Tas ir ok, es arī 90to sākumā ar dejošanas kolektīvu biju Zviedrijā, nopirku sunim un kaķim konservus, nogaršojām mājās - normāla tušonka bez garšvielām...

Eži ir forši, manējais pat atsaucās uz vārdu Fuk-fuk, bet pa dienu parasti gulēja  

Ok, piedomāšu, jo man vasaras mītnē tie kailgliemeži savairojušies i mūsu, i spāņu. Pēdējo 3 gadu laikā aizgāja citos medību laukos kaķe un sune, tuvākajā laikā neplānojam mājdzīvniekus ņemt (viņi jau bij lielākā riska grupa), tad nu riski ka viņiem būtu sūdi nav un pārdomāšu savu skatījumu uz ežiem.

Stāsts iz dzīves: radi Rīgā brauc uz ārzemēm, atved no D-pils tanti, kura pieskatīs kaķus. Ledusskapis pilns. Izrādījās, tantuks bij apēdis visus kaķiem domātos konservus, tikai sūdzējies, ka tādi pliekani, bez garšvielām  

Lauciniekiem ir imunitāte pret trakumsērgu, encefalītu vai Laima slimību? @Racer citāts varbūt sabiezina krāsas, bet nu risks ir.

Tavs personīgais viedoklis, man toreiz zemes nebija daudz, viss tika nopļauts, nekad neesmu dedzinājis. To ieviesa krievi, īstiem letiņiem tā nebija pieņemts.  

Viss ir bizness, bet ir speciālā barība un “””speciālā barība”””. Pārtikt no lielveikala piecdesmit centu bundžiņām vai divītis kilogramā sausajām suņam kaķam ežam būs sliktāk nekā no kotletēm un piena, bet normālā zooveikala barībā ir gaļa, tādu tušonu liec kaut sev pie makaroniem.

Laukos arī domā ka kūlu dedzināt ir labi.

Pilsētniekam viss laukos ir kaitīgs, pieskaries kaut kam un zaraza garantēta. Suņi, kad man vel tādi bija, ēda visu to pašu ko es, ar rozīnēm un šokolādi barot gan toreiz nevarēju atļauties, bet lētās končas - kāpēc ne? Nodzīvoja normālus suņu mūžus. Tagad, kad ir speciālā pārtika, gan dzirdēts daudz kas, bet tas ir bizness...

Nu skaidrs ka viņi dzer. Tik atceries ka dari vairāk sliktu, nekā labu.   Reku tev latviešu zinātnieki. https://nra.lv/izklaide/183322-ieskaties-uzzini-kapec-ezus-nedrikst-barot-ar-pienu.htm   Vat jau arī suņus ar rozīnēm barot un tad brinīties ka atstiepj kājas 🤷‍♂️

Tu kaut vienu ezi esi pieradinājis? Katru dienu dzēra īstu! pienu no govs, nevis veikala mēslu, bira tās cietās spiras no pakaļas, man, puikam, nebija grūti ar slotu un šaufeli pastrādāt. Peles ķēra labāk, nekā kaķi. Vairāk tici tiem britu zinātniekiem.

Nu neesmu nofiksējis jo tā draza man īsti nebija. Nu kaut kādi sīki bija/ir bet ne spāņu. Bet , parastie... varēja agri pieceļotie, salasīt pa litra burkai. Ja nelasīju tad šo to nograuza pa tīro. Šovasar- pa kadam jau var atrast bet ne tādos kvantumos. Nu dzīvo divi brangi eži. Kadu reizi piebaroju ar kaķu barību lai nepārvācas pie kaimiņiem. Vel esmu ievērojis ka , ja ir tā kaķu barība , tad tie sāk savstarpēji kašķeties. Lai gan , cik krēslā esmu ievērojis, tad atrikšo abi katrs no cita kaimiņa (pretējo) dārza teritorijas. Laikam tur guļ pa dienu. Nu otrs gliemežu ienaidnieks ir vārnas. Tik tās jau šiverē pa dienu bet gliemeži izlien pa lielam kad rasa. Ja nu kādu reiz pēc lietus, agrāk.

Arī kailgliemeži?

