Strādnieks parastais kaut kur ellē ratā Amerikā vai kur citur kapitālismā neko nezina, un šāds neapgāžams fakts par tiem 55 liek domāt cik ļoti PSRS rūpējas par cilvēku parasto. Arī tagad pa laikam tiek likti raksti ka kaut kur ellē ratā cels pensijas vecumu. Tas saucās propaganda, ka viss ir čotka, mēs tikai bišķin, paskatieties ko tie tur.

Bērni esam bijuši visi, bet pieaugot, kādai daļai vērtības mainās. Par piemēru - vecaistēvs - ļoti izglītots, bija pacifists, kā es raudāju, kad visiem kaimiņu puikām bija plastmasas pistoles un automāti, bet mūsu ģimenē bija kategoriski aizliegts bērnus radināt pie ieročiem, tāpēc nepirka. Tad nu es šņukstēdams pa kluso izzāģēju vismaz no finiera  

Atceros kā visām avīzēm bij augšā uzraksts - Visu zemju proletārieši savienojaties! Ienīstu to sistēmu, jo jau 89. gadā ar Ļeņingradā izdotu ārzemju pasi kā dejošanas kolektīva dalībnieks, paostīju brīvāku gaisu Polijā un sapratu kādā cietumā dzīvojam.

PSRS ir strādnieku un zemnieku valsts, 55 lai amerikāņiem būtu ko brīnīties. Reāls fakts un arguments. Bet strādāja jau tāpat, cik tad tā pensija liela.

Tagad jau jauniešiem jādzīvo kara zonā, skarbi.

Kā uz to paskatās. Bērnībā tie stāsti par laikiem, kad krievus varēja šaut strēķiem ar kaulu zāģiem radīja pamatīgu skaudību par aizgājušiem laikiem. 

Tas spēlēja lielu lomu, jo bērni deva priekšrocības, speciāli veikali, ārpus rindas uz valsts bezmaksas dzīvokli jaunā mājā, kaudzēm bonusu kas citādi nav pieejami, pat īsti nav nopērkami par naudu. Strādāja tad visi kur, valstij. Es nezinu vai kāds darba devējs šodien gribētu sev darbinieku, bērnu ražotāju.   Es pieliktu klāt perestroiku, Zālīša Mīlestības vārdā un tamlīdzīgu atklātību. Ne nepikšanās vaina ka nedzimst, nesaprotu kāda atšķirība vai pāris pikšās 3x dienā katru dienu vai 1x nedēļā, ko tas maina. Atšķirība ir kad pikšās pa labi un kreisi, partneru skaits, ne reižu skaits. Nezinu, tikai minu ka tas kas bija fuj kļuvis bezmaz par ok šo arī varēja ietekmēt.

Mums, vecajiem, vismaz ir ko atcerēties, jo esam dzīvi nodzīvojuši bez kara. Jauniešiem, kas par mums ņirgājas, var arī nepaveikties 😕 

Es laikam no tiem 'zelta paudauzes', jeb buma. Kāreiz kad sāku iet skolā tad uzbūvēja jaunu, modernu un skaistu visusskolu. Bij 3 paralēlās klases faktiski visos gados. Tagad vidusskola transformēta tikai pamatskolā un pat tur nevar savākt vienu klasi. Veco daļu kas bij tikai pamatskola aizvēra vispār.

Kādi vēl vēsturnieki. Biedri vienkārši stāsta to, ko atceras no sava apzinīgā vecuma, agrīnās jaunības, jaunības.

Neesi tiki pieticīgs - te ir "plaša profila speciālisti", kuri spēj komentēt jebkuru tēmu jebkurā vēstures periodā 

Te tādi vēsturnieki salasijušies, ka bail paliek. 

Cik tev pašam gadu, kādi 14? Lai gan nezinu kādi lombardos ierobežojumi, vabūt ir arī visi 18... 🙄

Šitādu krapu esmu remontējis, 8nieku taisno ar gumijas āmuru, kaut kāds interesants ķinas sakausējums, bet pēc būtības ļoti briesmīgs darinājums. No shimano tur nav ne smakas, viens vienīgs pakaļdarinājums.

pārdots.

Man gan liekas ka tajos 80 sākumā bija reāls ''iesēdiens'' iesaukuma vecuma cilvēku . Un nav brīnums. Tie bija +/- bērni tiem kas dzima otrajā pasaules karā. Varat paši sarēķināt. Ik pa 20 gadi no 41.  Domāju ka Ukrainā pec gadiem 20 arī būs ļoti maz  jauniešu ap 20 gadiem. 

Nebij jau bums, bet vienkārši liels daudzums cilvēku 'reproduktīvajā' vecumā.

Gan jau tās šuves tur, ir metinātās dakšas arī uz vislētākajiem brendu velo, tās tad varētu būt izgājušas visvisādas Eiropas pārbaudes un sertifikācijas, bet mēsli protams tās ir.

Tagad gan ir BKA 18 mēnešus. Psrs ar šo bija štruntīgāk. Roboti saka tā:    

Ā, jā, tas arī. Vai valsts ekonomikai ekselī sanāk plusā sievietes laist pensijā 55 gados iegūstot vairāk mazbērnu, nezinu, bet ir dzirdēts, ka mazbērnu taisīšanai šis palīdzēja gan.