Jap, iedziļinoties detaļās kāds COP, cik maksā par sadali, vai granulu siltumspēja 4.6  vai 5, cik modīgs katls, vai pieskaiti savu laiku utt  

@Zin..., klāj vaļā, kurā sarakstā būsi rudenī?   Tas viss ir šausmīgi skaisti, ja vien tādi paši eksperdi nebūtu mums stāstījuši par AB un RB.   Paskatamies uz Ķīnu. Ceļ jaunus karlsonus un Saules parkus, kuriem praktiski visu ražo paši, vājprātīgā ātrumā, tai pat laikā nečakarējot ekonomiku un saglabājot tikpat nenormālu ogļu, nerunājot par naft/gāzi, patēriņu. Tas pats par uzglabāšanu - nenormālā tempā, visu nepieciešamo saražojot paši. Tikpat nenormālā tempā attīsta jauna tipa AES. Skaties, ka tik pirmie netiek arī līdz sintēzei.  Mēs (Eiropa) esam pilnīgi pretējā situācijā. Visu (nedaudz pārspīlējot) iepērkam no Ķīnas, paši čakarējam rūpniecību kļūdami nenormāli stulbi zaļi un sačakarējot tos "sliktos" elektrības ieguves veidus, tā vēl vairāk kļūdami atkarīgi no Ķīnas.  Nez vai vienmēr pie 180, bet 200+ varētu gan būt stabili. 

@138 - "tīru" šajā kontekstā domāju tīru, parastu elektrisko sildītāju, jonu katlu utml., ne par izcelsmi    Tieši tā, ja ir jebkāds siltumsūknis, kurš nav gluži Grieķijai paredzēts, granulas var atpūsties arī pie cenas 180EUR/t. 

Vai no asiņainās Gazprom gāzes ražotā elektrība ir tīra?   kāpēc neierīkot energoefektīvu zemes SS?     Prātīgi cilvēki sapērk granulas pirms sezonas par tābrīža nealkatīgajām cenām (ja ir, kur glabāt).

Apkurē Jā

Skatoties uz granulu un malkas ražotāju un piegādātāju alkatību (nav pirmā reize), es teiktu, elektrības cenas ir paredzamākās. Un pie šī brīža granulu cenām veikalos (450+ EUR/t) izmaksas tuvinās apkurei ar tīru (!!!) elektrību. Jaunā, energoefektīvā mājā tērēt telpas un granulu uzpariktēm un dūmvadiem nav nekāda pamatojuma, izņemot bailes par cenu... ā pag... Ja ļoti baile, tad mauc kamīniņu kurā var kurināt mēbeles un pārējo, kad viss ir slikti.

Google sāk ieskrieties: VIDEO gandrīz identiski, tikai katrs savā valodā (eng, rus). ENG +- 13min   RUS +- 13 min  

Hmmm un ar ko to visu dzesēs vai kur liks siltumu?   Latvenergo vispār var čilliņā šiem pievilkt tādu kabeli?     Kāpēc? Cilvēkiem gribas dārgu apkuri? Vai šodien sildīties ar elektrību vairs nav dārgāk kā ar gāzi vai granulām?

Elektroenerģijas patēriņš datu centru dēļ Latvijā nākamo gadu laikā pieaugs ļoti būtiski. Ja šobrīd nozare kopējā valsts patēriņā aizņem salīdzinoši nelielu daļu, tad jauno projektu jaudas liecina par vairāku simtu megavatu (MW) pieprasījuma pieaugumu. Šeit ir galvenie faktori un skaitļi, kas ietekmēs patēriņu: 1. Jauno datu centru jaudas Lielākie projekti vien radīs pieprasījumu pēc papildu 40–60 MW tuvākajos 2–3 gados, ar potenciālu pieaugt vēl vairāk: Delska (EU North Riga LV DC1): Sāk ar 10 MW 2026. gadā, bet plāno paplašināties līdz 30 MW. Tet un citi spēlētāji: Plānotie paplašināšanās projekti Salaspilī un Rīgā varētu pievienot vēl aptuveni 10–20 MW. 2. MI "Gigafabrika" – milzīgs lēciens Somu uzņēmuma DataCrunch plānotā MI gigafabrika ir rijīga. Precīzs kopējais patēriņš vēl tiek saskaņots, šāda mēroga projekti (ar vairāk nekā 100 000 procesoriem) parasti pieprasa no 50 MW līdz pat vairākiem simtiem MW ilgtermiņā. Salīdzinājumam: 100 MW jauda ir līdzvērtīga aptuveni 5–8% no visa pašreizējā Latvijas vidējā elektroenerģijas patēriņa slodzes. 3. MI radītā slodze uz vienu statni Tradicionālie datu centri tērē aptuveni 5–10 kW uz vienu serveru skapi (statni). Mākslīgā intelekta (MI) un augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) centri šo skaitli palielina dramatiski: Standarta serveri: 10–20 kW / statne. MI serveri: 50–250 kW / statne. Tas nozīmē, ka pat neliela izmēra MI datu centrs patērēs tikpat daudz elektrības, cik vesels mikrorajons.     Tendences jaunajos privātmāju projektos ir elektrība

