Naivulis     Citiem vārdiem sakot - lai iesēdinātu "par dažiem gramiem augu", reizēm nekādus "augus" nemaz nevajag.

Paradoksāli gan ir tas ka ar visu AI padarīšanu, pieprasījums pēc programmētājiem tikai pieaug. https://reports.weforum.org/docs/WEF_Future_of_Jobs_Report_2025.pdf             Kā redzams pieprasījums pēc jebkāda veida klerkiem krītas visvairāk, kas loģiski, jo tie ir primāri kas tiks aizstāti ar AI.   Kas varētu būt izskaidrojams ar: The Jevons paradox is when increased efficiency leads to increased consumption. This happens when the rebound effect, or increase in consumption, is greater than 100%   Jeb, ja programmētāji kļūst produktīvāki, tad krītas arī programmatūras izstrādes izmaksas, attiecīgi arī pieaug pieprasījums. Attiecīgi dažnedažādi uzņēmumi var atļauties izstrādāt specializētu programmantūru (ar vai bez AI), kas aizstāj tipisku klerku darbu.   

Mums gandrīz nepamanāmi turpinās transponderu pārslēgšana (pašlaik 19) no vecā satelīta Astra 1KR uz jauno Astra 1P. Publiski nav zināms, tieši kuri transponderi tiks pārslēgti un kad, bet šī  pāreja no viena satelīta uz otru notiek patiesi meistarīgi! Ja paveicās, tad naktī šo procesu var novērot "tiešraides" režīmā - jebkurā gadījumā izmaiņas notiek ārkārtīgi īsā laika periodā. Ideāls laiks, lai pārslēgtu satelītus, ir tad, kad tie atrodas vistuvāk viens pie otra tiem piešķirtajos kosmosa "kubos". Iemesls slēpjas augšupsaites (uplink) antenās. Tās ir diezgan lielas - 9 m, ar šauru virziena diagrammas atvēruma leņķi, tāpēc tām pastāvīgi ir jāseko līdzi ģeostacionārā satelīta kustībai. Tas ir - ik pēc 10 minūtēm ar sekošanas precizitāti 0,001 grāds. Tātad augšupsaites antenu vispirms jānoregulē uz jauno satelītu (Astra 1P). Tas prasa zināmu laiku (minūtes). Lielākajiem klientiem  ar rezerves augšupsaites antenām izmaiņas notiek krietni ātrāk un ērtāk, jo augšupsaites signāls uz jauno satelītu tiek padots iepriekšējā dienā pirms gaidāmās maiņas.  Šādas rezerves antenas parasti atrodas citās vietās un tiek savlaicīgi izmantotas, lai izvairītos no vietējām negaisa frontēm, kas bloķē superaugstfrekvences (SAF) signālu. Kad augšupsaite pirms satelīta maiņas ir jau pārslēgta, ir arī pietiekami daudz laika, lai pārslēgtu primāro, galveno antenu. Tā tiek optimāli apgūts arī jaunais Astra 1P kustības trajektorijas modelis un klients uzreiz pēc komandas ir gatavs pārslēgties uz galveno antenu.  Sākotnēji pārraide no vecā satelīta Astra 1KR netiek traucēta, bet īsi pirms plānotās pārslēgšanās uz jaunā satelīta Astra 1P tiek ieslēgts transponders. Tas aizņem no trīs līdz piecām minūtēm laika. Tiklīdz trsnsponders sasniedz darba temperatūru un pārējie parametri ir iestādīti, jaunais transponders pāriet raidīšanas režīmā. Tagad vecais un jaunais transponderi no abiem satelītiem vienlaicīgi raida uz Zemi signālu vienā un tajā pašā frekvencē. Tas izraisa pēkšņu signāla samazināšanos mūsu satelītuztvērējos. Nav signāla, nav uztveršanas (runa iet par sekundēm). Bet tad vecā Astra 1KR transponders tiek izslēgts un signāla stiprums mūsu uztvērējos strauji pieaug. Viss, mēs esam pārgājuši uz Astra 1P.  Pilnīgi iespējams, ka TV skatītāji vispār neko nepamanīja. Priecē arī tas, ka Astra 1P nāk ar lielāku jaudu, nekā Astra 1KR. Kopumā jāatzīmē, ka visas Astras 19,2 grādos uz austrumiem darbojās bez lielām izmaiņām un nav devušas nekādus iemeslus sūdzībām. Pēc sākotnējiem novērojumiem, Astra 1P ir par 0,8 dB spēcīgāka par Astra 1KR . Tas nozīmē vēl lielāku rezervi sliktiem laika apstākļiem un  labāku uztveršanu ar mazākām antenām. Lai mums visiem vienmēr ir labs signāls no satelītiem!

