Kāds ir šāda jautājuma mērķis?   Privātais bizness ir finansiāli efektīvāks īstermiņā, taču tā mērķis ir pelnīt. Pat ja veic kaut kādus izpētes darbus, tad to mērķis tāpat paliek tāds pats - pelnīt vēl vairāk. NASA, šķiet, ir pavisam citi mērķi, attiecīgi arī atļaujas tērēt naudu uz 80 gaismas gadu attālumā esošas planētas atmosfēras pētīšanu, ko privātajam nebūtu nekādas intereses darīt.   Tur, kur var samazināt izmaksas, sadarbojoties ar privātajiem, tur jau laikam neviens netraucē sadarboties? Šķiet, NASA jau gadus 20 sadarbojas ar Īlona Maska SpaceX, vai ne tā?

Losandželosas "specoperācija" sāk izskatīties pēc kaut kā, salīdzinājumā ar ko protesti Krievijā un Baltkrievijā bija kā pastaiga parkā. Šis ir vēl ļoti maigs video, ir daudzi ar "neletālo" ložu sekām, nelikšu.  

Ne tikai Hamas  

Labs jautājums. Varbūt Hamas militārie komandieri atrodas pazemes bunkeros?

Kāda ir pašizmaksa palaist kosmosā 1 Kg kravas ar NASA raķetēm un Ilona Maska raķetēm? Salīdzināt kravas palaišanas pašizmaksu kosmosā starp NASA un Ilona Maska (SpaceX) raķetēm ir interesants jautājums, jo tas atspoguļo būtiskas atšķirības kosmosa industrijā. Kopumā, SpaceX ir ievērojami samazinājis palaišanas izmaksas, pateicoties daudzkārt izmantojamām raķetēm. Tomēr ir svarīgi precizēt, ka "pašizmaksa" var atšķirties atkarībā no aprēķina metodikas (vai tiek ņemtas vērā tikai tiešās izmaksas, vai arī izpētes un attīstības (R&D) izmaksas). SpaceX (Ilons Masks) SpaceX ir veicis revolūciju kosmosa palaišanas nozarē, pateicoties savu raķešu (īpaši Falcon 9 un Falcon Heavy) atkārtotai izmantošanai. Falcon 9: Tiek lēsts, ka Falcon 9 palaišanas izmaksas svārstās ap 67 miljoniem ASV dolāru par misiju. Ja mēs to dalām ar tipisko kravnesību uz zemo Zemes orbītu (LEO), kas ir aptuveni 22 800 kg, tad aptuvenā pašizmaksa par 1 kg ir: ~2938 ASV dolāri par 1 kg (uz LEO). Jāņem vērā, ka šī summa ir vidējā cena, ko SpaceX piedāvā klientiem. Faktiskās "pašizmaksas" uzņēmumam var būt zemākas, ņemot vērā atkārtotu izmantošanu, kas ievērojami samazina izmaksas katrai nākamajai palaišanai. Falcon Heavy: Šīs raķetes cena ir aptuveni 90-150 miljoni ASV dolāru par misiju, un tās kravnesība ir daudz lielāka (līdz pat 63 800 kg uz LEO). Tas nozīmē, ka pašizmaksa par 1 kg var būt vēl zemāka lielākām kravām. Starship (nākotnē): Ilons Masks ir izvirzījis mērķi samazināt izmaksas līdz pat desmitiem vai simtiem dolāru par 1 kg ar Starship sistēmu, kas ir pilnībā atkārtoti izmantojama un paredzēta