Man lielākais elektrības patēriņš ir no 100l ūdens sildītāja, reāli vasarā pietiktu viņam gan jau ar vienu ~500w paneli kas pašlaik maksā pilnīgas kapeikas. Kautkur dzirdēju ka varot laikam nopirkt un nomainīt uz 12v sildelementu jau esošajam boilerim un pieslēgt pa taisno saules paneli? Mēģināju atrast kur/kā,neko īsti neatradu. Kā Būtu ko šādu vislētāk/vienkāršāk dabūt gatavu? Neko nezinu par saules paneļiem,pēc veselas sistēmas nav man īsti vajadzība jo nav patēriņš baigi lielais elektrībai 

Kas ir ilgtspējīgāk un lētāk nekā saule un vējš, kas Latvijā ir paceļams? Ogles?   Dabasgāze ir dārgāka un cena svārstās, par piegādēm arī ir svarīgi jautājumi, kamēr divi jukušie sēž pie pults, uzreiz pasaku. Kad pēc 30 gadiem turbīna nokalpojusi? Tas ir tas tavs arguments? 

Tur kur ne tikai zemākā cena, bet arī tās pašizmaksa. Kur cenā nav subsīdiju un tā ir ilgtspējīga. Kāds rezultāts jau linku ieliku. Cena tirgū ir viena, jautājums cik tā ir ekonomiski pamatota.   TEC neizmanto krievu gāzi, tas ir aizliegts ar likumu. Ja arī ir pelēki kanāli tad kā tos var izmantot valsts uzņēmums? Tev ir fakti?

Un kad jāmaksā par gāzi TEC vai detaļām HES, tad kur nauda nonāktu? 1 miljardu emitētās obligācijas labāk iztērēt iepērkot krievu gāzi?   Tavi fakti un loģika jau vairākkārt redzēta      Tu mīļais cilvēk lasi, kavispārējās pasaules, arī Latvijas prognozes ir, ka elektroenerģijas pieprasījums augs nenormāli nākamajos 10 gados. Mums tam sagatavoties , jeb sēdēt rokas klēpī salikušiem un tad pēc 5 gadiem bļaut, ka mums nekā nav, bet Lietuvai un Igaunijai ir? Un bļaut kādēļ kaut ko ceļ tur nevis šeit?   Tu kur labāk celtu savu datu centru - valstī, kas visu laiku elektrību kaut kur iepērk vai kur ražo ar atlikumu? No biznesa viedokļa 

Tu operē ar propagandu, es ar faktiem. Latvija nesēž ar pliku stāstiu, bet operē ar bāzes jaudām balansējot kopīgo tīklu. Latvija neko nelūdz kaimiņiem, bet enerģiju pērk par tirgus cenu un skaidru naudu. Tā nu ir izveidojies ka starpības naudā ir par labu Latvijai, jo tā savu urbi kontrolē, uz 1 stundu aizdodot kaimiņam savējo, lai vēlāk no kaimiņa to izmantotu 1 diennakti par 1 un to pašu naudas vienību. Kaimiņi nepērk urbjus lai mums palīdzētu, bet lai nosegtu piemēram pašu Ignalinas zaudējumu. Izvēlētais veids garantē enerģijas pārpalikumu atsevišķos periodos un tas kaut kur ir jānogrūž. Ja Latvija tam seko, kur šo apjomu nogrūst, tas ir kļuvis vēl lielāks, cena ir vēl negatīvāka nekā bija. Kuram no viņiem ir jāizslēdz rotori? Latvenergo saistības jau ir ap 1 miljardu eiro, nauda kurai būtu jānonāk valsts budžetā tiks maksāta ārzemju baņķieriem par ārzemju rotoriem.

Nu vispār jau Latvijā elektroenerģijas patēriņa tendences pēdējos gados ir bijušas svārstīgas, taču dati liecina par patēriņa pieaugumu. AST un "Sadales tīkls" dati par 2025. gadu, elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir palielinājies pēc iepriekšējo gadu stagnācijas vai neliela krituma, ko izraisīja nacistiskā krievija ar savu izgājienu.   2025. gadā kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā sasniedza 7,2 GWh, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gadā. Latvija 2025. gadā ar vietējiem resursiem nosedza aptuveni 80,5% no sava patēriņa. Saules elektrostaciju saražotās enerģijas apjoms 2025. gadā pieauga par 70%, sasniedzot 678 GWh un kļūstot par trešo nozīmīgāko avotu aiz HES un gāzes stacijām.   Patēriņu uz augšu dzen vairāki faktori: Teslas Siltumsūkņu pieaugošā popularitāte  Rūpniecība un datu centri tikai aug un datu centri ir ļoti naski uz elektrību. Milži pat būvē atsevišķas elektrības risinājumus saviem datu centriem.   Ilgtermiņa prognoze Eksperti prognozē, ka nākamajā piecgadē patēriņš varētu pieaugt pat par 40%, ņemot vērā Eiropas mērķus un pāreju uz "zaļo" elektroenerģiju.   Kopējā tendence Baltijā ir tāda, ka pateicoties vērienīgajiem vēja parku projektiem jūrā un sauszemē, tiek plānots, ka nākotnē Baltija saražos vairāk zaļās enerģijas, nekā spēs patērēt, tādējādi nodrošinot zemākas cenas un enerģētisko neatkarību. Bet tu kaut kāda x pēc gribi, lai Latvija sēž ar pliku dirsu un lūdz no kaimiņiem elektrību. Un tad bļautu - mūsu liekēžu valdība neko nedarīja, kad vajadzēja. Juljka ar gāzi būtu izdarījusi labāk.    Respektīvi neviens negribēs šeit investēt datu centros vai kur citur, jo būs nevajadzīgi riski, kas nebūs Lietuvā vai Igaunijā, bet vainīga būs jaunā vienotība vai kas tur būs pie varas.