Reku interesants leaderboards ar modeļiem/risinājumiem, kas spēc atrisinnāt reālus bagus/problēmas iekš GitHub.   https://www.swebench.com/#verified

Tad Tu esi ne tikai miskastnieks, bet vēl narkomāns.

Ja, nu, vienīgi ar āmuru utml., nosaucot to kādā rupjā vārdā, attiecīgā situācijā. Kā man sieva reiz teica; ka pati neesot nojautusi, ka zin tādus izteicienus, kad kritusi no kāpnēm, ābolus vācot.😀 Ar sevi, bet tikai domās, var gan bieži diskutēt. Nedarot to balsī, man dzīve pavisam sarežģīta nešķiet. Bet visādi Google Asistent utml. ir pirmais, ko iespējami izravēju ārā no ierīcēm, kā uzbāzīgus, kaitinošus traucēkļus.

Baigi labi, ka beigās izskaidro un iesaka, kuru versiju izvēlēties.

par šito,liels +! 

Sonnet 3.5 tas arī ir defaultais risinājums, ko viņš piedāvā kā 'vienkāršu piemēru'.   def factorial(n): """ Calculate the factorial of a non-negative integer n. Returns: The factorial of n (n!) """ if not isinstance(n, int) or n < 0: raise ValueError("Input must be a non-negative integer") if n == 0 or n == 1: return 1 result = 1 for i in range(2, n + 1): result *= i return result   Bet nu ja paprasi, tad iedid arī optimizētākus variantus.       from math import prod def factorial_prod(n): """ Uses math.prod which is optimized for multiplication of sequences. Good balance of speed and memory usage. """ if not isinstance(n, int) or n < 0: raise ValueError("Input must be a non-negative integer") if n <= 1: return 1 return prod(range(2, n + 1)) from functools import lru_cache @lru_cache(maxsize=None) def factorial_cached(n): """ Caches results for faster repeated calculations. Good for when you need to calculate the same factorial multiple times. Uses more memory but subsequent calls are instant. """ if not isinstance(n, int) or n < 0: raise ValueError("Input must be a non-negative integer") if n <= 1: return 1 return n * factorial_cached(n - 1) from math import factorial as math_factorial def factorial_math(n): """ Uses Python's built-in math.factorial. This is the fastest option for single calculations as it's implemented in C. """ if not isinstance(n, int) or n < 0: raise ValueError("Input must be a non-negative integer") return math_factorial(n) def factorial_generator(n): """ Memory efficient for large numbers as it doesn't store the entire sequence. Useful when you need to work with the intermediate values. """ if not isinstance(n, int) or n < 0: raise ValueError("Input must be a non-negative integer") result = 1 for i in range(2, n + 1): result *= i yield result # Usage: # for val in factorial_generator(5): # print(val) # Prints: 2, 6, 24, 120 def factorial_tail(n, accumulator=1): """ Tail recursive version. More memory efficient than regular recursion, though Python doesn't optimize tail recursion automatically. """ if not isinstance(n, int) or n < 0: raise ValueError("Input must be a non-negative integer") if n <= 1: return accumulator return factorial_tail(n - 1, n * accumulator) import timeit def compare_performance(n=10): # Measure each implementation implementations = { 'math.factorial': lambda: factorial_math(n), 'prod': lambda: factorial_prod(n), 'cached': lambda: factorial_cached(n), 'tail': lambda: factorial_tail(n), } for name, impl in implementations.items(): time = timeit.timeit(impl, number=100000) print(f"{name}: {time:.6f} seconds") # Run comparison compare_performance(20)          

6.52 t/s Llama 3.31 t/s Qwen2.5 22 t/s Zephir 15 t/s Phi-3 3 t/s Wizard Python Bet tās vērtības mainās. Uz mana datora pēc Qwen atbildēm ir jāpagaida (ne tik daudz kā pie perfokartēm kādreiz), bet Llama sāk atbildēt uzreiz un diezgan raiti.   Llama izskaidro arī alternatīvas. Piemēram, faktoriāli bez rekursijas: def factorial(n): result = 1 for i in range(1, n + 1): result *= i return result num = int(input("Enter a number: ")) print("Factorial:", factorial(num)) un tad You can also use the math.prod() function (introduced in Python 3.8) to make the code even more concise:   import math def factorial(n): return math.prod(range(1, n + 1)) num = int(input("Enter a number: ")) print("Factorial:", factorial(num))  

Būtu iepostojis cik tokeni sekundē, lai var saprast par kādu žiperīgumu ir runa.

