Jā, šis ir tāds nebūtisks diskleimeris... Kā mēs labi zinām, tad naudas nav, jo ekonomika un stringi pēc definīcijas atrodas vienā un tai pašā vietā...

Tā jau arī pēc šīs pirmās relatīvās neveiksmes darīju. Pirku pa lēto ar problēmām - tehniskām, juridiskām, sociālām. Un tad ilgtermiņā tās risinu. Kur veiksmīgāk, kur ne tik veiksmīgi. Lielākā problēma ir psiholoģiska, jo šodien ir jānoloka relatīvi liela summa ar neskaidrām nākotnes izredzēm. Mans secinājums 18 gadu griezumā - ja problēmas risina, tad tās atrisinās īsākā vai ilgākā laika posmā. Ja atstāj pašplūsmā, tad pašas no sevis tās parasti neatrisinās.   Bet uz sajūtām balstīta doma (vājprātā grūti izrēķināt, jo ļoti daudz pieņēmumu) ir, ka vidēji kapitāla pieaugums tomēr būs vairāk par 10% virs inflācijas. Kāpēc es tā domāju? Tāpēc, ka būvniecība šodien ir juridiski un tehniski sarežģīta. Juridiski tāpēc, ka visam ir jābūt apsegtam ar zīmējumiem, saskaņojumiem, atļaujām. Tehniski tāpēc, ka ja uzliec ēkas ilgmūžību 100 gadi, tad tai jābūt pietiekami pamatīgai, pietiekami energo efektīvai un pietiekami modernai. Un tad tu nonāc pie tā, ka tas ir besīgi dārgi, ja vien neražo sērijās vai ar skaidru rīcības plānu ko un kādā secībā darīsi. Ja esi bijis spējīgs (veiksmīgs) atrisināt škietami nerisināmas problēmas, tad vari pretendēt uz pilnu tirgus cenu nomai vai pārdošanai. Tas arī veido tās paaugstinātās atdeves.   Manas pārdomas neattiecas, piemēram uz jauno projektu iegādi, kuru cenā jau ir ietverts tas, ka kāds ir visas problēmas atrisinājis. Līdz ar to no investīcijām jaunajos projektos (ar nedaudziem izņēmumiem) nekādas atdeves nesanāk. Es pat domāju, ka drīzāk ar mīnusa zīmi vairumā gadījumu. Tas var darboties tikai kā naudas izvietošana (ala Waterfront).

Runa jau nav par to ka pirks vai nepirks vispārībā. Bet tas ka ja tu gribi pārdot savējo pa 300k, bet blakus var pilnīgi mierīgi uzbūvēt tādu pašu pa 250k, tad tie būs arī tavi griezti pa ko tu viņu varēsi pārdot, kuri iet līdz ar inflāciju un uz nekādu lielāku pieaugumu kā būvniecības izmaksu pieaugums var necerēt.   Veceiropā, kur visas interesantās vietas jau ir apbūvētas, tas ir cits stāsts, jo ja arī var uzbūvēt 2x lētāk, tad tas pilnīgi neko nenozīmē, jo būvēt jau nav kur, vai arī ja ir, tad nekad nedabūsi atļauju.

Nav par ko, vienmēr laipni Pascal ir sveiks un vesels, joprojām darbojas  - Delphi, Lazarus, FPC. VB6 arī atdzīvojas, bet bišku tā kā par vēlu.   P.S. Tu arī esi indigo? Tāpat kā Lauris Bergs?

Pirks, un kà vēl. Ja uzlabojas ekonomiskā situācija, nu, atradīs naftu Latvijā. Vienmēr gribas labāku māju, pat ja jau ir laba, vai vairākas. Ja ir nauda.

Atradu matemātiķu forumā. Claude arī izrēķināja līdzīgi.