Sagaidījām. Kāds bija pienesums? Valstiski, nevis īpašniekam. https://nra.lv/latvija/regionos/liepaja/509886-liepajas-pirmais-veja-generators-demontazas-stasts.htm  

Tak Latvenergo ganjau ir kautkāda ilgtermiņa stratēģija un mērķi. Un maz ticams ka viņiem jānodarbojas ar ikdienas spekulēšanu ar elektrības cenām, matu skaldīšana. Iespējams ka ja izrauj kautjkādu indivuduālu komponenti no konteksta, nezinot kopējo stratēģiju un plānu, tā var likties neloģiska. Tjipa cepties par kautkādas apakštacijas izbūvi lauka vidū, ja nezin kopējo mērķi kapēc viņa tur tiek būvēta.  

Tu tak esi stulbs kā zābaks. Sagaidīt situāciju, kad enerģijas ir par maz un tad sākt tikai domāt par būvēšanu ir vismuļķīgākā iespējamā stratēģija. Pie tam skaidri zinot, ka pasaule iet prom no fosilajiem. 

Kas mums daļas par pasauli, fakti tādi ka Baltijā elektrības piedāvājums katru gadu būtiski pieaug un turpinās pieaugs, pieprasījums grozās +- uz vietas. Latvijā šķiet pat nedaudz krīt. Kad būs savādāk, tad arī runāsim un būvēsim, visticamāk jau ar jaunākām, efektīvākām un lētākām tehnoloģijām. Izejot no reālās situācijas nevis prognozēm. Šobrīd Latvijas pelnīšana ir tieši nebūvēt, bet balansēt tīklu.

Un kas mums traucē nopirkt savus ledusskapjus no kā citiem pārdot un nopelnīt to skaidro naudu? Jeb tas strādā visur citur ieņemot Latvijā?   P.s tu ņem vērā faktu, ka visā pasaulē patēriņš tikai pieaug un visi, kam nav slinkums, būvē datu centrus (pat Latvijā) un tiem elektrību vajag oi oi kā?

AST dati rāda ka ēdamā ir pilns ledusskapis, nauda ir tikai līdzeklis kā tā saturu caur tirgu papildināt vai iztukšot šādi palielinot SAVU kopējo naudas daudzumu.

Yes, ik tieši, kad kādam nav to kWh ko pārdot, jo pašiem vajag vai arī prasa nenormālu cenu par to.

A, Tu esi no tiem, kas domā ka naudu var ēst. Skaidrs tad viss.

Kam ir skaidra nauda bez enerģijas nevar palikt, otrādāk gan var notikt. Enerģijas daudzums Baltijā pieaug un pieaugs, neatkarīgi no Latvijas.

Vairāki Ukrainas telekanāli pametuši Astra (4.9E) satelītu. Tas ir saistīts ar biežajiem elektrības atslēgumiem Kijevā. Kad situācija normalizēsies, viņi atgriezīsies. IPTV tas neskar. 

Vispār jau kā reiz enerģija ir tas, kas visiem vajadzīgs lai funkcionētu. Skaidra nauda var būt līdzeklis, ne vienmēr izmantojams un noderīgs, kā pie tās enerģijas tikt. 

Ja nauda papīra, tad zināms kwh daudzums tur arī ir. 

Neatkarība ir skaidras naudas, nevis kWh daudzumā.

Haļava - naše vsjo. Bet paļauties uz bezmaksas = šaut sev kājā ilgtermiņā. Vienmēr. Re, kā. Kvēlākajam latvju patriotam, nacionālistu nacionālistam, pilsētas hozjainam ((c) Elksniņš), porcelāna korifejam un personālvadības guru par ievainojumu frontē smagāk tomēr izrādījās uzrakstīt iesniegumu par pielaidi valsts noslēpumam.  Diez, ja VDD pielaides formu dotu izkrāsojamu, nebūtu bijis vieglāk?