Izrēķini cik tad to auto ir un kāds ir vidējais nobraukums. Ja pēkšņi vienā dienā visis pārsēstos uz elektroauto, tad teorētikskais elektrības patēriņa pieaugums būtu ap 25%. Bet nu tākā iedzīvotāju skaits krītas pa 1% gadā, tad maz ticams ka pat 2035. gadā pieaugums būtu 25% pat ja visi pēkšņi brauktu ar EV. Bet tā tak nenotiks, arī pēc 2035. lielākā daļa tāpat vēl būs benzīni/dīzeļi. Izmirt tie sāks varbēu ap 2040/50.   Tāka ap to laiku būs 25% mazāk cilvēku un pārsvarā pensionāri, kas īpaši tāpat nekur nebrauc.

Man nekādu pretenziju KOPUMĀ pret vēja enerģiju nav. Mana pretenzija ir par ražošanu Latvijā. Tev ir nauda, bez CfD, bez subsīdijām, jā, laipni lūgti Latvijā. Es pērku elektrību par tirgus cenu, preci par tik cik tā maksā. Ok, viss godīgi. Nevis 0 cena no vienas redzamās puses, bet tūkstoši paņemti no citas, neredzamās.

Ok, tie ir rijīgi, bet 1)Kādas ir to celtniecības tendences Latvijā? Cik ir uzsāktu, apstiprinātu vai plānotu projektu? Ir kaut viens? un 2)Tas viss burbulis neplīsīs kādu piecu, ja ne piecu tad desmit gadu laikā?   Tas pats - vai tad ir tādas tendences? Masveidā latvieši maina gāzes, granulu vai malkas apkuri uz elektrisko? 🥸 Labi, siltumsūkņi ir trendā, bet cik tad to ir un cik tad tie ēd, necik.   Ražošana kā ražošana vispārīgi - nu cik tai vēsturiski nesenā pagātnē ir enerģijas patēriņa pieaugums, pāris procenti gadā, nē?   Tas pats - nu cik tad tā visa ir??   Nesaku, ka tu runā muļķības, bet intuitīvi man tev šiem procentiem neticas, kamēr tu neesi iedevis kādu autoritatīvu avotu, pētījumu or something.

Pret vēja enerģiju kopumā dezinformāciju kā reiz arī izplata naftas/gāzes industrija. Tas tākā nebūtu nekāds noslēpums. Pat Tramps nespēj beigt runāt par vēja turbīnām, kuras ir tik ļoti sliktas. Protams neaizmirst, ka visiem jāpērk viņu gāzi. Loģiski ka tie kam tās naftas/gāzes nav, domā kā attīstīt sauli/vēju.

Tak Putins, protams man neko nemaksā, tik izšķērdē. 1 miljards uz 2 miljoni ir 500€ skaidras naudas, ne mājsaimniecību, ne strādājošo, bet uz katru galviņu. Ieguldītu ražošanā kas ražo preci ar nulles vērtību kuru par nulli tā ražošanas brīdī var dabūt tāpat arī bez šī "ieguldījuma", zemē iestādītā. Kurš šo ražošanu slēgs ārā kad būs pārprodukcija kas ir neizbēgami? Lietuva, Latvija, valsts, privātie?

Šodien starp citu biju piegājis pie viena, paklausīties to saucamo vēja ģeneratoru "rīboņu". Nez, laikam kovid apgaismotie ir apveltīti ar mega dzirdi. Neko vispār nedzirdi līdz nepieej vismaz kādu 30-40 metru tuvumā   

Un kam tad izdomā algas?    Kā arī izdevās apskatīties cik % no Latvenergo peļņas 2026. gadā ies budžetā? Iet kopā ar tavu raudāšanu?     Kāda kaitniecība?     Tas ir Eiropā. Latvijā ap 30%. Dati centri, apkures veidu maiņa, ražošana, ūdeņraža ražošana, elektroauto.  Daži gan izskata prognozes, ka līdz 2035. varētu būt arī 80% pieaugums. Neviens nepieļauj, ka patēriņš stāvēs uz vietas un tādēļ jākasa kule

🤨 Kas ir izteicis šādas prognozes? 40-50% kaut kā baigi daudz izklausās, pat ja visi pārsēstos uz EV.

