Nu tur visa loģika ja imigrants sadur imigrantu -> terorisms. Nedod dievs vēl kādu vietējo - tad sensācija. Kaut uz 80 miljoniem tas ir statistiskās kļudas teritorijā. ja baltais un pūkainais citu pūkaino, tad tur nav ko redzēt vai jāskatās detaļas, iespējams sadzīves konflikts un viss normāli, kautvai noteik 100 reizes biežāk.   Reāli kāda tur jēga vispār kasīties. Tāpat Vācijai tos migrantus vajag un nekur viņi nepazudīs un nekas pa lielam nemainīsies. Nepatīk Sīrieši? Nu OK, kur ņemt citus, kas vēl mācīsies vācu valodu? Rumānija, tie kas grib tie pārvācas tāpat, vairāk neizspiedīsi bez kautkāda treknāka burkāna. Poļi sen jau tam visam atmetuši ar roku. Ukraina, nu tur kamēr ir ko ņemt un visi vēl nav apšauti, kautko var domāt.   Spānijā/Portugālē, tur mazliet situācija labāka, pieejama visa Latīnamerika un cilvēki no turienes pārvācas būtiskos skaitos, bet tas dārgi.   Visvieg;ak UK, angliski runājoša pus pasaule. Nepatīk Rumāņi var dabūt indiešus, filipīniešus,  barazīļus vai kautvai tos pašus ķīniešus.

Spriežot pēc raksta, tur arī tāds "sadzīves konflikts", jeb dvielis sit dvieli 

Piekrītu, tā ir atslēga korektam salīdzinājumam.

Manā pilsētā mēnešus atpakaļ BALTA KRISTIETE no tikumīgās un pareizas POLIJAS 14 gados savu māti nodūra un sagraiziina miegā un pēc tam, lai slēptu pēdas, mēģināja vēl dzīvesvietu aizdedzināt.  Pizgjec, tie baltie kristieši dara trakas lietas, ar aizdomām jāskatās.

Absolūti lielākajā daļā darbu/profesiju, nedz tas diploms ir vajadzīgs, nedz iemāca kautko tādu, kas īpaši lietderīgs tanī darbā. To kas ir lietderīgs tani darbā, var visdrīzāk iemācīties izlasot pāris grāmatas vai lielākoties pastrādājot pāris gadus nozarē, nevis izstiepjot to visu pasākumu 4 gadu garumā neko īpaši nedarot. Vienīgais ko tas varbūt parāda, ka kandidāts vismaz kautko var novest līdz galam.   Lai strādātu tipiskā offisā vai valsts iestāde (kur to diplomi prasa), kāds tur diploms vajadzīgs? Ekselī kautko pabakstīt var iemācīties arī uz vietas.     

Nu, Tu drusku jauc vienā katlā dažādas lietas. Vai mēs gribam lai pēc pamatizglītības cilvēks prot lasīt, rēķināt, uztvert tekstu, zināt, ka kaļķameni noņem ar skābi, bet taukus ar sārmu, utt, utjpr, vai arī lai cilvēki būtu gatavi stāties Kingskrosas koledžā (piemērs). Jebkurā sistēmā būs tādi, kam vajadzēs vienu un tādi, kam vajadzēs otru - un vai nu vieniem būs neiespējami to programmu pabeigt, vai otriem būs garlaicīgi. Tāpēc tā ir vispārēja - orientēta uz tādu nosacītu "vidējo". Lai bez iespringšanas dabūtu savu 6-7, iespringstot vairāk, bet, ja nesanāk, nu, tad nesanāk.  Saprotu, ka esi vīlies, ka 4. klasē nemāca Lagranža teorēmu un diskrētā matemātika vispār tikai augstskolas pirmajā kursā parādās, un i to ne visiem. Bet jau tagad bērni mācās un apgūst (pat ja nemācoties) daudz vairāk, kā apguvām mēs. Ok, viņi diez vai pratīs govi izslaukt vai sienu ārdīt, bet jau no manas paaudzes ne visiem tas bija vajadzīgs. Govi es tagad ar neņemos apgalvot, ka tiktu galā. Un pat slaukšanas aparātu mūsdienās nevajag mācēt pievienot, fermās to dara robots.    Kopumā es piekrītu, ir daudzas studiju programmas, kur 2 studenti var būt diametrāli pretēji - vienam tā tēma var būt sirdslieta, otram tā, meh, starp citu, bet abiem diplomā vienā priekšmetā būs 8. Bet kāds ir piedāvātais risinājums?    Protams, var skatīties uz tiem tūkstošiem ķīniešu Eiropas un ASV augstskolās. Bet, tas procents, kas ir tajā līmenī, mums un viņiem būs stipri līdzīgs - lielā atšķirība būs tikai absolūtajos ciparos. 0.1% latviešu skolēnu būs biku grūtāk pamanāms, kā 0.1% ķīniešu skolēnu.