masveida palaišanai. Pašlaik tā vēl ir izstrādes un testēšanas fāzē. NASA NASA nav komerciāls pakalpojumu sniedzējs tradicionālā izpratnē. NASA primāri ir pētniecības un attīstības aģentūra, kas bieži izstrādā un izmanto raķetes savām misijām, vai arī pērk pakalpojumus no privātām kompānijām (piemēram, SpaceX, ULA). Kad NASA pati izstrādā un palaiž raķetes, izmaksas ir ievērojami augstākas, jo tās ietver milzīgas R&D izmaksas, vienreizējās izmaksas un lielu birokrātisko aparātu. Vēsturiskie piemēri (Space Shuttle): Kosmosa kuģa (Space Shuttle) programmas laikā izmaksas par 1 kg bija astronomiskas. Dažādi avoti min summas, kas variē no 10 000 līdz pat 54 500 ASV dolāriem par 1 kg uz zemo Zemes orbītu. SLS (Space Launch System): NASA jaunākā lielā raķete, SLS, kas paredzēta Artemis misijām uz Mēnesi, ir ārkārtīgi dārga. Katras palaišanas izmaksas tiek lēstas simtos miljonu līdz pat vairāk nekā 4 miljardiem ASV dolāru par vienu misiju. Kravnesība ir liela, taču pašizmaksa par 1 kg joprojām ir ļoti augsta, ņemot vērā R&D un viena lietojuma raksturu: Precīza izmaksa par 1 kg SLS gadījumā ir grūti aprēķināma, jo tā ir vienreiz lietojama raķete ar milzīgām attīstības izmaksām un ir paredzēta ļoti specifiskām un sarežģītām misijām, nevis rutīnas kravu pārvadājumiem. Taču tā būs ievērojami dārgāka nekā SpaceX piedāvājums, iespējams, pat simtiem tūkstošu dolāru par 1 kg, ņemot vērā projekta kopējās izmaksas. Galvenās atšķirības un iemesli: Atkārtota izmantošana: SpaceX panāk zemākas izmaksas, atkārtoti izmantojot raķešu pirmās pakāpes un kravas apvalkus, kas ievērojami samazina ražošanas izmaksas katrai palaišanai. NASA tradicionāli ir izmantojusi vienreiz lietojamas raķetes savām smagajām kravām. Biznesa modelis: SpaceX ir komerciāls uzņēmums, kas darbojas konkurētspējīgā tirgū un ir ieinteresēts samazināt izmaksas, lai piesaistītu klientus. NASA ir valsts aģentūra ar atšķirīgiem mērķiem un budžeta struktūru. Mērķis: NASA raķetes bieži tiek būvētas ļoti sarežģītām un zinātniskām misijām, kas prasa specifiskas un bieži vien vienreizējas tehnoloģijas, kas sadārdzina izmaksas. SpaceX ir fokusējies uz standarta kravu pārvadājumiem un satelītu palaišanu. Rezumējot, SpaceX ir panācis dramatisku izmaksu samazinājumu par 1 kg kravas kosmosā, pateicoties atkārtotai izmantošanai un komerciālai pieejai. NASA pašu izstrādātās raķetes, it īpaši tās, kas paredzētas specifiskām dziļā kosmosa misijām, joprojām ir ievērojami dārgākas uz svara vienību.