Man gan vairāk šķiet, ka viens otrs skatās uz pirkstu un iedomājas, ka tas ir p...🤣   Ne bet, ok! Var jau saukt tos 8GB par AI.😉

@Jurkins Nu gan salīdzināji pirkstu ar p... ēvele neatbild, atšķīrībā no AI. Tad jau visu var noniecināt līdz baitu un bitu līmenim - nav nekādu AI, ne Boot foruma - datorā skraida vieninieciņi un nullītes.

Jurkin, ir virkne cilvēku, kas ikdienā sarunājas paši ar sevi. Ja atmiņa neviļ, tādu cilvēku ir nu ne gluži 100% sabiedrības, bet tuvu tam. Tiem dažiem, kas tā nedara, esot dikti grūta dzīve - trūkst spējas risināt pat kaut kādas šķietami elementāras ikdieniskas lietas.   Nevarētu būt tā, ka "runāšana ar datoru" ir gluži vienkārši "nākamais līmenis", kurš vairumā gadījumu cilvēka attīstībai var nākt par labu? Vēl jo vairāk - ja tā datora "redzesloks" ir krietni plašāks nekā konkrētajam cilvēkam.

Es ne par to. Drīzāk par pretējo. Pēc tevis rakstītā noprotams, ka mūsu sabiedrība nav tāda, kas akli sekotu kaut kādiem "vadoņiem". Man radies priekšstats, ka tomēr apmēram tāda tā sabiedrība arī ir - sekotāji, nevis domātāji un darītāji.

Nu mums arī bija viens, kurš ar weinig ēveli sarunājās. Izskatījās, ka viņam ir interesanti.

Nu kas ir trakāk, 10 gadi aiz restes vai nosprāgt potenciāli ļoti mokošā nāvē+ apziņa, ka nogalinu citus. Atliek palasīt La.lv komentārus, lai saprastu, ka ļoti daudz naži latviešiem durtos mugurā no "latviešiem"

Vismaz uz mana datora Llama 3.1 8B Instruct Q4 (4.58GB) darbojas visžiperīgāk. Diezgan skopi, bet ir gatavs apspriest ādas jakas, to kopšanu utml. Programmēt māk, bet rezultāti nav tie labākie - vecais piemērs ar BCX Basic to Python 3: PRINT REGSTRING$(HKEY_CURRENT_USER, "Software\Microsoft\Windows\CurrentVersion\Explorer\Shell Folders", "Desktop") Rezultāts: import os path = os.environ['USERPROFILE'] + r'\Desktop' print(path) Rezultāts: C:\Users\user\Desktop Kas ir nepareizs, jo visa sāls lasīt Desktop mapes lokāciju no reģistriem ir tas, ka lokācija var atšķirties no "userprofile\Desktop". Uz mana datora, piemēram, lokācija ir C:\Users\user\OneDrive\Desktop, kuru pareizi var nolasīt iegūstot pareizo vērtību no reģistriem. Read it from Registry in Python 3.   import winreg # Open the registry key key = winreg.OpenKey(winreg.HKEY_CURRENT_USER, r'Software\Microsoft\Windows\CurrentVersion\Explorer\Shell Folders') # Read the value "Desktop" value, regtype = winreg.QueryValueEx(key, 'Desktop') print(value) Nu tad beidzot!   Un kāpēc gan nē? Reizēm var uzzināt arī kaut ko interesantu. Piemēram, kas tas par nappa uz ādas jakas nozīmītes, ko tas vispār nozīmē. Un, ka Pakistāna ir viena no lielākajām ādas jaku ražotājvalstīm.

Manā vietā jau sen te AI bots. Drīz pēc tam kad Ieleja notinās uzliku. Savācu visu foruma komentu datubāzi, uz to patrainoju. Tagad šis te čato, ik pa laikam iemet uz kādu lokālo personāžu pieskaņotu komentāru, lai testētu reakcijas. Pats labi ja reizi mēnesi palūru kā viņam te iet. 

Ja atslēdzu netu, tad Tu par laimi pazūdi. 🤣 Nedod dievs, ja būtu savādāk.