Katrs jau caur savu prizmu skatās. Man nešķiet, ka agrākā zāle būtu bijusi zaļāka. Kad sāku vispār domāt par izglītības kvalitāti, jau tajos laikos šķita, ka tā ir visnotaļ zemā līmenī. Vismaz manā darba jomā.   Es arī 4. klasē nemācījos. Arī 8. klasē nemācījos. Un arī vidusskolā un augstskolā nemācījos. Atsēdēšanu konveijeriestādē grūti nosaukt par mācīšanos. Šogad vecākais dēls pabeidza 4. klasi. Šķiet, ka nekas diži daudz nav mainījies - uz mācīšanos īpaši neiespringstot, gadā vidējo atzīmi var dabūt "apmēram 10".   Nu tas vistiešākajā veidā norāda uz to, ka sistēma kopumā ir nekam nederīga. Konveijers, kurš vērsts uz kvantitāti, nevis kvalitāti. Kā gan no sistēmas, kur 10% (vai kaut vai 50%) slieksnis skaitās pietiekams, var gaidīt kopumā labus/izcilus rezultātus?   Nu ja, nu ja… Esam pieradināti pie domas, ka diploms - tas ir kaut kāds papīrelis, kas pašsaprotami pienākas visiem pēc kārtas tikai tāpēc, ka esam. Apmēram kā dzimšanas apliecība. Aizej, atsēdi savus gadus, dabūsi diplomu. Easy. Atminos, kā pirms gadiem 10-20 kaut kas teica, ka Latvijas sabiedrība esot ļoti izglītota, jo mums augstāko izglītību ieguvušo ļautiņu īpatsvars esot viens no lielākajiem pasaulē.   Nē, es tomēr uzskatu, ka tam diplomam būtu kaut kāda nebūt vērtība, ja būtu tiešām jāiespringst, lai to dabūtu.

Viss ir relatīvi - lai kāda būtu mūsu programma , konkurence par vietu zem saules pie mums ir daudz mazāka nekā Ķīnā , Indijā un vēl daudzās vietās.

Sorry, tas saprotami, bet ne es šo tēmu pacēlu.

Nav vēlmes par to visu atkal domāt.

Kā mēdz teikt, ģjavols slēpjas detaļās. Nevar salīdiznāt "sadzīves konfliktu" ar terorismu. 

Detaļas nestāstīšu, bet uzbruka un nodūra.

Pazīstams dzērājs parastais, vai randomā, pa ielu ejot, bez konflikta, bez nekā?

Nu bet, vai lielāka varbūtība ka tas bēglis nodurs vai vietējais? Man pavisam nesen, pirms pāris mēnešiem tuvu radinieku nodūra - 'dzērājs parastais'. Ziņās īpaši nenonāca, jo nebij jau interesanti un sensāciju tur neuztaisīsi.

Paskaties no otras puses. Kāds ir "bēgļu" procents starp trakajiem. Un ja pieņemam, ka Vācijā ir 3.5 miljoni "bēgļu"; no kuriem 1000 ir "trakie", tad jāatceras, ka apmēram ~3miljoniem, give or take, dzīve viņu izpratnē tikai uzlabosies vai vismaz nepaliks sliktāka, ja "trakie" gūs virsroku.  Kā saka, ka visi musulmaņi ir radikāli, bet no radikāļu uzvaras viņiem sliktāk nepaliks. Es te par cilvēkiem runāju, protams, ne sievietēm un tā. 

Andri, kamēr tevi vai kādu tuvo neskars (ceru, ka neskars), varēsi gudri spriedelēt vispārināti.

Vieni indē ar sēnēm, otri sit ar āmuriem, kas nu kuram tuvāks vai kāda iztēle 😂 Vai tu saki ka vāieši viens otru negalina? Ja pieņem ka Vācijā ir 3.5 miljoni bēgļu, tad tas 'trako' procents īstenībā ir diezgan zems. 

Tipiskie vācieši jau gadu desmitiem problēmas ir risinājuši ar cirvi un āmuru vilcienā, ne?  https://www.apollo.lv/8280638/vacija-atrvilciena-noticis-uzbrukums-cetri-cilveki-ievainoti

Bet Tu pats nesaskati pretrunu? tad kā nākas, ka tie bērnudārznieki iestājas un pabeidz tādas programmas, kas pie mums vēl aizvien ir grūtākas (dažādās izpratnēs) kā citur Eiropā - tie paši RSU mediķi, piemēram?   Es 4. klasē noteikti nemācījos par berzi un spēkiem dabaszinībās. Par fakin dinamometriem. Man tas parādījās 8. klasē, kopā ar fiziku (vēl pagājušais gadsimts). Man pat atmiņā, ka reizrēķins bija 5. klasē, jo es skaidri atceros, pie kura skolotāja klase mocījās - un viņš sāka mācīt tikai pēc sākumskolas. Un tomēr bērnam es to fiziku šogad dabūju skaidrot un reizrēķins ir sen. Ok, atsevišķs stāsts, jo līdz simtam sīkais brīvi reizināja pēc bērnudārza - pārgājienos, laiku kavējot, iemācīju. Pašķirstīju to dabaszinību grāmatu, jā, virspusīgi, bet kopumā varen sakarīgi.   Vai tiešām mūsdienās "vissirslikti", vai arī vienkārši mums, veciem perdeļiem, agrākā zāle liekas zaļāka, kas ir pilnīgi normāli un neiozbēgami?   PS> 10% slieksnis eksāmena nolikšanai ir ārprāts, bet tas jau nenozīmē, ka programma slikta.

Nu tu rakstīji, ka Latvijā ir  viegli tikt mācīties labā skolā vai augstskolā (un vecāki vēl atļaujoties to nenovērtēt). Tai pat laikā citur programmas ir daudz grūtākas nekā mūsu skolās. Tiešām nesaskati pretrunu? Kā var būt labas skolas, ja mācību programma ir, mazliet pārspīlējot, attapīga bērnudārznieka saprašanas spēju līmenī?