Kautko līdzīgu teica Chalie Munger (Warena Buffeta ilgtermiņa partners), ka priekš cilvēka vidējā, sākot no nulles, pirmie 100k esot visgrūtākie, pēctam viss esot relatīvi vienkārši.   Bet nu par investēšanu ne.īpašumā, tīri mans random viedoklis. Īsti grūti saskatīt kādus racionālus iemeslus, kapēc lai LV nek. īpašumu cenas celtos īpaši vairāk kā par inflācijas rādītājiem. Jo nav jau nekāds vietas trūkums vai kautkādi būtiski ierobežojumi, kur un ko var celt. Kapēc lai jau uzbūvētām mājām cena celtos ātrāk kā būvmateriālu/centnieku izmaksas? Kurš tad pirks, ja var uzbūvēt?   Kur cenas varētu celties? Droši vien vietās, kur pieparsījums ir nevis šodien, bet būs kautkad nākotnē? Kas tās varētu būt par vietām? Ņemot vērā ka Latvijā visdrīzāk cilvēki vairāk un vairāk pieskaņosies veceiropas domāšanai, tad tas būs kautkur maksimums 20 km ap Rīgu, visādas Mārupes, Bieriņi un kas tur ekvivalents otrā krastā. Visur citur, sīkākās un pa lielam izmirstošās pilsētās cenas visdrīzāk vai nu stāvēs uz vietas vai krities, vienkārši nevienam tās mājas nevajadzēs. Tapēc tagad būvēt māju tālāk par 30km no Rīgas? Nu nez, vismaz finansiāli neizklausās tas saprātīgākais variants.   Tāk man liekas ka vienīgais veids kā cerēt uz kādu būtisku cenas pieaugumu (virs inflācijas) ir pirkt kautko pussabrukušu (cik nu tādi tur vēl ir) kādos Bieriņos. Viss jaunais tur tāpat ir dārgs, un nezvai kautkas īpaši augs vērtībā. Visur citur? Nu nez, varbūt ja nu vienīgi nopirkt, renovēt un pēc iespējas ātrāk pārdot.  

Paldies par DLLs Visuma koplietošanas bibliotekas bija vajadzigas tikai C, ko izmantoja tikai 2 no 4 bibliotekas. Ja jautajums par kriptografiju, tad tadas nav, jo Refaks pielika kur katrai lapai vismaz apjomu  lai samet atkritumus netulkojas nekā------> tas izsakas ka visa ta draza redzama ir pielikta draza lai aizstāstitu ar ko... Skatoties kur cik kaisa klat lai sastāstitu kam...  Ja mikrosofts, tad programma ir pēc 4 vai 5 vai 8 zimes sakumā atkritumu pirmā augšējā rinda kas tipiski ir 5 zimes visa programma. Ja kas ir apakša rakstits open, varbūt tūnēt, bet tā kā visi zin ka atkritumus ņem tikai ja 22 rindas tad skatoties kā tev dekompresē uz 640 tipiskais ko, bet kuri kompresiju maina katru durku, tas domīgi, tāpatās ja neatver visu auto, tad