Nu nav mums ne ieslodzīto, ne gūstekņu, ne zaldātu. Nav salīdzināmi. Vidējā alga cik tur, 1800 bruto, ej nu atrodi par to strādnieku kas arī strādās par to melnu muti. Arī par šādu algu nevar atrast. Bet nav jau nemaz tās naudas. Tik cik izkļančīt un aizņemties, tāpat nav.

Man gan liekas ka ''bez ieslodzītajiem nekas nebūtu'' bija staļina laikā. Pirms tam to katordznieku jau nebija tik daudz. Cita lieta ka bija liela dzimstība/bija lētais darba spēks.  PS Atcerējos vienu teicienu no padumjajiem laikiem. Pieci zaldāti ( strojbata) aizvieto vienu ekskavatoru. Tajos cara laikos to ''lāpstas operatoru'' bija vairāk kā vajag.

Sibīrijā jau ne tik, tur vispār cilvēku pa faktu nebija. Atveda, ko piespiedu, ko ar viltu. Bez ieslodzītajiem nekas tur nebūtu.

Nu runa jau nav par to ka ko izturēs svarā tagad bet par to ka ja grib var arī ātrā  nevis kā ar mūsu Rail Baltic. Kad sāka ?- kad beigs.  Nu tik paši visu darīsim . Ne tehnikas ne kas strādā. Būtu pasaukuši kādus ķīniešus... Lai gan jautājums vai vel patlaban var būvēt ? Vai viss ir sakārtots ar zemju, kur ies trase, atsavināšanu? Un jautājums vai kāds atbildēs ar SAVU maku par to ka izdomāja būvēt to kas nav paredzēts pēc Eiropas finansējuma? ( ceļš uz lidostu).  Nevis galveno trasi. Es saprastu ka lidosta būtu velns zin cik tālu no Rīgas ka ir Stokholmā. Bet Rīgā... Nu tad jau varēja ''uzsliet '' tramvaja līniju. Nu jā tur būtu krietni mazākas naudas kas ''jāapgūst''. Labāk ātrvilcienu kuram ''pēdējais vagons vēl Rīgā kad pirmais jau Lidostā''.

Grunts nav bijusi sagatavota nekādi 

Plus interesants fakts ka tas dzelzceļš bijis tik slikti uzbūvēts (kā jau Krievijā), ka pat tam laikam tie 25km/h esot bijis bezgala lēns. Eiropā un Amerikā vilcieni usot gājuši 60 - 100 km/h. Un pat pie tā lēnā ātruma vilcieni uieot nepārtraukti gājuši no sliedēm, jo viss tas uzbūvētais neko neeot bijis spējīgs izturēt.

Tak tur viss izjuktu pēc 2 braucieniem, ja palaistu mūsdieni izmēra kravinieku.

Absolūti dažādi dzelzceļa mērķi un citas sliedes. Transsibīrijas ir izrakteņiem un tankiem, nevis pasažieriem, lai gan tādi ir. 9000km arī ar Eiropas ātrumiem ir par ilgu, kad lidot var ar lidmašīnām.

Šovasar jau viņi (vismaz UK) sāka krāsot tās sliedes baltas, lai neuzkarst tik ļoti. Visa infrastruktūra esot būvēta, lai izturētu 46 grādus, bet šovasar sliedes esot uzkarsušas stipri virs 50.   Nu jā, haoss jau bij, atcelti vilcieni utt. 2 nogāja no sliedēm. Visu nomainīt, tas jau aizņems desmitgadus. Tāka laikam katru vasaru tagad tā būs. Plus ganjau paliks vēl karstāks.

Cik saprotu, tad sliedes deformējās vienmēr. Tik agrāk lika posmiem un pa vidu savienojums , kur sprauga, kas ļauj sliedei ''staigāt''. Bet šim risinājumam blakne- raksturīgā klaudzoņa kad ritenis brauc pāri šim savienojumam. Nu ko, modernie konstruktori izdomāja ka var vienu veselu sametinot kopā. Bet... fiziku jau neapmānīsi. Kamer temperatūra svārstās kādu padsmit grādu robežas  arī metāls ''staigā '' nedaudz. Bet, re, karstāka vasara un viss ''lido grāvī''. Reku piemērs vidusskolas uzdevumu līmenī. Lai gan , tagad moderni priekš kam manam berniņam eksaktās zināšanas. Beigas tāds veikli top par kādu vadītāju kurš dod šķībus darba uzdevumus. Nu ir pabeidzis krutu biznesa skolu.

