Pāreja uz LNG tikai visu paātrina, pie esoša bloķēta gāzesvada kur gāze atnāktu pati tā tiek ar kuģi pārvadāta ar līkumu līkumiem, tas ir sasaldēta līdz mīnus 160 cik tur, tad atkal sildīta uz atpakaļ temperatūru. Galapunktā nemaz visa gāze nenonāk kā tika iekrauta, daļa tiek sadedzināta pilnīgi pa tukšo. Varētu domāt ka Latvijā ar to viss labi, Inčukalns pilns, gāzes dafiga. Tikai gāze pieder tirgotājiem un nonāks tur kur maksātspējīgāka publika, ja nu atkal kur kas notiks, uzsprāgs utt. Pilna Inčukalna PGK, lai arī pilnībā nosedz Latvijas patēriņu negarantē ka šī teorija darbosies praksē. To garantē tikai malka.

Sadales tīklam un tirgotājām bijis nebijis, kas notiek aiz ievadaizsardzības automāta, ja vien tiešām netiek ražots un dots kaut kas tīklā, un nav noformēts, ka notiks kaut kāda elektrības ražošana, kā arī nevar dot tīklā atpakaļ kaut kādus būtiskus traucējumus. Tas, ka tur kādas ķeskas saviltkas, bijis nebijis, tur var ugunsdzēsēji vai būvvaldes kaut ko teikt. Arī apdrošinātājam var būt viedoklis, ja NĪ apadrošināts.  

Nu bet tak saku, ka mums principā ir pofig, cik cikli atlikuši. Mums pietiks. Tikai dažiem patīk verbāli izkārnīties, ka viņi baigie malači un ilgtermiņā viņu izkakātais ekonomikas modelis būšot reti veiksmīgs.

Pa 100 gadiem Latvijā meža platības ir dubultojušās. Globāli samazinās, jo pieaug un turpinās pieaugs iedzīvotāju skaits, vajag vairāk vietas labībai, banāniem, palmu eļļai, kafijai utt utjp. Par beigām jau ir Bībelē, un ka beigas būs ir matemātiski pierādāms fakts, tik hvz cik atlikuši cikli.

Tajā pašā laikā tādi filantropi kā B. Geits uztraucās par daudz svarīgākam problēmam. Viņš uzskata, ka to ragulopi pārāk daudz "pirž" un domā kā ar to cīnīties.

Nepretendēju uz universālo patiesību, bet "ilgtermiņa" saimniekotāji (~100 gadi šiem ir ilgtermiņš) nekad nepadomā par to, ka izvedot no nocirstā meža pilnīgi visu... nu salīdzināsim ar lauksaimniekiem - cik gadus no vietas sanāks novākt labu ražu, ja netiks lietots mēslojums/mikroelementi...blablabla. Mežā tikai tas cikls ir garāks. Jā, protams, mums jau pofig, mūsu dzīve ir labi, ja divi meža cikli. Ar nosacījumu, ka esam efektīvi.

malka ir letak tikai jasaskalda - jaatved - jauzbuve sknitis - jaiekurina - jasavac pelni. sarekina stundas laika izmaksas  

