Sūds ar herciem, pēc būtības variet nokomentēt par problēmām ar frekvences sinhronizēšanu, ja nav turbīnas un par adekvātumu viņa secinājumos?

Kāpēc domā, ka reaģēja tikai uz piezvanīšanu? Vecrīgas RPP kameras skatās vairāki cilvēki reālā laikā, ja nav kas mainījies. Ir pirms kādiem gadiem uzņemta dokumentālā filma par viņu darbu.

Kļūda, jo tālāk tekstā ir runa par 50Hz.

Jābūt 50Hz.

Var kāds, kas patiesi jēdz un strādā nozarē, pakomentēt Kulberga prātuļojumus? Man mazliet ticamība nozagta, jo vajag 50 Hz, nevis 55, bet varbūt drukas kļūda.   Tas izraisīja frekvences kritumu līdz 49,3 Hz (jābūt ir 55Hz)   https://x.com/AndrisKulbergs/status/1917079001207869753

Rīgā policijas kameras reaģē tikai, ja kāds brauc pie sarkanā vai pa sab. joslu.

Vecrīgā krustu šķērsu kameras, policijai bija jāuzzin un jāreaģē vēl pirms kāds piezvanījis un mēģinājis izstāstīt, kas, ko, kur...

Ja domāti mazie HES tad kāpēc vidējās? HES parasti ir manevru iespējas un loģiski būtu ražot tikai pie maksimālās cenas.

Neko nezinu par škišanu - savulaik vēja kartes pētījām un virs jūras ir citi apstākļi. Pieņemu, ka ietekmē visādi termālie procesi un kas nu vēl ne. Runa kā reiz bija par aprēķināto vēju 100m augstumā (kur atrodas pati gondola). Bet, protams, pirms kaut kāda poligona izvēles jūrā, tāpat jāliek meteo boja ar lidaru uz kādu gadu - investīcijas gana lielas, lai neriskētu tā.   Otra lieta, kas jūrā vienkāršāka (salīdzinoši) - visādi NIMBY folijgalvas ir krietni mazāk un ar mazāku ietekmi. Tas gan uz to pusi vilka, vismaz pirms padsmit gadiem, kad šo rēķinājām. Izmetot atbalstu no shēmas, viss sabruka. Tas pie vidējās pieņemtās biržas cenas 55 eur/MWh.

Te jau noskaidrojām ka ko šādu pie mājas negribētu arī tie kas ir PAR. Ja Pļaviņu HES ir pabojājis ainavu tad vietā ir redzams ieguvums kas zaudēto ar uzviju kompensē. Tad šeit nekāda ieguvuma nav, tieši pretēji, negatīvā elektrības cena kur investēti miljardi vietā kur jāaudzē bietes vai mežs kļūst vēl negatīvāka radot zaudējumus.

Tas jau tak kādreiz šur tur bij, tikai 'pilsētnieki' vai tie kam bij īpašums varēja balsot. Nabagiem, rednekiem un lauķiem balstiesības nebij.

Rīgā šodien notika notikums. VID-20250429-WA0013.mp4  

Cik šajā ir 5g cepurīšu folijas un cik patiesības?

Te tāda bilde salīdzinājumam Latvenergo nākotnes turbīnām pret kokiem. Lāpstiņas augšējā mala 266.5 metri. https://www.nordex-online.com/en/product/n175-6-x/

Parasti jau arī nepiedalās, tur ir jābūt iedzimtam aicinājumam un gatavībai nepopulāriem lēmumiem, kādi jāpieņem būs pilnīgi neizbēgami, nostāties pret straumi. Ja tev personīgi viss labi, kāpēc kāpt sūdā kur ķengās un nievās. To lēmumu pareizība/nepareizība apstiprinās tikai ilgā termiņā kad par tevi sen būs aizmirsuši.

Tāda ranga personībām varbūt arī nevajadzētu ļaut balsot vai kā citādi piedalīties valsts politiskajā dzīvē - liels risks, ka vilks deķīti uz savu pusi, nevis rūpēsies par kopējo labumu. Tādiem kā reiz labāk bīdīt attīstību savā visnotaļ šaurajā jomā/biznesā, no tā arī visa valsts var būt ieguvēja, pat neredzot tādu personību politikā.

Stīvs Džobss šķiet nepabeidza pat tādu, diploms ir kaut kāds rādītājs, tomēr tas nav absolūts un pilnīgi neko negarantē.

Ja gribētu attīstību, tad balsot vajadzētu atļaut tikai ar koledžas/vidusskolas izglītību un tikai tiem, kuri studē vai strādā un maksā noidokļus līdz pensijas vecumam. Jebkuram vēlētam amatam var kvalificēties TIKAI ar augstāko izglītību līdz pensijas vecumam (65 g.). Ta attiecas gan uz reliģisku, politisku, pašvaldību, valstisku organizāciju (arī uz kapitālsabiedrībām, kurās ir valsts vai pašvaldību kapitāls. DIEMŽĒL tā nebūs, jo tas nepatiks pie varas esošajiem.  p.s. emu pensionārs.

Tas jau ES finansējums, viņu... to tur... Mūsu ir piem. šis, tas ir neskaitot pašu neto sistēmu, ja jāmaksā būs starpība par "eksportēto" pie cenas 0.00, bet vienojušies ka minimālā cena ir 5 centi:   5. Atbalstīt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšanu:   5.2.4. valsts budžeta apakšprogrammai 29.08.00 "Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts ELWIND" – 2024. gadā 1 141 837 euro, 2025. gadā 2 144 036 euro, 2026. gadā 2 057 781 euro;

Monitors prom.