tas ir ap 3 vai retāk 4 reizes ko kompresējuši pilinot klāt uz 5 gadi pārpērkot ka sanāktu kas jelkas no kautkā... Vēl jau citas izklaides  arī. C visumā bija 10 nē bet 8 dokumenti un 2 DLL kas komandas bija kur, vajadzēja būt koplietošanas bibliotekā  .dll, ja jau visai planētai mēkāt lisajā kuriem. Tas jau 45 gadu neiras jo visi tur ir sapirduši visu ko... Varbūt kādi zin kur ir Pascal, jo tas bija VisualBasic salikumam, bet tas ir tikai 2d datorgrafikas visas komandas , kautkas ap 250 būvēt 2d datorgrafiku.  Vēl varētu kautkur Maya, jo viņiem ir skripts, bet skriptu viņi nesauc par valodu pirdiens pirdiens, tur savukart ir 452 uz 3d ne tikai komandas. Parasti viņas rakstas 1 nē, bet 4 dokumenti uz leju rinda piedavajot lisajiem angliski paprdēties. Pielikt Jānītim valodai kautkur latviskajam... JavaJānitisKTM - o reāli populāri varētu palaist ta... Teiksim zīmes: : --- JānītimPielikaKosmosu piesummas ; --- JānītimStarpaKosmosā starpa ~ --- JānītisAptuveniKosmosā aptuveni ir, vai aptuveni pa visu to un ir = --- JānītisAptuveniKosmosāKTMnav aptuveni un ir [] --- JānītisAtdalījaKosmosāKo atdalīt programmas vai parametros kopas [] | [] | [] | []                                      teiksim objektam 4 vai 5 no 139 parametri, skatoties kuras iekavas kas  | --- JānītisAtdalījaDaļasKosmosā teiksim atdalīt komandas nē, bet daļas programmā ko darīt - --- JānitisAtņēmaKoKosmosā atdalīto aizvilkt + --- JānītisNedaraNekoKosmosā nedara neko(ja vajag matemātikai nākas rakstīt kā summē) + ---- +|| /|| ! || / --- JānītisKosmosāPārlika pārlikt ( nesajaukt ar citiem JānītisPārlikaKosmosā) \ --- JānītisKosmosāAtvilkaNost atvilkt nost % --- JānītisKosmosāPārlikaPar pārlikt par _ --- JānītisKosmosāVilka vilkt Bļaha rakstīt te visas 150000 kombinācijas C ja tāpatās uz klaviatūras nav zīmju... Visumā Arial ir 60% bet nav jau teikts ka kādi zin nozīmi kur nu vēl kombinējot... > --- JānītisIestūmaKosmosā iestumt kur >>> --- JānītisStūmaTurKosmosā stumt tur >>>>> --- JānītisPaLabiStūmaKosmosu pastumt pa labi Rīt varētu uzrakstīt pat pa kādam burtam, lai gan C nebija domāts ka būtu burti, tikai zīmes, bet ja jau... \\ --- JānītisPiedibensKosmosuArVisuKoVienVarējaVisur pieliktais ir , nav tik izteikti ka ir bet ir // --- JānītisPārgājaTur pāriet tur  

