Biržā nav "lētāk" tirgotāju, kur var izvēlēties
Vairums patērētāju ir fiksēts tarifs un par cenām neko nezina, lieto kā grib. Tie 5€ jau ir iekļauti viņa tarifā, pat ja līgumā ir 0.15€/kWh.
Tas ar nosacījumu ka kāds pirks par tiem 5 eiro. Visdrizāk sanāks ka pie 5 eiro vienīgie, kas pirks pa tiem 5 eiro būs latvieši. Pārliks naudu no vienas kabatas uz otru.
Igauņi/lietuvieši nopirks, kur lētāk. Vaitad nu poļi vai somi nepārdos.
Nu ja nauda atgriežas kasē kā dividendes, tad to vienkārši var nosaukt par ekstra nodokli.
Varbūt šādi būs skaidrāk?
Ir 3 patērētāji, latvietis, lietuvietis un igaunis, un viena kopīga cena. Iestājās bezsaule un bezvējš, Latvenergo paliek vienīgais ražotājs, cena uzkāpj 5 eiro par kWh. Visi patērētāji nikni, ble, sukas, 5 euro. Bet kā ir beigās, kad Latvenergo kā valsts uzņēmums izmaksā dividendes. Kam? Latvijas budžetā, jeb latvietim 15 euro. Latvietis iztērēja 5€, bet atgrieza 15€.
Nu jā un tad kautkad vēlāk jāpaceļ cena, lai kompensētu zaudējumus uz sapuvušajiem. Ar zaudējumiem jau neviens nestrādās. Ja vien nav kautkādas dotācijas.
Kad banāni sāk pūt tie ir jāpārdod par tik cik var dabūt. Tur nav laika pravas kačāt par pašizmaksu, attālumu utt. Vai nu pārdod par tik cik dod, vai nu tie sapūst, sauc un maksā atkritumu apsaimniekotājam.
Ne jau tiešā, bet netiešā, ar Latvenergo dividendēm atgriežot Baltijas maksāto tieši Latvijas patērētājam.
Venera-8 diez vai būs atgriezusies no Veneras. Tas, par ko raksta, ka varētu kaut kur nokrist 9. vai 10. maijā, ir Kosmos 482 - arī ar Veneru saistīts, bet tomēr cits aparāts.
Un no kurienes info, ka kritīs Latvijā?
Labojums - nevis "praktiski visiem", bet tiem "dažiem", kuri nopelnīs uz "praktiski visu" rēķina
Jūs abi lasāt vienu lasāmvielu? To twittera ierakstu ar komentāriem vai ko citu?
Un kā tas ietekmēs cenu ko maksā 'galapatērētājs'. Kautkā jau tām 'bāzes jaudām' būs jākompensē, kad sēž dīkstāvē, kamēr pūš vējs. Atkal teiks, kapēc elektrība dārgāka.
Kaut ko vēl var pielikt klāt, arī Latvijā vienā galā saule var spīdēt, otrā galā var būt pamatīgi apmācies, arī vējš var būt salīdzinoši atšķirīgs. Tagad arī praktiski visiem ir plāns pielikt klāt BESS (lielus akumulatorus), un tad piedalīties balansēšanas jaudu tirgu, kur var tīri labi nopelnīt.
Kaut kad jau arī estlinku salabos, būs arī otrs savioenojums ar Poliju, tad varēs arī labāk tirgoties. Tas gan nozīmē, ka te cena tikai pieaugs.
Kādu AES nebūtu par sliktu bāzes jaudai Baltijai, arī LT kādu TECu, piem, viņiem tur vispār slikti. Ja mēs LV vēl varētu sakurināt TECus un tīri izvilkt salas režīmā, tad LT to nevar.
Ekstra stacijas ir rezervei, ja nav savu stabilu jaudu. Var prognozēt un regulēt patēriņu ilgtermiņā, cik vajag elektrības 9.augustā. Bet nevar pateikt cik būs, jo varbūt 9.augustā būs pilnīgs bezvējš un melni mākoņi. A varbūt otrādi.
Pēc tur tālāk rakstītā arī var saprast ka pazudis ir tieši pieprasījums, pazudis nevis kā tāds, bet savienojums kas pieprasījumu/piedāvājumu savieno. Līdz ar ko pieprasījums ir zudis piespiedu kārtā.
Pie slodzes pazušanas frekvence uzkāpj, pie ģenerējošo jaudu iztrūkuma krītas.
Jā, tur nokrita 12GW tieši ģenerējošā jauda, kas bija caur invertoriem, tie atslēdzās, jo tur, laikam, sākumā bija sprieguma svārstības tīklā (cik vēl lasu), pie kā tie invertori tiek atslēgti, jo tie arī paši tās radīja, aizejot rezonansē.
Negatīva cena Baltijā nu jau ir parasta lieta, ja varētu tā pateikt kāpēc nesaka jau tagad, bet tā vietā velk ārā maku un savstarpēji skaita naudas, kurā kasi pamatā tur Latvenergo, jo tam ir būtiskākas manevru iespējas. Katra jauna turbīna un panelis diennakts laika cenu atšķirībās tikai pieaugs, būs cenu haoss. Ar saviem parkiem Latvenergo savu īpašo pozīciju turēt kasi nez kāpēc grib pazaudēt vai vismaz pasliktināt.
Kulbergam rakstīts šādi, ka pieprasījums.
------------
Pieprasījums sekundēs sabruka no 26 GW uz 12 GW, frekvence kritās līdz 49.5 Hz. Visa valsts tumsā – arī Madride un Barselona.
Kulbergs dažus tvītus tālāk jau komentēja, ka kļūdaini uzrakstījis. Pats jau viņš īsit to tēmu nejēdz bet konsultanti, laikam, viņam tīri labi.
Protams, ka var. Un tam par ir jābūt automātiski, vismaz te Latvijā automātikās tas ir paredzēts, ja frekvence un, vai spriegums kāpj.
Cik es lasīju, tad tur jau otrādi, pazuda vējš diezgan pēkšņi, pazuda tā ģenerējošā jauda. Sāka krist frekvence, un tur iestājās kaut kāds slikts scenārijs, iespējams, nesalāgotas aizsardzības, t.i. pie frekvences iekrituma primāri atslēdzās starpsavienojumi, kuri, iespējams, būt kaut ko noseguši, nevis atslēdzās kāds slodzes no AAF (automātiskā atslodze pēc frekvences). Laikam jau, ka tas kritums bija pārāk straujšs, un visas aizsardzības uzreiz nostrādāja.
Jebkurā gadījumā vajag Baltijai vēl kādu stabilu bāzes jaudu, vai tas TEC vai AES. Šobrīd ir pārāk slideni, ja kāds starpsavienojums iziet no ierindas + plānots vai neplānots remonts esošajās TEC vai HES, tad atliek cerēt uz stipru vēju un spožu sauli...