To arī vēlējos akcentēt, ka pēc viena mērījuma sanāk +9db, no otra sanāk -9db, ja tie ir pretrunīgi, tad vienīgais, ko varu iedomāties ir, ka vajag nomērīt pašam konkrēto austiņu pāri un arī EQ izmaiņas. Ja ir vēl kādas auzas, ko nevaru iedomāties, lūdzu uz to norādīt. Headroom Personīgi, man nav kādus 12db kopumā žēl, jo es dotu priekšroku korektākam skanējumam, nevis skaļākam. It sevišķi, ja ir runa par atteikšanos no galējībām, ko nealkstu tā pat. 70hz - pareizi minēji, ka instinktīvi gribētos to boostot. Ar šādu terminu(rejection skaņas kontekstā) neesmu saskāries, ko es pēc tam samērītu? THD? Jaunus kunkuļus grafikā? PEQ veids - manis pieminētā programmatūra piedāvā IIR;FIR;FFT;SPM, saprotu, ka EQ ir kompromiss, bet noteikti taču ne-ideālam dzelzim pārvērst 9db nobīdi par 3db nobīdi, daļēji kompromitējot citus aspektus būtu to vērts? (Protams, ka lineārāks dzelzis no sākta gala būtu daudz labāks variants) Modelēt izstarotājus, ausu traktu, spilventiņu nodilumu u.c. sīkumus ir sarežģīti, tur mēs būsim vienisprātis. Es piedāvāju pieeju, kur mēs novelkam līniju pie kāda no šiem un metam mieru. T.i. objektīvi uzlabot kaut ko, nevis beigās neizdarīt neko 😄 Jebkurā gadījumā, esmu pateicīgs par konstruktīvu kritiku manai pieejai 🙂 Edit: vēl gribēju pieminēt, ka atzīstu, ka ķirurģiskas korekcijas ar mazu Q līkni padarītu saraustītāku un tas būtu nelāgāk par lēzenu un mērenu neatbilstību mērķim.  

Varēt varbūt var, bet no attāluma tas izskatās pēc kādas nelegālas siltumnīcas vai laboratorijas, un paskatīties kas tur notiek būtu pienākums. 

Tak līgumā nav apņemšanās vismaz tik un tik tērēt.  Un ražot tu arī vari, nedrīkst tīklam būt pieslegtam.

Patēriņa izmaiņas jau nepaliks nepamanītas. Ja tās ir būtiskas izskatīsies pēc kaut kādas ražošanas, ne tikai tirgotājam un piegādātājam var rasties jautājumi.

Tirgotājam tas viss ir pofig, neto uzkrājumu menedžē Sadales tikls. Bet ja runā par legālo pusi, tad regulējums atļauj valkāt visādus kabeļus pa savu īpašumu, bet vilkt uz citu (bez atlaujas), nē. Cita lieta, ka neviens netramdīs mājsaimniecību pat tādu lietu, kamēr tas kādam trešajam nesāks traucēt.

Šur tur, uz lieliem metriem, kad tuvumā nav trafiņa/līnijas, 1kV ir vienīgais kā piegādāt kvalitatīvus voltus. Alternatīva ir tikai paneļi vai ģenģeris...

Interesanti tirgotājam "interesanti", ka kāds elektrību lieto simtsgadīgās mājas ar tādu pašu elektroinstalāciju?

Vismaz vienā vietā Latvijā šāds risinājums ir izprojektēts. 0,4kV līnijas sākumā uzliek paaugstinošo trafu uz 1kV, pie klienta pazeminošo. Jāčeko, lai līnijas armatūra u.c tur 1kV. Šāds risinājums gan izsauca zināmu skepsi. Jāņem arī vērā ka zudumi trafā var sasniegt līdz 10%, bet šeit ir 2 trafi.

Nu tad jau no tehniskā viedokļa apstākļi apmēram tādi paši kā daudzās mājsaimniecībās - pie mājas pienāk elektrība no sadales skapja, tālāk jau uz saimniecības ēkām, darbnīcām u.c. savelk "pagarinātājus". Sirdsmieram varbūt prasītos kaut kā pasargākt no fiziskiem bojājumiem. Kārt gaisā vai likt gofrā un rakt zemē - tas jau katra paša ziņā.   Cita lieta - iespējams, ka līgums ar elektrības tirgotāju aizliedz tādu praksi.

uz 30m normāls  2.5m² 3f kabelis mierīgi velk to pasākumu.

Nu nē, attālums 30m, patērētāji Max 3kW.

nu, to, ka miniDSP var, es tiiri labi zinu. Tas saakaas kaa mans un Tony kopprojekts padsmit gadus atpakalj [kas taadu/citu iemeslu deelj veelaak tika nokillots]. Dirac, ticamaakais, vienkārši apceerp FIR koefus nesimetriski, sanaak hibriids no FIR vidos augshaas + skjiibas faazes apakshaas, vai arii - FIR + IIR  kombinaacija [lai nav paaraak liels latency]. Taa galvenaa fiska jau meeriijumu metodologjijaa.