Nav jāsalīdzina. Vienkārši es klausījos ļoti aizraujošu stāstījumu, kā uzņēmīgs cilvēks riskējot ar savu un investoru naudu, apņēmīgi gāja uz mērķi, daudzreiz zaudējot. Bet tomēr savu panāca. Risks bija privāts, bet ieguvēji visi. Nav tā kā ar oligarhiem no Parex. Ieguvumi sev, bet zaudējumi valstij.

Čau. Te lauksaimnieks. Ir lietošanā Dewalt dcf900. Nopirku, jo '950N, pipec cik daudz!' Uz to mirkli bija viens no spēcīgākajiem tirgū. Bet lietošanā, nu pasmaga! Nav stipri ērti. Reizēm labāk paņemu atslēgu, nekā to smago aparātu. Pēc pāris gadiem pie kaimiņa ieraudzīju Makita dtw300 pamanam bija. Nu tik ļoti ērtāka! Maza, viegla(salīdzinoši),vecajam 82. belakam riepu uzgriežņus sita vaļā bez problēmām. Pats saimnieks arī lieto un smaida. Jā, tā Makita padosies tur, kur mans smagais, lielais Dewalt varbūt izcīnīs uzvaru, bet tur jāsaprot mērķi - vai vajag trīsreiz gadā atsist vaļā tiešām lielus un ierūsējušus uzgriežņus(M30-M40), vai tomēr ikdienas lietošanai, līdz kādam M17-M24. Bija smaga diena, smadzenis īpaši nestrādā, tpc uztvert viegli  Visiem jauku pēcpusdienu!

Starp citu, tā pati Ukraina - samaļoti tikpatkā nelido. Bet dzelzceļš kust. Un ir labi, ka ir savienojums ar boberkurwām.

@hehe kāpēc, lai nerastos jaunas kravas? Jā,  mēs esam  norakstīti - neko nespējam  un nespēsim ražot, bet vismaz patērēt poļu lēto krējumu vēl lielāka apmērā varam. Dzelzceļš ir efektīvākais transporta veids lielākos attālumos. Protams ir nianses vienā vai otrā virzienā, bet tā nu tās ir. Skaidrs, ka vienu daļu atņems citiem transporta veidiem, bet piemēram, par šoferiem vairs reti kurš mūsdienās raujas. Tā vairs nav sapņu profesija. Militārie konflikti parasti briest ilgstoši, tā ir arī izlūkošana un resursu bīdīšana. Ja viena puse savelk simtus tūkstošos armijas nedēļu laikā vienā pusē, kamēr otra puse to pašu bīda 10x ilgākā laikā ar kravas auto, tad skaidrs kurš ir zaudētājs. Nākamais etaps, jau konflikta laikā, kā redzam kaimiņos - nav tik viegli trāpīt un, kad trāpa diezgan ātri salabo. Nopietnie tilti jau tikai daži būs  - Daugava un Nemuna. Aizvedīs līdz sagrautajam tiltam, pārcels ar laivām vai pa pontonu tiltu utt.  

No darbībām Ukrainā/dumbasā redzam, ka trāpījums tiltu izslēdz, bet tikai uz zināmu un ne pārāk garu laika sprīdi. Kas nav slikti un varbūt varēs ietaupīt uz 2+2 šoseju būvniecību - ja mazāk fūru, tad bīstamība krietni samazināsies. + nav tā, ka visi fūristi bez darba paliks - lokālās piegādes mazāk aktuālas nepaliks.

Jaunas kravas ne tik neradīsies, ja radīsies, tad radīsies pārņemot no cita transporta veida. Kas attiecas uz militārajām kravām, nekas netraucē tās piegādāt jau tagad, negaidot ātro piegādi kas teorētiski būs iespējama pēc gadiem, acīmredzot šādu plānu piegādēm nav. Pie kam viens precīzs trāpījums pa kādu dzelzceļa tiltu šo teoriju izslēgtu vienā setā.

Saku, kā ir. Toties tev, ar taviem astoņspieciem procentiem uz tiktaku - kā likts, uzreiz dabūtu valsts maizi, varbūt pat krēslu kaut kur starp susļikovu un šļesaru džunioru. i sajma nebūtu jāatlaiž pēkšņi.

Pērle! Vecīt! Tev ar šo vajag uz RB! Kā likts uzreiz dabūtu vecākā PR viceprezidenta krēslu.

Piekrītu. Jo ir tā, ka RB vajag par jebkuru cenu. Mums visiem. Pat ja to nezinām. Un ir cilvēki, kas to zina, un nekautrējas to jebkuru cenu arī paprasīt. Diemžēl.

