FM radio Vācijā vēl 15 gadus — jaunas apraides licences   DAB tika izgudrots Vācijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet vai analogais radio kādreiz tiks izslēgts?  Sākotnēji bija paredzēts, ka FM radio Vācijā tiks izslēgts 2010. gadā. Tagad, 2025. gadā, analogais zemes radio joprojām ir vispopulārākais veids, kā klausīties radio. Pirmās jaunās licences tagad tiek piešķirtas līdz 2040. gadam. Saskaņā ar nesen publicēto Audio Trends ziņojumu tikai piektā daļa no visas radio klausīšanās notiek, izmantojot digitālos kanālus DAB+ un tīmekļa radio; pārējais notiek, izmantojot FM un zināmā mērā arī kabeļtelevīziju un satelītu. Radio klausītāji bieži vien sastopas ar norādīto digitālo pēcteci DAB+ tikai veicot rezerves pirkumus, piemēram, nomainot salūzušu virtuves radio vai pērkot jaunu automašīnu, un saskaņā ar ES sadarbspējas direktīvu automašīnu radioaparātiem ir jābūt ciparu apraides uztveršanai. Tāpēc DAB+ lielākoties nav tirgus virzīta tehnoloģija. Tikai retais steidzas uz veikaliem, jo viņiem absolūti nepieciešams digitālais radio. Kopumā radio patēriņu noteicošie faktori ir klausāmā radio programma un tās saturs, nevis pārraides metode. Lai gan DAB+ tirgus daļa pieaug, tas notiek gliemeža ātrumā. Izaugsme labākajā gadījumā ir lineāra. Un tas neskatoties uz to, ka DAB+ ir klausīšanās priekšrocības salīdzinājumā ar FM, raksta Digital Fernsehen. Vairumā Vācijas federālo zemju politiķi lēmumu par pakāpenisku atteikšanos no FM tehnoloģijas tagad ir atstājuši raidorganizāciju ziņā, jo izslēgšanas datums tāpat nekad nav ticis ievērots. Un, kamēr vien raidorganizācijas vēlas turpināt analogo zemes apraidi (ko, izņemot ļoti retus izņēmumus, tās parasti arī dara), apraides licences tiek regulāri atjaunotas, bieži vien uz 10 gadiem, vai, kā tas pašlaik notiek Berlīnē (Schlager Radio tīkls) un Meklenburgā-Priekšpomerānijā, tās tiek atkārtoti reklamētas. Pirmo reizi Vācijas federālā zeme ir pagarinājusi FM frekvenču piešķīrumu līdz 2040. gadam. Ar diviem administratīvajiem likumiem, kas datēti ar 2025. gada 19. augustu, Deutschlandradio ir piešķirta analogā radio raidīšanas jauda Ziemeļreinā-Vestfālenē – līdz 2040. gada 31. decembrim. Tas attiecas uz kanāliem Bonnā un Vupertālē. Tomēr valsts sabiedriskais radio nesen ir pārgājis uz digitālo apraidi DAB+ un internetā pēc vairāku FM frekvenču atsavināšanas. (Digital Fernsehen) Daži fakti: Aptuveni 80% radio klausīšanās Vācijā mūsdienās notiek FM diapazonā, savukārt DAB+ tirgus daļa ir 17%, bet tīmekļa radio — 5%. 39 miljoni cilvēku (56%) regulāri klausās lineārā radio saturu tiešsaistē. Viedtelevizors ir kļuvis par otro svarīgāko tiešsaistes audio satura platformu pēc viedtālruņiem. DAB sistēma sākotnēji tika izveidota un attīstīta 20. gs. astoņdesmitajos gados Minhenē, un mūsdienās DAB+ ir visplašāk nostiprināts Bavārijā. Neskatoties uz to, FM saglabā savas spēcīgās pozīcijas arī šajā federālajā zemē. FM radio beigas nav redzamas

Ko tādiem Latvijā darīt? 1000km tālāk ir pavisam citi horizonti, ja jau viņi tiešām grib izrauties, nevis izvadāt pa Rīgu kebabus. p.s. Mūsu augstskolām nav nemaz tādas finansiāli materiālās bāzes, lai nabagi šeit zinātni bīdītu ekonomiski vērā ņemamos apjomos.

tāpēc arī teicu, ka Tu arī kaut ko RĀDI, bet ne kautrējies, ka ne ar kreiso roku zem galda ......🙂

Kārtējā fantastika par novecojušas ražošanas atjaunošanu? Tas, ka kādreiz tas bija izdevīgi un labi, nekādi nenozīmē, ka mūsdienās ar to varētu normāli nopelnīt. Latvijai, ja gribas labi dzīvot, ir tikai viena izeja - daudz motivētu jaunu cilvēku, maksimāla atvērtība jaunām idejām, atvieglota dzīve jaunuzņēmumiem, daudz ārvalstu studentu no nabadzīgām valstīm, kuri grib izrauties.  visas pārbaudītās un vecās labās industrijas ir ar jebkuram plaši pieejamu tehnoloģisko bāzi un ražošanas procesa aprakstiem. Jebkādas no šīs vecās ražošanas atjaunošana Latvijā, kur ir maza pieejamā darbaspēka rezerve un atrodas nosacītā Eiropas nomalē, ekonomiski nav un nebūs izdevīga, ja paliekam atvērtā tirgū. Var ekspluatēt līdz EOL vēl vecās ražotnes, bet pāriet tajās uz jaunām iekārtām vairumam uzņēmumu neatmaksāsies nekad. Tas ir dead end, vispār normāla ekonomikas cikla daļa. Tikai inovācijas, kaut kas jauns, sākumā mazs un vienlaikus ļoti dārgs, ir tas, ar ko varam pelnīt. Tur vajag starptautiski atvērtas universitātes, pētniecības projektus, no kuriem 80 procenti beigsies ar neko, un pozitīvu attieksmi pret inovāciju kultūru.  diemžēl skaļākie pie mums ir tā sauktie vecie perdeļi, kuri jau vecumā no 40 uz augšu vairums grib, lai viņu dzīves laikā nekas te nemainās, pēc tam lai tie jaunie dara ko grib. Pēc tam jau sen būs par vēlu. 