Tā ir vienmēr, nevis bieži, ja rēķini citā valūtā. Ja dolārs kāpj, tad piena cena veikalā dolāros arī kāpj, pat ja cena nav mainījusies. Turcijā vajag ieguldīt, ja kursu atšķirību neņem vērā 

Vai pats mācēji sarēķināt, vai kautkur atradi. To ciparu sarēķināt nav nemaz tik vienkārši

tas protams nav īpaši daudz, bet ''troksnis'' ēterā ir baigais, kā rezultātā notiek tas, ko @Uldi12345 jau minēja. Ātruma zudumi diezgan pamatīgi. Piem. no mikrotik hAp ac 5ghz vairāk par 170Mbit/s laukā dabūt nevar. Citā vidē šis pats modelis mierīgi griež ap 360mbit/s. Ir mainīti visi iespējamie kanāli, platumi utt., rezultāts bēdīgs.

Atslēgas vārds ir tomēr privātmāja un 5ghz, un tajā brīdī, kad tika veikts tests, iespējams, kaimiņi, kas izmanto to pašu kanālu neko nedarīja. Dzīvoklī, ja tavs routeris dod signālu vairākām istabām, tad arī uz otru pusi iet signāls kaimiņam un attiecīgi tev no kaimiņa.

Varu padalīties ar personīgo pieredzi ar investēšanu/atdevi NĪ. Šoruden pārdevu savu pirmo investīciju NĪ objektu, tāpēc esmu ieguvis objektīvus ciparus.   Savu pirmo objektu nopirku 2006.gadā. Uzskatāmības labad teikšu tā, ka cena bija 100 tajā brīdī. Objekts tika pirkts maksātnespējas procesā (treknajos gados!). Pēc tam 8 gadi tiesvedības, jeb 0 atdeve no investīciju viedokļa. Tb, jaunības kļūdas, nezināšana un puda sāls izēšana t.sk. dižķibeles laikā.   Tātad ekselis rāda sekojoši: 2006 iegāde: -100 2014 renovācija: -74 2024 nomas ieņēmumi: +111 2024 pārdošana +219   Absolūtajās naudas vienībās 18 gadu laikā kapitāls pieauga par 156% pret iegādes+renovācijas izmaksām. Nekas spīdošs.   Un tad mēs ņemam talkā inflācijas rādītājus. Inflāciju rēķināju pats pēc statistikas biroja publicētajiem patēriņa cenu indeksiem (preces+pakalpojumi). Ja ņem vērā inflācijas rādītājus, tad 18 gadu laikā kapitāls pieauga vairs tikai par 32% pēc vienkāršo procentu metodes.   Savukārt, ja inflācijas ietekmi rēķina saliktajos procentos, tad kapitāls 18 gadu laikā pieauga par 11%.   Secinājums - esmu saglabājis sākotnējā kapitāla vērtību gadiem ejot. Un tikai. BET! (kopīraits to Ivars Godmanis) Šis bija neveiksmīgākais objekts ar vissliktāko lokāciju un vājāko naudas plūsmu. Jebkurš no vēlākajiem portfeļa objektiem ir bijis veiksmīgāks par šo pirmo, pie tam atdeves labākas ir reizēs (ņemot vērā teorētisko šī brīža tirgus cenu), dažam labam pat kārtās. Līdz ar to investēšana NĪ ir ļoti ilgtermiņa padarīšana un tādu reālu personīgā labuma satistiku varēs iegūt vēl pēc gadiem 10. Standarta aprēķinā NĪ pilnīga amortizācija tiek rēķināta uz 180 mēnešiem.   Tas ir līdzīgi kā kaut kādi žurnālisti bija vaicājuši Rotšildu klana pārstāvjiem, vai ir vienkārši nodarboties ar vīna biznesu (viņiem ir ļoti daudz vīna lauku īpašumā). Uz ko pārstāvis bija pasmējies un atbildējis, ka pirmie 200 gadi esot bijuši visgrūtākie...

Viņi laikam visām savas grupas stacijām apvienojuši mājaslapas, ieskaitot Jūrmalas Radio 9.

Kautkā pilnīgi neko man neietekmē, man tāpat optika ir tikai 500Mbps. Wifi iet tikpat ātri. Īpaši lielas vajadzības pēc ātrāka neta nav. Ja patestē ar iPerf starp vadu un Wifi, tad ari stabili 800Mbps 900-950Mbps sanāk.

Smaga dzīve jums tur Anglijā, ja pat privātmājā ir tāds ārprāts.

Rēķini, visi tie ssid, kas ir līdz -80, tajā kanālā, kurā darbojas tavs routeris, tev traucē, jo vienlaicīgi var raidīt tikai viena ierīce, pārējās gaida. Vienā kanālā ar aptuveni 25 aktīvām ierīcēm ir aizņemts viss ētera laiks.