Kā to ņem. Ja eži nav slinki, tad lasa gliemežus. Man , kopš uzradās eži, nav vairs jāvāc gliemeži. Agrāk bija baisā kvantumā. Par slimībām utt.-nav grābstīties ap ne dzīvokļa dzīvniekiem. Pa lielam arī sētas kāķi ir miteklis visādiem parazītiem un blusām. Ja kas arī mājas mīlulis , kaķis , var aplipināt ar kaut kādu tur baktēriju vai parazītu kas esot sevišķi bīstama grūtniecēm (toksoplazmozi ) . Man vispār fascinē tie suņu saimnieki kas ļauj savam mīlulim laizīt seju. Vai esat ievērojuši kā sunis sev mazgā pakaļu? Vel trakākais ka bieži tiem ir niķis pastaigās ēst visādas kakas kas uz zemes vai paviļaties vietā kur pirms  tam ir gulējusi maita.

Sākuši te vecmāmiņas un vectētiņus pārdoet - nesteidzieties, viņiem ir sava vērtība!   https://filmas.oho.lv/Legenda-par-Narajamu/7159

Tev tak nav ar viņiem jābučojas.

Āpši šo apstrīdētu Piebarojot, ne barojot, var tikt vaļā no kaitēkļiem, līdzīgi kā uzlikt putnu būri. Pie kam patrenkās peles, kas ir vēl infekciozākas. 

Ok, nestrīdos - katram savs, bet nu te daži vispārēji fakti. Eži ir vieni no potenciāli bīstamākajiem infekciju un parazītu pārnēsātājiem Latvijas savvaļā. Lai gan vizuāli tie šķiet mīļi un labprāt uzturas cilvēku mītņu tuvumā, speciālisti stingri iesaka ežus neaiztikt un neņemt rokās. Galvenie iemesli, kāpēc eži rada augstu inficēšanās risku: 1. Ādas un ērkšķu parazīti ("Ežu mikss") Eži pārvietojas pa zemu zāli un krūmiem, burtiski kā birste savācot visu tur esošo mikrofloru. To ērkšķu dēļ dzīvnieki paši nespēj efektīvi attīrīt savu kažoku. • Ērces un blusas: Uz viena eža var mājot simtiem ērču un blusu. Tā kā eži bieži ir inficēti ar ērču encefalītu un Laimas boreliozi, to pārnēsātās ērces var viegli nonākt uz cilvēka vai mājdzīvnieka. • Sēnīšu infekcijas: Ežiem ļoti bieži ir dermatomikoze (ādas sēnīte), kas viegli pielīp cilvēkam, kurš dzīvnieku glāsta. 2. Bīstamas sistēmiskas infekcijas Eži pārnēsā vairākas nopietnas slimības, kas cilvēkam vai mājdzīvniekiem var būt letālas: • Trakumsērga: Kaut arī Latvija ir oficiāli brīva no trakumsērgas, savvaļas zīdītāji joprojām tiek uzskatīti par primāro riska grupu. Slims ezis zaudē bailes, naktī nereaģē un var iekost. • Salmoneloze: Zarnu trakta infekcija, ar ko var inficēties, ja pēc pieskaršanās ezim netiek rūpīgi nomazgātas rokas. • Tularēmija un leptospiroze: Bīstamas baktēriju izraisītas slimības, kuras eži var nodot tālāk gan ar kodieniem, gan ar urīnu vai siekalām un kas pēdējos gados Latvijas faunā joprojām ir aktuālas. 3. Kodieni un dūrieni Eža zobi nav paredzēti uzbrukumam, taču aizstāvoties vai slimības dēļ viņš var sāpīgi iekost. Tā kā eža mutē un uz adatu galiem ir liels daudzums pūšanas baktēriju, pat neliels dūriens vai skrāpējums var izraisīt smagu lokālu infekciju vai strutojošu brūču iekaisumu. Drošības ieteikums: Ja dārzā redzat ezi, priecājieties par to tikai no attāluma. Ja ezim acīmredzami nepieciešama palīdzība (tas ir ievainots vai atrasts ziemas guļas laikā), pārvietojiet to, obligāti izmantojot biezus darba cimdus vai dvieli, un sazinieties ar dzīvnieku aizsardzības speciālistiem.  

Ir jau kas liek speciālas ežu mājas. Lidlā pat redzēju.

Jā, sakarīgi veterinārsti jau sen šo iesaka, nevis piebarot, skatītoties uz bērnu grāmatām, kur ezītis nabadzaņš nes sēnītes uz muguras utt.