Šīs vasaras skurbulī uztaisītie projekti ....... Ja neesi ievērojis, tad es ne mazums esmu biedriem piedāvājis projektus, un ne tikai, kā šo skurbuli panākt.😀

tu ar esi sarakstā, kas kaut ko parādīt var 😉

Varbūt ļoti kautrīgi jūs esat tie ''visi''?😀

Tagad RAM vispar cenas ir uzskrejushas kosmosa, AI un ar to uznjemumiem saistiba.

Visi te tik gudri, bet kaut ko reālu var parādīt tikai @alusbundza

Nu,ja atkal skan. Jā vairs jau nav tik viegli,bet nodod ka ir parāk vienmērīgs  vai pārāk detalizēts.

Zīmols, saražotais cukurs, iekārtas, kombaini, viss ko var pārdot tika pārdots. Tādi bija nosacījumi, ka Latvijā ar to nenodarbojas un nav arī tādu iespēju uz cik tur gadiem. Termiņš ir pagājis un nu jau kaut kāda cukurbiešu audzēšana leišu pierobežā notiek.   Ja nesanāk radīt eksporta vērtību augstāk par importa, tad var mēģināt mazināt importa vērtību. Cukurs tikai piemēra pēc, banāni, kafija vai degviela būtu pavisam muļķīgi. Nevienam jau neiestāstīsi ka banānu vietā jāēd āboli vai burkāni. Latvijas nākotne ir tikai kad eksports pārsniegs importu, citu variantu Latvijai nemaz nav. Ja nav zemē naftas tad tikai ar dziesmām un sankcijām nekur tālu nevar aizbraukt. Par laimi mums ir meži, un kaut kādu iztikas minimumu ir kas garantē. Eiropa prasa līdzmaksājumu, ko tas dod ja tev piešķir Ferrari ar 90% atlaidi? Pirmajā brīdī forši, kaut kur aizņemies 10% un saņem Ferrari un vēl atgūsti 21% nodoklī no pilnās summas. Bet tas ir kā ziemā apčurāties, pirmajā brīdī forši, silti, a ko pēc tam, ilgtermiņā? Šādi finansēts ceļš ir ok, ja pateicoties ceļam ir radusies kāda ražošana, kaut kas, kas rada kādu vērtību, dod pienesumu ilgtermiņā. Ja tas ir vienkārši komfortam tad tas ir tikai beigu sākums.

Fleksis ir mīkstajiem, īsti vīri nagus griež ar giljotīnu un apslīpē ar frēzi.

Ja no pusmetru reiz pusmetru kvadrāta jāizgriež aplis, tad nav lielas atšķirības ērtumā, bet ja no divus metrus garas plāksnes jāizgriež četri apļi, tad rotēt plāksni nav ērti.

Kamēr finansējums no ES nāk, tikmēr jau var būt mīnusa. Cik pa gadu saņem dažādas subsīdijas un līdzfinansējums, projektus? Jeb īsumā - Eiropā iedod naudu, tā tiek kautkur iztērēta nopērkot ko no citurienes.

Testu vajag kādu, lai izpilda? Piemēram, ar fleksi, slīpējamo disku sev rokām nagus apslīpēt? Ja to izdara ar drošu roku, nebaidoties, tad jau kaut ko paveikt spēs.😀

Takš 138 te luni dzen, būtu kādu savu projektiņu ielicis, tad varētu spriest 

Un ja nu frēze "stacionāra"? IMHO daudz ērtāki ir varianti, kur uz riņķi griež detaļu, nevis instrumentu. Ar ko malu apstrādā, tas jau katra paša ziņā - ar frēzi, stacionāro ripzāģi, lentas slīpmašīnu vai ko citu.

Oki, darbojies, katrs dara tā, kā ērtāk, es uzvilku apli ar zīmuli, pa lielam apzāģēju ar ripzāģi , un ar leņķa slīpmašīnu, rupjo smilšpapīru ātri tiku galā Laiku neuzņēmu, bet tas bija ātri, ilgākais laiks bija virsmu slīpēt, tas nebija ātri

Nu tad būs tā, ka būsi palicis bez biksēm, toties ar vienu kotleti.   Kaut kādos jokainos internetos raksta, ka it kā jau kaut ko ražojam un pārdodam, tik ar to peļņu minētajam cukuram īsti nepietiek, nemaz nerunājot par kaut kādiem "pāri paliek, par ko vēl sviestu nopirkt". Citiem vārdiem sakot - importējam par lielāku summu nekā eksportējam.

Nevis šablons, bet "cirkulis", aiz kura frēze nostiprināta apļa vidū.