Ar to Lidl pumpi 6+ BAR var piepumpēt?

Palasot netu, aktuālāka problēma varētu būt ka tie alumīnija zobrati ir vienkārši biezāki, salīdzinot ar dzekzs. 1,5mm vs 2mm. Rezultātā ja ķēde ir mazlet slipa, tad diezgan eecīzi ir jāpieregulē pārslēdzējs, lai nekāptu uz nākamā zobrata.

Es ar tādu Lidlā kautkad senāk biju nopircis. Caurums izsprāga kautkur apakšā.

Nekādi baigie jaunmi nav, bet iepirku Lidla (crivit) lielo pumpi. Bija pa kaut kādi 7.99 eur. Pirmais iespaids, ka ir OK. Gara šļauka, kuru var smuki nostiprināt uz paša pumpja glabāšanai, dubultais uzgalis, ir vēl speciāls nodalījums, kurā ir uzgalis bumbai, kādam piepūšamam matracim. Manometrs arī it kā rāda tuvu patiesībai. Galvenā doma bija, ka kaut ko vajag aizvest pie sievas vecākiem, lai tas SKS nav jāvizina katru reizi līdzi, vai arī lai nav tur ar mazo jāmocās. Pa to naudu būs perfekts. Iespējams, derētu arī kā pamatpumpis vispār jebkuram.

Nu nez. Pilns LR2 ar tādiem. Nav tik slikti kā Duets Sandra, lai būtu tik slikti, ka ir labi.   Lūk īsti dimanti:    

3 gadi atpakaļ dzirdēju LR2. Beidzot uzzināju izcelsmi. Nenovērtētie latviešu estrādes dimanti. Lai skan!  

Jā, kaklā arī varot uzkārt žiguļa riepu, lai aukstā vējainā laikā zobi neklabot?🙃

wat?

Ok, tu labāk par mani izproti pasaciņu ģenerēšanas algoritmus, es par šādu neiedomājos. Sūdīga pasaciņa, bet daudzas nav bijušas labākas, un sagāja.

Nu viens pa divi - vai nu tilts tur satiksmi vai arī paskat - varaskārie ukrofašisti civilos nobendējuši!

Tu domā, izmēģinātu tādā mērā, par ko joprojām sāp galvas tikai inženieriem? Jo citādi, iespējamais rezultāts nav sejas nezaudēšana.

Kuri tieši?

Jo holandiešu inženieri un aparāti būvēja. Piedod, ka sabojāju joku. https://nltimes.nl/2023/10/13/eight-dutch-people-four-companies-punished-building-bridge-russia-crimea   Un jūs zinājāt, ka tas nav pirmais Krimas tilts? Pirmo, krievu pašu būvēto, sagrāva LEDUS pirmajā ziemā https://en.m.wikipedia.org/wiki/Kerch_railway_bridge   Starp citu, es nesaprotu, kāds bija ekonomiskais pamatojums jauno nebūvēt turpat, bet citā vietā, ČETRREIZ garāku, neskaitot to, ka ģeržavai, kura piecelta no ceļiem, vajag parādīt, ka tā ir piecelta no ceļiem.     Nu neraudi, pa kādai jau vēl palika. Mrijas tev nav žēl? Lūk tā bija viena vienīga Nerunājot par Rīgas tramvajiem Harkivā un Mariupolē.