Latvenergo" koncerna stratēģija nākamajai desmitgadei (galvenokārt koncentrēta uz periodu līdz 2030. gadam un tālāk) ir vērsta uz vērienīgu izaugsmi un klimatneitralitāti. Uzņēmums plāno no reģionāla enerģijas ražotāja kļūt par vadošo ilgtspējīgas enerģijas pakalpojumu sniedzēju Baltijā. Šeit ir galvenie stratēģijas pīlāri: 1. Ambicioza atjaunojamo enerģiju (AER) jaudu palielināšana Līdz 2030. gadam "Latvenergo" plāno sasniegt jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu 2,3 GW (2300 MW) apmērā visā Baltijā. Vēja enerģija: Tas ir galvenais prioritārais virziens. Tiek attīstīti gan sauszemes vēja parki (piemēram, sadarbībā ar "Latvijas valsts mežiem"), gan tiek pētītas atkrastes vēja enerģijas iespējas. Saules enerģija: Uzņēmums jau ir izveidojis vairākas saules elektrostacijas (SES) un turpina strauji paplašināt šo portfeli visās Baltijas valstīs. Mērķis: Līdz 2030. gadam panākt, ka 75% no visas saražotās enerģijas nāk no AER (ūdens, vējš, saule). 2. Jauni biznesa virzieni un inovācijas "Latvenergo" paplašina savu darbību ārpus tradicionālās elektroenerģijas un siltuma ražošanas: Elektromobilitāte: Plānots izveidot plašu publisko uzlādes tīklu Baltijā, līdz 2026. gadam sasniedzot 1200–1500 pieslēgvietas, bet 2030. gadā un tālāk – ap 3000 pieslēgvietu. Elektrum Next: 2024. gada beigās tika izveidots meitasuzņēmums SIA "Elektrum Next", kura uzdevums ir koncentrēt resursus tieši jaunu zaļās enerģētikas projektu attīstībai. Ūdeņraža tehnoloģijas (Power-to-X): Stratēģijā iekļauti pilotprojekti zaļā ūdeņraža un citu nākotnes tehnoloģiju izpētei. 3. Drošība un neatkarība Krievijas iebrukums Ukrainā ir pastiprinājis mērķi par enerģētisko neatkarību. Tas nozīmē: Atteikšanos no fosilajiem resursiem, kur tas iespējams. Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas pabeigšanu, lai garantētu drošu un stabilu pamata jaudu. Termoelektrostaciju (TEC) efektīvu darbību kā garantiju energoapgādes drošībai pārejas posmā. 4. Klientu pieredze un tirgus paplašināšana Tirgus paplašināšana: Aktīva darbība visā Baltijā un ieiešana jaunos tirgos, piemēram, Polijā. Viedie risinājumi: Mikroģenerācijas (saules paneļi mājsaimniecībām) un viedo tīklu risinājumu veicināšana, ļaujot klientiem kļūt par "ražojošajiem patērētājiem". Kopsavilkumā: Nākamie 10 gadi "Latvenergo" būs "zaļā izrāviena" laiks, kurā uzņēmums plāno dubultot savas ražošanas jaudas, fokusējoties uz vēju un sauli, lai nodrošinātu lētāku un vietēji ražotu enerģiju.   Pilnīgi muļķi, vai ne @hehe?   Atbildi arī kas tavuprāt aktīvi izvērš un apmaksā kampaņu pret vēja enerģiju? Kam tas varētu būt interesanti un kam varētu finanses tam? Tev tak noteikti ir viedoklis

Nākamajos 10 gados ir plānots, ka elektrības patēriņš pieauga par 40-50%.... Sagaidīsim un tad kodīsim pirkstos   Kā arī pārējā Eiropa nav pakonsultejusies ar ekspertu, bet klekerē skaidro naudu. Īsti vīri kurinātu ogli un maksātu co2  vai gaidītu, lai kaimiņš uzceļ un tad pazemīgi lūgties

Tas ir valsts uzņēmums un mana daļa. Ar padomi un valdi, tā stratēģiju nosaka un apstiprina valsts, nevis eksperti. AAE delegācijā tie ir nosaukti par uzņēmējiem, bet patiesībā algoti darbinieki kuri riskē tik daudz, cik Briškens, ja kaut kas ne tā aiziet. Būt par vainīgajiem, jo valsts stratēģija nevar būt vainīga.