu tā pūlējies. Lai nu kā, pārdošanas izredzēm gan šis specifiskais apgreids nez vai nāk par labu. 

kaut_kaads   Ok. Paldies par info. Noderīgi! 👍   Hmm... bet diez vasarnīcas mājele skaitītos kā "dzīvojamā"? 🤔

Visu pats dariju, dokus parakstija zināms elektriķis ar mikroģeneratoru sertifikātu. Ko Tu domā ar "projekts"? Neko nerasēju.. Doki atbalstam bija: ST atļauja par mikroģeneratora pieslēgšanu Čeks par paneļiem Čeks par invertoru Invertora parametru uzlīmes bilde Uzstādīta invertora bilde Invertora iestatījumu protokols kuru parakstijis ir elektriķis ar attiecīgo sertifikātu Objekta/pieslēguma informācija no ST lapas Uzstādīto paneļu kopbilde Aizpildīts iesniegums atbalstam Pieņemšanas - nodošanas akts no "būvniekiem" (elektriķa sia) ar paneļu S/N utt. Elektriķa sertifikāts kurš "pieslēdza" Man bija neliela aizķeršanās, jo pieslēguma adresē ēkai bija jābūt "dzīvojamai" un nodotai eksplutācijā. Biki vajadzēja piesaistīt arhitektu, un bija jātaisa uzmērīšana utt., bet ja ēka ir, ir nodota, un ir dzīvojama, tad problēmam nevajadzētu būt. Bet nu jau kādi 3 gadi, varbūt kaut kas ir mainijies. 

1Tb, dabūts. Pagaidām slēdzu.

Varbūt, ka tas ir ceļš ejams. Būs jāpapēta tie all-in-one vienfāzes varianti.

Bet kā vispār plānots lādēt - izbraukt tukšu un reizi nedēļā uzlādēt pilnu? Vai katru dienu palādēt, cik nu vienā dienā sanāk nobraukt? Ja otrais variants, tad varbūt 50kWh nemaz nevajag? Ar 15 kWh varētu pietikt 70-100 km? Aķi ar tādu ietilpību (jauni, ar bms un smukā kastītē) maksā 1400-1500.

Pa lēto jau vēl nebūtu nekas, tikai kad visi ražo cena ir negatīva un var palikt parādā. Sākas absurds, jāparedz kā tad kad būtu jāražo neražot.

3x 15kWh aķi (jauni, ar visiem BMS) šobrīd nopērkami par ~4200 eur.

bez akumulatoriem šitas pasākums ir bez jēgas!

@mspa kāpēc vispār vajag tos paneļus, ja vasarā tāpat elektrība būs lēta? pārvade tik daudz maksā, lai tie atsistu paneļu cenu saprātīgā laikā? tad jau drīzāk bateriju, lai var uzlādēt to no ST, un izmantot naktīs.. bet nu pie maza patēriņa arī tas diez vai saprātīgā laikā atmaksātos..

nu ne tak  kapēc tādu kaut ko vispār izveikt ?    sēdekļa stutes savilcējs ar labs

Varbūt MI zīmējis?

šķiet kad jau visu esi redzējis (otrādi dakšas saliktas , 3x pagarinātas stūres ut.t...) Bet nu šis ir kaut kas oriģināls      

Šad un tad iezogas prātā doma par tādas sistēmas izveidi, kas nav saistīta ar tīklu un vienīgais patērētājs paneļiem ir e-mašīna. Tādas domas iezogas prātā tāpēc, ka redzu nepieciešamību pēc otras mašīnas ģimenē, kura varētu būt arī tējkanna, jo nobraukumi nelieli, pamatā ap un pa Rīgu.   Neatkarīgu tādēļ, ka nav vēlmes saistīties ar birokrātiem un oficioziem projektu ietvaros. Līdz ar to prasības iepirkumiem var tikt pazeminātas. Lūk jautājums - vai kāds ir kuļibina režīmā testējis un darbinājis tos izjaukto e-auto akumulatorus ar atlikumiem 80+%? Jo tā ir vienīgā dārgā komponente ķēdītē panelis=>invertors=>accu=>invertors=>rozete, ja jāpērk jauna. Un paredzu, ka tās second hand celles paliks arvien lētākas un lētākas.   Tad lūk, mēģinu saprast pie kādām izmaksām ir vērts ar šo čikāties. Pieņemsim, ka buferis vajadzīgs vismaz 50kWh, lai uzlādētu 40kW auto bateriju. Pie patreizējām jaunu komponenšu cenām labi ja sanāk iekļauties 10keur. Kas pie patreizējām degvielas cenām, benzīna mašīnai šķēri uztaisīs pie 70k nobraukuma, jeb 7 gadu periodam pie vidējā nobraukuma 10kkm gadā. 7 gadi ir periods, kad litija baterijas (buferis) arī tuvosies savām kalpošanas laika beigām.   Savukārt 10keur (sistēmas izmaksas), nozīmē, ka šīsdienas elektrības cenās var izmantot 50MWh auto lādēšanai. 40kW auto accu var lādēt 1250 ciklus un nobraukums būs 250kkm. Jeb 25 gadus pie vidējā nobraukuma 10kkm/gadā.   Tātad, ja šādu sistēmu kāds vēlētos izveidot ekonomiski lietderīgu, tad maksimālā summa, ko ir jēga izmantot ir ~3000eur paneļu, invertora un bufera accu iegādei. Te nekas cits kā lietotās celles no norakstītiem e-auto nesanāk... Un nākošā problēma, kas jārisina - kur to buferi glabāt? Siltumā..  

Neto uzskaites vairs nav, tikai vecajiem pieslēgumiem kamēr izbeigsies. Tagad uzskaita naudu nevis kWh. Kas ir būtībā daudz pareizāk. Un naudu jau palielam vienalga, kā to attiecini uz saviem objektiem. Rēķins jau viens, ja visur piegādātājs viens.

Neatceros avotu, bet bija tā, ka neto uzskaitē to izmantot nevar. Neto norēķinos var, jo tur laikam eur izteiksmē neko baigi vairs nevar uzkrāt, kad visi ražo un elektrība tīklā aiziet pa lēto. pievienots: https://www.kem.gov.lv/lv/neto-uzskaites-un-neto-norekinu-sistema