Piekrītu, viņš ir izkodis vēsturi no sirds un diezgan objektīvi raksturo kurš, ko un kāpēc attiecīgajā laikā ir darījis. Ļoti interesants sarunu biedrs arī privāti papļāpājot.
Jā, šausmīgs un ne vienīgais tāds, bet kanāls diezgan klikbaitīgs izskatās, nerada vēlēšanos klausīties un minēt, cik tur patiesības. Labāk Eduardu Liniņu viņa raidījumos paklausīties, tur man par patiesību šaubas nerodas.
Nu vispār jau valdība ir izpildvara, bet var iniciēt idejas Saeimai lai radītu, piemēram, superdraudzīgu vidi investīcijām un uzņēmējiem. Var jau būt tur kāds sēž un baigi par to domā, bet rodas iespaids, ka vienkārši spriež kādus nodokļus pacelt vai jaunus ieviest, kā sadalīt naudu un kā izfiškot lai kāds vēl aizdod.
Kurā pārtikušā valstī ir tāds piemērs?
Varbūt var palielināt izdevumus, lai dabūtu klāt vēl ieņēmumus?
Pārējais pieaugs proporcionāli, kā tas ir bijis
Kur tā nav, nu valstīs, kur brīvi pieejams internets
Tāpat tač visu paši nesaražos, lielākā daļa tāpat jāimportē. Ko neraud par vāciešu Opeļiem, spāņu tomātiem vai korejiešu telefoniem (tur aiziet krietni vairāk naudas kā pa pienu)?
Kapēc tieši tiem lietuviešiem piesienas?
Domā labāk kā vairāk saražot Ikejas gultas.
Problēma ir bilances KOPĪGAJĀ starpībā kas gribi, negribi jāsedz ar aizņemšanos. Visi finiera, olu ienākumi (tas ko māk) aiziet procentu maksājumos. Viņu nav, viņi netiek atdoti pat par poļu desu un leišu pienu, viņi tiek atdoti par NEKO! Summa par neko tikai augs un tās ātrums tikai pieaugs, nav grūti aprēķināt kad maksājums sasniegs miljards eiro gadā. Kaut kādā brīdī arī tas kļūs nesamaksājams un vairs neviens neaizdos. Un tad aizdevēji sāks mūs mācīt, kā jāveido budžets, ko jāapgriež, kādu nodokli vēl izdomāt, kā pensijas apgriezt. Nevis kā mēs to gribam, bet kā viņi uzskata ka vajag. Tāda vot neatkarība perspektīvā. Cik nodokļi un maksājumi nav nākuši klāt, bet bilance negatīvīgāka par negatīvu.
Ja tik labi nesanāk, tad nav jāgrābj lapas. Ir jāaizliedz jebkuri izdevumi kas nenes peļņu.
Izglītība, izglītība un vēlreiz izglītība.
Ja skolā neesi mācījies dabaszinības, tev pasaule ir brīnumu pilna. Sevišķi tautai, kas dzied.
Un @Zin..., pļa 🤣, tikai, lūdzu, nevajag, ka "visā pasaulē jau ir tā".
Ar olām un finieri viss ok, bet kopējā bilance ir negatīva. Tāpēc jau saku, ka lapas nevajag grābt vispār, ja negrib krāmēties ar pienu vai ko citu kas bilanci izlīdzinātu. Jāsamazina izdevumi, ja nav iespēju celt ienākumus. Nav citu ceļu. Nav!
Īsti nav saprotams kāda starpība kur to pienu pārstrādā - Latvijā vai Lietuvā, vai kur to ūdeni pilda pudelēs.
Ražo to ko ražo un ko izdevīgāk. Lai tak ražo finieri, to tak Lietuvā tik daudz neražo. Ko par to neraud?
K tad grib lai Lietuvā neražo neko un visu Latvijā? Tā tak nebūs, viens kopīgs neliels dīķis tāpat. Tiklīdz vienā kautkas būs izdevīgāk, tā kautkas jauns tik veidots tur. Un tā uz riņķi.
Jo ir jālāpa, kas tika sadarits iepriekš.
Plus, vairs arī loģistika nav tāda kā Lietuvā + Polijas tuvums Lietuvai.
Ja kas, olas atkal Latvija ražo uz urrā, pat nesenais latviešu pirkums UK olu nozarē. Kādēļ to nedara Igaunija vai Lietuvā piemēram, bet tieši Latvijā?
Vēlreiz, pārpalikums ir vairāki simti tonnu dienā. Latvijā. Tirgus ir jāpiesātina Latvijai. Lietuvā viena rūpnīca ir par daudz, Latvijā tikpat par maz. Rūpnīcas īpašniekiem ir vienalga kur.
Varbūt tapēc ka tirgus ir piesātināts? Un neko vairāk arī nenopelnīsi?
Nekur īpaši tālāk jau par Lietuvu/Poliju to pienu neaizvedīsi, francūži pasūtīs 3 mājas tālāk ar visu tavu pienu, pašiem pietiek.
Nu un ko tad es saku, investoriem pilnīgi vienalga kas bij Ulmaņlaikos.
Ja būtu izdevīgi tagad investēt pienā, tad investētu. Acīmredzot nav. Var atrast jomas, kur var nopelnīt vairāk.
Plus pieliekot klāt visu politisko teātri, kas parasti ap to pienu, tad nu ražo tik cik ražo.