un ka katad uzvēdās LV veikali kad paziņoja ka PVN būs jāmaksā, vecajos labajos laikos!? 

Nu tur jaumatu skaldīšana. IPhonam jau varbūt ir pietiekoši lielas peļņas daļas, lai tas cenu mainītu kauvai pa 10%. Bet nu cik ir citas firmas, kam tādu % nav?   Tāpat arī daudzi nepārcels ražošanu kādu citu iemesl pēc. Piemētam TSMC nekad nepārcels savu labāko čipu ražošanu uz ASV. Tā ir viņu garantija ka Ķīna viņiem neuzbruks vai vismaz kautkāa interese no ASV būs. Tiklīdz pārceltu uz ASv tā vairs 100 gadus nebūtu viņiem vajadzīgi. Bet tagad? Ja Ķīna uzbrūk, tad uzlaiž visu gaisā, lai netiek nevienam.

Ir viena paliela valsts, kurā dzīvo balti cilvēki un kurai Tramps nav uzlicis tarifus...

Nebūs par 50%. Rēķina jau tai vērtībai, ko importē, nevis tai, par kādu tirgo. Bet maržai jāpaliek plus mīnus tādai pašai.

Nu īstermiņā jau viņi samazinās peļņas daļu, nepaceļot cenu, peļņas daļa uz iPhoniem jau ir pietiekoši liela. Maz ticams ka pēkšņi pacels cenu pa 50%, lai kompensētu, būs pārāk liels šoks pircējiem. Ilgtermiņā? Ganjau iPhoni paliks dārgāki vai atradīs kur citur kur ražot. Nejau tāpat vien Apple ražo Ķīnā un Indijā, bet ne ASV.

Visā visumā teksts pareizs, bet beigās tāds naivums. 

Kādas kādas? Vienkārši Windows vai Amazona AWS mākonis būtu dārgāks. Ja mākoņus vēl ieviestu vietējus, tas ar OS būtu mazliet grūtāk. Bet nu tas saraksts ir ļoti garš, saskaiti visu programmatūru - Abobe, Autocad un tūkstošiem citu. "ipaši daudz alternatīvu jau īsākā laika posmā neuzradīsies, nāktos maksāt vairāk.   Bet nu tas arī pretējā virzienā - var jau uzlikt 50% tarifus Vjetnamas vai Kambodžas teniņbiksēm. Amerikāņi jau nestrādās pa 1$ stundā un nešūs viņas, tāka gala pircējs vien maksās vairāk vai arī pirks mazāk. Tapēc jau Nike akcijas 10% lejā.     Tāpat arī cilvēki ir sarēķinājuši ka ja teorētiski ASV varētu uzražot iPhonu (ko viņi nevar) saglabājot Apple peļņas rādītājus, tad tas maksātu nevis $1000, bet $2500+. Tāka neviens iPhonus Amerikā neražos. Vienkārši paliks mazliet dārgāki un Apple zaudēs daļu peļņas.

Hipotētiskā scenārijā, kādas no šāda soļa būtu sekas Eiropā?

Dzirdēju. Un viņa tg varot dabūt tekstu. Bet es nelietoju tg. Tāpēc vaicāju.   Es labprātāk izlasītu 45 lpp rakstu, nekā klausītos stundu garu šī raksta, kuru es neesmu lasījis, analīzi, bet katram savs.

Tie jau nav tarifi ko citas valstis uzliek. Tie ir tarifi ko viņi ir 'izrēķinājuši'.   Trampa formula ir ka:   (importi - eksporti)/importiem - tas ir pirmais stabiņš. Ar reāliem tarifiem tur nekāda sakara un lielākajā daļā gadījumu ir nulle vai kautkādu 5 - 10%. Vienkārši tās valstis nepērk amerikāņu peces, kā piemēram Kambodža, kuriem tās amerikāņu preces ir dārgas un nav vajadzīgas. Tanī pašā laikā Nike tur patīk ražot savas retūzenes vai kedas. Attiecīgi tirdzniecības deficīts.   Tad viņš otrajā stabiņā to padala ar divi. Tjipa baigais labdaris.   Ideja jau tur saknē dumja - jūs nepērkat mūsu preces, mēs jums uzliksim tarifus, itkā no tā kāds sāks vairāk pirkt.   Nenu skaidrs ka viņš grib pasniegt tiem kas vispār neko nesaprot vai neseko līdzi, itkā tie būtu kautkādi tarifi ko citas valstis uzliek amerikāņu precēm. Izskatās ka darbojas.   Plus tie importi/eksporti ir izrēķināti tīri fiziskām precēm, reāli tie tirdzniecības deficīti ne tuvu nav tādi vai lielākoties ir pretēji, ja pieskaita visādus digitālos vai parastos pakalpojumus.   ES pat sanāk mīnusā - ASV eksportē krietni vairāk digitālos produktus uz ES kā preces. Tāpēc vien jau tā tabula ir ideotiska. Un tā ir ar lielāko daļu no tā saraksta. Ja ES gribētu, tad uzliekot pret-tarifus uz Microsoftu, ChatGPT vai Amazonu (mākoņiem) tad tas 'sāpētu' Amerikai krietni vairāk. Nemaz nerēķinot filmas, mūziku vai vēl nezin ko.  

Vajag abonentu uz  NY Times un raksts ir uz 45 lappaspusēm. Man ir pilnīgi pietiek ar Arty Green komentāriem. Ļoti iespaidīgi.

https://www.tvnet.lv/8222624/video-atbrivosanas-diena-tramps-pazino-par-jaunajiem-asv-tarifiem Tur fotogrāfijā Tramps tur dēli, kur labajā stabiņā ir tagad ieviestie tarifi ārvalstīm. Cik saprotu, tad kreisajā stabiņā ir jau eksistējošie valstu tarifi pret amerikāņu precēm. Kuri tad ir lielāki?

Nu 228 tūkstoši izmaiņa gada laikā izklausās daudz ārpus konteksta, bet tanī pašā laikā, ja paskatās uz kopējiem cipariem, tad tas nav pat 0.1% uz 267 miljonu nodarbināto fona. Tie 0.1% pusgadā pieaug stabili jau kopš 2022. gada marta un ar Trampu sakars tur nekāds.   4% kopējais bezdarbs? Tas tāpat ir tik zems, ka jebkurš, kurš grib darbu, to arī dabūs. Cits jautājums par atalgojumu. Pāris % bezdarbs būs vienmēr, ne visiem grib strādāt.

par ko ir runa?

US&A arī mēdz vēlāk koriģēt šos payroll ciparus tādos apjomos, ka ticēt tur baigi neko nevar, kur nu vēl tagadējos apstākļos.

https://xcancel.com/MLuste/status/1907909731802620413#m  

Varbūt vari padalīties ar pašu rakstu?

Ja martā 4.2% ir baigi labi, tad kas ir februāris ar 4.1%, janvāris ar 4%? Vai līdzvērtīgs periods, pērnais marts ar 3.9%?

Тайная история войны: о чем умалчивает статья в NY Times.   Sakarā ar rakstu NY Times "Slepenā kara vēsture" par karu Ukrainā uz jautājumiem atbild rakstā aprakstīto notikumu dalībnieks kara veterāns virsnieks Arty Green.

Nu ja jau tik labi iet un visi jau tagad grābj jaunus darbiniekus, tad jau stock mārkets aug tā kā nav sen redzēts.