Kapēc lai tur kautkas ģērbitos laukā? Tas ir īpaši daudz rūteri?   Pat privātmājā pie manis izskatās vairāk, ja pieietu tuvāk logam, tad ganjau dubultotos. Domājams ka pie @INTRASERVERNET vēl vairāk, ja viņš dzīvo dzīvoklī.   IN-USE BSSID SSID MODE CHAN RATE SIGNAL BARS SECURITY 6A:19:4D:8B:89:19 -- Infra 11 195 Mbit/s 100 ▂▄▆█ WPA2 34:19:4D:8B:89:1D BT-8NFQNP Infra 11 195 Mbit/s 100 ▂▄▆█ WPA2 6A:19:4D:8B:89:1E EE WiFi Infra 11 195 Mbit/s 100 ▂▄▆█ -- 20:47:ED:33:54:7E SKYWTG7C Infra 1 130 Mbit/s 89 ▂▄▆█ WPA2 C6:1B:F4:3C:89:75 -- Infra 64 540 Mbit/s 82 ▂▄▆█ WPA3 * D0:1B:F4:3C:89:71 EE-S6F9HF Infra 64 540 Mbit/s 82 ▂▄▆█ WPA2 D0:1B:F4:3C:89:72 EE-S6F9HF Infra 6 195 Mbit/s 79 ▂▄▆_ WPA2 CA:1B:F4:3C:89:76 -- Infra 6 195 Mbit/s 79 ▂▄▆_ WPA3 34:19:4D:8B:89:1C BT-8NFQNP Infra 36 540 Mbit/s 75 ▂▄▆_ WPA2 62:19:4D:8B:89:1E EE WiFi-X Infra 36 540 Mbit/s 75 ▂▄▆_ WPA2 802.1X 62:19:4D:8B:89:18 -- Infra 36 540 Mbit/s 75 ▂▄▆_ WPA2 62:19:4D:8B:89:1D EE WiFi Infra 36 540 Mbit/s 75 ▂▄▆_ -- 3C:89:94:1E:2A:2A SKYWTG7C Infra 6 130 Mbit/s 72 ▂▄▆_ WPA2 BC:CF:4F:A3:F5:C8 SHELL_23C9 Infra 4 130 Mbit/s 70 ▂▄▆_ WPA1 WPA2 9C:31:C3:AC:B7:0A SKYF5RCJ Infra 1 260 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA2 72:F5:1B:04:5F:C2 -- Infra 1 195 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA2 DC:F5:1B:04:5F:C6 EE-W7C3F9 Infra 1 195 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA2 6A:83:94:70:26:DE EE WiFi Infra 1 195 Mbit/s 65 ▂▄▆_ -- 8C:83:94:70:26:DD BT-NXFKTX Infra 1 195 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA2 6A:83:94:70:26:D9 -- Infra 1 195 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA2 38:A6:CE:04:CA:FE SKYF5RCJ Infra 1 130 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA2 4C:17:EB:9C:3B:A3 SKYC3BA2 Infra 1 130 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA1 WPA2 64:6D:6C:E5:A3:C8 TALKTALKE5A3C2 Infra 3 270 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA1 WPA2 20:47:ED:EE:6D:2E SKYF5RCJ Infra 6 130 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA2 9C:A2:F4:FD:D3:9E PCL_2-4 Infra 6 130 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA1 WPA2 20:B0:01:A6:59:15 vodafoneA65915 Infra 11 195 Mbit/s 65 ▂▄▆_ WPA2 A4:CE:DA:7A:D8:55 EE-FFA1JZ Infra 1 260 Mbit/s 64 ▂▄▆_ WPA2 72:83:94:92:CF:6E -- Infra 1 195 Mbit/s 64 ▂▄▆_ WPA2 72:83:94:92:CF:6B EE WiFi Infra 1 195 Mbit/s 64 ▂▄▆_ -- 80:3F:5D:C8:A0:11 PyB 2.4 Infra 4 270 Mbit/s 64 ▂▄▆_ WPA1 WPA2 20:47:ED:33:54:7B SKYWTG7C Infra 36 405 Mbit/s 47 ▂▄__ WPA2 3C:89:94:1E:2A:2D SKYWTG7C Infra 36 405 Mbit/s 39 ▂▄__ WPA2 B0:3E:51:36:E6:2A SKYQ4RCW Infra 36 540 Mbit/s 35 ▂▄__ WPA2 0C:F9:C0:D2:B6:2B SKY8F8CB Infra 36 405 Mbit/s 34 ▂▄__ WPA2 22:B0:01:A6:59:1D vodafoneA65915 Infra 60 540 Mbit/s 34 ▂▄__ WPA2 D6:35:1D:6B:79:66 vodafone6B795E Infra 108 540 Mbit/s 32 ▂▄__ WPA2   Interesanti ka kāds lieto arī 108 kanālu.

Radio Tev jauna mājaslapa,kā arī papildus lv mūzikas kanālam arī ''dance'' mūzikas kanāls

Tiek izmantoti jau sapāroti CubeG-5ac60aypair Attālumi nepārsniedz 200m.  Tādā attālumā sniegs, lietus maz ietekmē. Faktiski neietekmē, nav novērots nekas tāds. Jebkurā gadījumā jau ir defaultā bonding , nokritīs 60Ghz, pārslēgsies uz 5Ghz Tuvu 1Gbps var dabūt cauri. Mērīts ar iperf3. Saglabāti tie mērījumi gan nav, uzlikām noregulējām, pārbaudījām, darbojas. Un labi.   edit: uptime