Tiešām slinkums meklēt to raidījumu "Kas notiek...", kur RB pārstāvis skaidri un gaiši to deklarēja. Šleserists iefiltrējies? Nē! Visticamāk uz procesu balstīta darbošanās. Viņiem tur ir pilnīgi pofig uzcels vai neuzcels. Atbildības nekādas.   Nu, Tu paliec pie sava, es kā bauris 😉 pie sava. Kā saka "pavasaris parādīs, kur kurš tirsis".

@hehe tev profilā piestāvētu piezīme "Skorbuls nāk!"

Autoceļu bankrots būs ieguvums? Kad nevarēs aizbraukt uz blakus pagastu un vilciens šo maršrutu neapkalpo?

Ar autobusu var braukt tie, kuriem nav nekur jāsteidzas un laiks neko nemaksā. Jo pirmāmkārtām autobuss brauc 3x lēnāk par vilcienu, plus iebraukšana un izbraukšāna no pilsētas ir ntās reizes lēnāka, un tā katrā pilsētā.

Oj, ar Luxexpress ir braukts savulaik daudz un dikti. Vispār nekādu sūdzību, kad apstākļi labi. Ir bijis autobuss, kuram nestrādā logu slotriņas, tualete un infotainments. Bet tas štrunts. Kad mauc sniegputenī, kur pāris stundās uzsnieg padsmit cm, bet šofera darba laiks ir tāds, kāds ir un uz maiņu pie Alfas jāpaspēj (jo līdz autoostai vairs aizbraukt nesanāk jau standartā, pie Alfas kāpj nākamais šoferis), tad ir sketch apdzīšanas, braukšana pa aizputinātu joslu, utt.

Cik tad viņam ir jābūt, lai dienā pāris vilcienu kursētu? Un kapēc lai nerastos jauna plūsma, ja parādās reāla iespēja laicīgi tikt no Tallinas uz Rīgu? Un ja atņem kādu daļu no auto plūsmas, tad tas nav pozitīvs ieguvums?

Youtube sekoju tādam Kristeram Kravinskim - lāga džeks, tālbraucējs. Katra otrā nedēļa sastāv no kravas uz Vāciju, atpakaļkravas salasīšanas un brauciena atpakaļ. No Rīgas uz prāmi (1 diena), Vācijā izkrauties (1-2 dienas), sakrauties (1-2 dienas) un atpajaļ uz mājām (2-3 dienas). Korķi, braukšanas laiks utt jebļa ne pa jokam. Ar vilcienu to var izdarīt ātrāk un lētāk. Aksioma. Ja būs sliedes, tad tukšas viņas nebūs.

Nezinu ar ko esi braucis, bet (tiesa pirms gadiem 5) braucu, kur plaša vieta ar galdiņu, var arī atgulties, bij dikti ērti. Ap 30 eiro maksāja.

Diez vai radīsies liels jaunu pasažieru pieplūdums, vilciens konkurēs ar auto un avio. Tā jau pircējiem īstermiņā ir forši kad mazciemā ir 3 veikali, kuri viens otru savstarpējā konkurencē dempingos, bet nav šaubu, 2 bankrotēs.

Galīgi greiza domāšana. ES ar lielu līdzfinansējumu mums būvē un pērk visu ko, kas pēc tam nes naudu. RB gadījumā primārā komponente tomēr mums visiem (izņemot zvērinātus kremlinus) ir un paliek drošība - kad otrpus robežas sāks sliet kara gospitāļus, bet bumbas vēl nekritīs, tad būs svarīgi maksimāli ātri maksimāli daudz dabūt šurp. Otrā komponente ir kravas - fūres, kas kursē starp lielajām Baltijas pilsētām veido būtisku daļu no satiksmes. Ja varēs no Varšavas aizgādāt preces uz Tallinu paredzami, precīzi un ātri - un lēti - interese būs. Diemžēl baurim vulgaris šie argumenti nav saprotami. Tad nu saka to, ko var saprast - pēc taļinas vaņas varēsi aizbraukt un pret baļzamu samajnīt ar vilciens. To saprot. Un tad ir atsevišķi gadījumi, kas saprot, ka ar to vien nepietiks, bet nesaprot, ar ko pietiks - nu vot, tad tie i ķērc par astoņspieciem procentiem kā drošu nerentabilitātes rādītāju.   RB pasažieru plūsma ir fufelis. To kā primāro visos aprēķinos akcentē tikai šleserveidīgie. Kravas ir atslēga. Un militārā komponente.

Nu tak neko neesi rēķinājis. Kāda starpība no kurienes tie 85% nāk?, kopējo izmaksu jau tas nemaina.