Es sen jau saku ka tu par daudz lasi un šārē vatņikus.

Rēku paraus ja vāciši aizsūtīs Taurusus uz Izraēlu visu laiku uzmetot Ukraiņiem. Tā konspirācija ka trumps speciāli nogrieza atbalstu Ukrainai lai sponsorētu jaunus Žīdu iebrukumus un nežēlības paliek visai skaidra kā taisnība.

https://user_uploaded_content.funnyjunk.com/hdgifs/What+an+odd+thing+to+say_d1227f_12550793.mp4   >mums vajag aizsargāt savus cilvēkus Izraēlā Sen jau saku ka amēriku kontrolē žīdi un to vada ievēlēti golemi.  

Īzī, var taču Holivudas stiliņā uztaisīt atjēdzīgi un inkluzīvi, ar brūnu Antoniju, Aleksim pat vārdu var nemainīt, Tonija ir they/them Tonijs, savukārt ebrejus politkorekti pārtaisām par kaut kādiem garlaicīgiem npc bez tautības, un saies. Vēl kvīru kori var pasaukt klāt un tad čist šito var spēlēt Vērmaņdārzā pēc praida.

Kādreiz Irāna bija normāla valsts un ar Izraēlu bija draudzīgas attiecības. Taču ne bez PSRS specdienestu palīdzības notika valts apvērsums un viss izmainījās. Jaunais režīms apslaktēja arī Irānas komunistisko partiju, kas eksistēja šaha laikā. Mans jautājums: "Vai Izraēla palīdzēja Irānai šaha valdīšanas laikā, veidot atomenerģētiku?" ChatGPT saka: Jā, Izraēla piedalījās Irānas atomenerģētikas attīstībā šaha valdīšanas laikā, taču šī sadarbība bija ierobežota un ne vienmēr tieša. Lūk, kādas bija tās galvenās iezīmes: 🌐 Vispārējais konteksts     1950.–1970. gados šaha valdīšanas laikā Irāna aktīvi attīstīja miermīlīgu kodolprogrammu ar Rietumu atbalstu, īpaši no ASV programmas “Atoms mieram” (Atoms for Peace) ietvaros.     Šahs paredzēja, ka Irāna kļūs par lielvaru reģionā un vēlējās modernizēt valsti, arī caur atomenerģiju. 🇮🇱 Izraēlas iesaiste Irānas un Izraēlas sadarbība kodolenerģijas jomā nav tik plaši dokumentēta kā attiecības ar ASV vai Rietumvāciju, taču ir pierādījumi par konkrētu palīdzību un sadarbību: 1. Projekts "Flower" (1977–1979)     Šis bija kopīgs slepens Irānas un Izraēlas militārās sadarbības projekts, kas tika uzsākts vēlajos 1970. gados.     Oficiāli tas bija paredzēts raķešu izstrādei, bet pastāv uzskati, ka tam varēja būt arī komponentes, kas saistītas ar kodoltehnoloģiju pārnesi, piemēram, tehnoloģijas ar duālu (civilu un militāru) lietojumu.     Izraēla piekrita piegādāt Irānai tehnoloģijas un palīdzēt izveidot infrastruktūru, savukārt Irāna finansēja projektu (ap 280 miljoniem ASV dolāru). 2. Izraēlas kodolzinātnieku netieša palīdzība     Izraēlas kodolprogramma pati bija slepena (Dimonas kodolreaktors), taču daļa tās ekspertīzes, iespējams, tika netieši nodota Irānai, īpaši caur komerciāliem vai izlūkošanas kanāliem. 🧪 Galvenie partneri: ASV un Vācija     Galvenais Irānas partneris atomenerģētikas jomā bija ASV, kas 1967. gadā piegādāja pirmo kodolreaktoru (TRR – Tehran Research Reactor).     Rietumvācija (Siemens) palīdzēja 1970. gadu beigās uzsākt Bušehra kodolspēkstacijas būvniecību.     Izraēlas loma bija papildinoša, nevis centrāla — vairāk militāri-stratēģiska, nevis tehnoloģiski plaša civilajās kodoljomās. 🛑 Beigas pēc revolūcijas Pēc 1979. gada islāma revolūcijas:     Projekts “Flower” tika atcelts.     Irānas un Izraēlas attiecības pilnībā pārtrūka.     Irāna vēlāk izmantoja citas piegādes līnijas (Krievija, Ķīna, Pakistāna), lai turpinātu attīstīt savu kodolprogrammu. Kopsavilkums Jā, Izraēla palīdzēja Irānai šaha laikā noteiktos projektos, tostarp saistībā ar raķešu un iespējamu duālās lietošanas tehnoloģiju pārnesi, taču galvenie kodolpartneri bija ASV un Rietumeiropa. Šī sadarbība apstājās pēc 1979. gada revolūcijas un vēlāk pārvērtās naidā starp abām valstīm.

Prezidents tuvāk prezim, tad nu asociācijas.

Tulkotāji jau nav labāki. "Pārtulko" primeminister uz president 🤣

No otras puses, taisni brīnums, ka tas gabals vēl nav pasludināts par antisemītisku un kancelēts. Kur vēl pasaulē kaut ko šitādu drīkst rādīt? Stipri šaubos vai štatos vai Vācijā var.

Galvenais lai kaut ko tie gudrinieki nesajauc ar savu prezi priekšgalā.  

Un kapēc lai būtu nesaderīgi, ja tie faktiski ir identiski šifteri 🤣

Ahā. Bet tad man ir nākamais jautājums: Es maz orientējos >=(x*10) nomenklatūrā, bet ST-RX600 taču ir hidrauliski.   Šo izlasot man radās šaubas par pull ratio saderību, bet atbilde ir jā:    

Jā negadījuma, iesprūst neliels zariņš un noloka ka nav ko redzēt. GRX 400 jau ir 10 ātrumu, neko īpaši arī nevajadzētu mainīt. Tik 10 ātrumu nav 1x10 variantā.

Šis jau ir cits, CX velo. Kuram tad ir tikai viens velo Man tur oriģnāli bija tiagra 2x10, tagad jau priekšā ir GRX viena ātruma zobrats, 99% gadījmu ir OK