Nu tad, @Aigars, Tu saprati, kāpēc es izteicos, ka labi, ka krieviem nebija Manšteinu vai Guderianu. Tepat nesenā pagātnē tas tilts pāri Dņeprai pie Hersonas. 

riepas liekot lai tukshai bakai nebutu rezonanse veja laika. zel ka vestures muzeju iznicinaja

Pat Vjetnamas karā bija problēmas ar tiltu bumbošanu. Vajag pamatīgu precizitāti, lai sabojātu kritiskās detaļas. Nu vai arī kvantitāte pār kvalitāti un tajā gadījumā sāc štukot, ko vēl ar tām bumbām varētu pacienāt un, vai tas tilts ir TO vērts.   Cita lieta, ka jebkurai būvei vajag konkrētus bojājumus, lai tā sagrūtu. Var jau sabojāt tā, ka sāk tur nobīdīties kaut kādas detaļas vai citas garlaicīgas lietas, par ko sāp galvas inženieriem. Es domāju, ka Kerčai civilos uzlaida virsū, lai nezaudētu seju un, lai izmēģinātu kravnesību. Neviens inženieris stundu laikā nevarēs dot slēdzienu par būves stāvokli stundu laikā pēc spridzināšanas.

Radiotehnika U101 ir 2..4x nepolarie elektroliti. Radiotehnika UKU020 ~>6x nepolarie elektroliti. Nerekomende izmantot maza izmera kondensatorus(tipiski isaks kalposhanas laiks) mazs slikti dzesejas Shim Bark stravas stabilizacijas kondensators jabut zems ESR/ESL

Eh jebkuru tiltu grūti sagraut, ja to nekotrolē pats.   >During the Normandy campaign, Allied forces dropped around 1,000–2,000 tons of bombs per major bridge (e.g., Seine River bridges) to ensure destruction, but results varied. Sturdy concrete or steel bridges often required multiple raids, with cumulative bomb weights in the range of 500–5,000 tons, depending on the campaign and bridge resilience. For example, the Japanese targeted the Pearl Harbor area's bridges with lighter payloads, but key infrastructure often survived initial strikes.    

Vispār Krimas tiltu ir ļoti grūti sagraut. Jo viņš ir taisīts ar mīlestību. Un nevis ar kaut kādu, bet Putina mīlestību+to tiltu sargā Kremļa X nodaļas galvenā maga burvestība. 

Diezgan iespaidīgs bija stāsts par kauju pie Raseiņiem. Tur vāciešiem stāvoklis bija pilnīgi bezcerīgs. Cīņa pret KV izskatījās pilnīgi bezcerīga. KV bruņas neņēma nekas, toties KV mierīgi iznīcināja visu sev apkārt. Kā beigās vācieši izmanījās sakaut lielu pretspēku es pat nesapratu. Tāpēc krievi izvairījās šo kauju pieminēt kara vēsturē: Padomju KV tanku skaits Raseiņu kaujā (pēc vēsturiskajiem avotiem): ✅ Sastāvs – 3. mehānizētais korpuss (ģenerālis Kurkins): Piederēja 11. armijai (Ziemeļrietumu frontē) Sastāvēja no: 2. tanku divīzijas 5. tanku divīzijas 84. motorizētās strēlnieku divīzijas 🛡️ Korpusa kopējais tanku skaits: ~669 tanki kopumā No tiem ~88 bija smagie KV-1 un KV-2 tanki KV-1: aptuveni 60–70 vienības KV-2: aptuveni 20–30 vienības Šie dati var nedaudz svārstīties starp avotiem, bet lielākā daļa vēsturnieku (Zaloga, Glantz, Forczyk) piekrīt, ka aptuveni 80–90 KV tanki tika izmantoti šajā kaujā.   "Ģenerālis Erhards Rauss, viens no vācu bruņoto spēku panzer (tanku) komandieriem Otrajā pasaules karā, savos memuāros un militārajos aprakstos ir devis ļoti spilgtu un detalizētu liecību par cīņu pret padomju smago tanku KV sēriju, īpaši kaujā pie Raseiņiem (23.–27. jūnijs 1941) Lietuvā, Barbarosas operācijas sākumā. Viens no slavenākajiem stāstiem ir par vienu (!) KV tanku, kas apturēja veselu vācu tanku kolonu un ceļu pie Raseiņiem vairāk nekā 24 stundas, bloķējot vācu virzību un radot haosu." Rausa aprakstā: