Cena tad cena, bet vai salīdzini vienu un to pašu preci? Tajā tabulā Latvia ir kā premium. Tas par ko te runājam ir saplāksnis, finieris ir tās kārtas pirms saplāksnis salīmēts. Latvijas finieris ir bērzs. Citur tas var būt citas kvalitātes, izturības utt. Teiksim 8 kārtas finiera no kurām tikai 2 ārējās ir bērzs. No šāda skatpunkta vien cenas atšķirsies, tāpat kvalitāte, saplākšņa īpašības. Dekoratīvās funkcijas tiem gan jau vienādas, bet kā ir ja tas finieris ir fūres piekabes grīda?

Es, laikam, ar kaut ko varēšu padalīties. Ir viens sata kingstons 120GB, ir arī M2 kaut kas ap to apjomu, vismaz viens

Galu galā apskatoties ciparus un pat ja pieņemot, ka ražošanas izmaksas identiskas, tad var redzēt ka transports turp/atpakaļ nav kritisks un ķīniešiem nav nemaz jābūt īpaši effektīvākiem, lai izkonkurētu ar cenu. Nekādas tur subsīdijas nemaz nav nepieciešamas. 

Tur jau jāskatās kur izkonkurē? Kaimiņos kaut kur Vjetnamā? Savā iekšējā tirgū? Ķīnā cik iedzīvotāju, ja katrs sagrib saplākšņa māju tad nemaz visiem nepietiks. Visticamāk izkonkurē tur kur Latvija nemaz nekonkurē.  Ā, nu tad jau jā. Ar šķeldu saprotu ko citu.

No šķeldas viņi ražo briketes. 240eur/t. Labākās, kādas man ir nācies lietot.

Kautkāds šķitbs meklētājs tev. Un ja Top10 nav nevienas ķīniešu firmas, tad tas tak vēl sliktāk, ka pat sīkāki spēlētāji izkonkurē uz cenu. Varbūt uzņēmumi sīkāki, bet viņu ir daudz un nepublicē datus. Kopējie eksporta/importa dati jau redzami.   

Paprasīju Googlei. Latvijas Finieris ir 8.lielākais saplākšna ražotājs pasaulē. Starp top 10 nav neviena ķīnieša.

...

Domāti laikam šie, vai tad labāka pielietojuma kā šķelda šim nav? Rakstīti citi cipari 2-5, nez kāpēc mm, kas gan jau drukas kļūda.  

Iespējams. BYD īstenībā vismaz UK diezgan populāri. Visādi Jaecoo, Omoda, par MG kas uz katra stura redzams vispār nav ko runāt. Ja viņiem lētāks/labāks auto, kapēc man pirkt VAG?   Tad jau neko nevar pirkt, faktiski visa elektronika ražota Ķīnā. Pat zobu birste parastā.  

Prot, prot. Tava nākošā izvēle arī būs BYD, nevui VAG, vai ne?

Ķīnieši paši nespēj iekārtas saražot? Varbūt pirms gadiem 20? Tagad drīzāk tās Vācu, Itāļu, Austriešu iekārtas lielākoties būs saliktas no Ķīnā ražotām komponentēm.

Kuras ir jāpērk Vācijā, Itālijā vai Austrijā...

Protams ka ir, bet viņi operē ar bezmazvai 500 reizes lielākiem apjomiem. Plus kvalitāte nav gluži tā, iespējam nav tik liela birokrātija un nodokļi, vides prasības, degvielas un enerģijas izmaksas. Iekārtu izmaksas zemākas. Viss summējas. Transports uz Ķīnu un atpakaļ tur galu galā īpaši daudz nemaina.

Es atmetos. Varētu padomāt, ka ķīnietim nav priekšnieku un iebudžetētu peļņas normu un visi pārējie kapitālistiskās ražošanas atribūti. Ko var dzīt sviestu. Tipa prasīsim čatam tik ilgi, kamēr nonāksim pie vēlamā rezultāta? 

OK. Viņš apdeitoja skaitļus un izzīda šo (Ķīnas/ASV). No šejienes https://plywooders.com/6-key-factors-affecting-the-cost-of-plywood-sheet/ https://businessplan-templates.com/blogs/running-costs/plywood-manufacturing     Un ši viņš izvilka no Latvijas Finiera gada pārskata, sarēķinot cik kubikmetri saražoti, cik darbinieki, cik samaksāt algu nodokļos (no tā cik ir algas) utt. Priekšnieku algas ar jāskaita.   Gala rezultāts, nav tālu no sākotnējā minējuma. Production labor per m³: €167/m³   Attiecīgi vietējie nespēj konkurēt un jāievieš 62% tarifus.    

Reāli tas jau nemaina būtību, tas būs abiem, Eiropā vai Ķīnā.  

Šis būs 375-450.   No kurienes ir izzīsts šis? Tas ir nepatiess apgalvojums. Latvijas un Ķīnas leibors nebūs baigi atšķirīgs. JO Ķīnas leibors būs jāorganizē lielajos terminālos - Šanhajā, Šenžeņā utt. Vest baļķus pa iekšzemi ir ekonomisks vājprāts. Īstenībā šis ir moments kā deja vu, par ko @kaspich cepās gadus atpakaļ. Jaunā paaudze balsta savu zināšanu uz Googli, Wiki, Chatu, bet īstie mērījumi, statistika un uzkrātā pieredze publiski nav apskatāma, jeb šī informācija ir dārga. Un no šī rodas vispārinājumi un kļūdaini pieņēmumi. 

Nu, 62 un cik tur % tarifs Ķīnas finierim droši vien ir embargo vietā. Ja nu viņu neizdomās pārdot jau kā Turcijas finieri.

Plus nav skaidrs priekš kam viņiem dempingot vai subsidēt, ja viņi tāpat saražo 50%+ pasaules saplākšņa? Viņi dienā/divās saražo vairāk kā LV gada laikā.