Laikam ir divi varianti kā pārspēt. Racera pieminētais 5G Broadcast vai satelītradio. 

Es nezinu kā var salīdzināt kaut kādu Transsibīrijas dzelzceļu ar mūsdienu Eiropas dzelzceļu. Cita intensitāte, citi ātrumi, kā ari tika pabeigts 1915. gadā nevis 1907.    Kā arī tāds sīkums, ka pa to laiku gāja bojā desmitiem tūkstošu cilvēku un strādāja par neko vai kapeikām un mūsdienās tas dzelzceļš ir brīži jaremonte, jo patstāvīgi deformējas dēļ tā, ka būvēts uz mūžīgā sasaluma.

Sliedēm tak nav 100+ gadu, pašas sliedes jau ne tuvu nav dzelzceļa lielākās izmaksas, jo īpaši RU. Sibīrijā temperatūras ziema pret vasaru var atšķirties par 100(!) grādiem, vilcienu svars tāpat. Pilnīgi citi apstākļi un sliežu kvalitātē nav ne labākas, ne sliktākas pret Eiropas, bet piemērotas temp -50 kas nav Eiropā un kas ir svarīgāk, ātrums vai nestspēja.

Ja nemaldos, Jēkabpilī Vidusdaugavas TV raida no sava digitālā raidītāja FTA jau kādu laiciņu (paralēli Viesītes nacionālajam MUXam), bet varbūt kaut kas ir mainījies.

Faktiski jā, vecais konts tiek dzēsts un veidots jauns.

Pēc manas saprašanas, tagad jau tā atjaunošana arī faktiski ir jauna konta veidošana. Tur it kā kaut kāda opcija ir par pārnešanu, bet īsti nestrādā, vienkāršāk visu sadarīt no jaunā telefona.

Nu jā, sliedes izplešas karstajā laikā, bet par to jau vajadzēja domāt iepriekš.

Uztaisīju kādreiz jaudīgu lielu(1 m³) destilatoru vienam Sāremas krievu darbonim. Tur kādas īpatnības ar elektrotīklu vai tml., bet tie bija sildelementus pussadedzinājuši un tā darbinājuši iekārtu. Drīz man zvana ar pretenzijām, ka metinājumu šuves smidzinot pavairākās vietās, vajagot pārmetināt. Es tiem īsos vārdos pastāstīju par elektrolīzi un pasūtīju šos pie velna.🙂

Vēl piemērs no dzīves MI izpildījumā:😉 Obligātā zemēšana un potenciālu izlīdzināšana Inducētie spriegumi: Lielas jaudas maiņstrāvas kabeļi ap sevi rada spēcīgu elektromagnētisko lauku. Tas blakus esošajā nerūsējošā tērauda caurulē var inducēt bīstamu strāvu, pat ja kabeļa izolācija ir ideālā stāvoklī. Risinājums: Visa nerūsējošā tērauda cauruļvadu sistēma ir obligāti jāpievieno ēkas galvenajai potenciālu izlīdzināšanas kopnei (zemējumam). Zemējuma skavas jāuzstāda abos cauruļvada galos, kā arī garākos posmos ik pēc noteikta intervāla (piemēram, ik pēc 20–30 metriem).  

Jāprasa kādam gudrākam, bet mana bēdīgā pieredze ar to čūsku... Iespējams ka tik vārīgs tas nerūsējošais  uz tām strāvām kas ģenerējas caurules . Varbūt var ko izpipēt no kāda avota internetā , tipa šis. Bet fakts paliek fakts- novilku zemējumu no čūskas un vairāk nav problēmas ar tās caurmumkoroziju.