Šovasar jau viņi (vismaz UK) sāka krāsot tās sliedes baltas, lai neuzkarst tik ļoti. Visa infrastruktūra esot būvēta, lai izturētu 46 grādus, bet šovasar sliedes esot uzkarsušas stipri virs 50.   Nu jā, haoss jau bij, atcelti vilcieni utt. 2 nogāja no sliedēm. Visu nomainīt, tas jau aizņems desmitgadus. Tāka laikam katru vasaru tagad tā būs. Plus ganjau paliks vēl karstāks.

Cik saprotu, tad sliedes deformējās vienmēr. Tik agrāk lika posmiem un pa vidu savienojums , kur sprauga, kas ļauj sliedei ''staigāt''. Bet šim risinājumam blakne- raksturīgā klaudzoņa kad ritenis brauc pāri šim savienojumam. Nu ko, modernie konstruktori izdomāja ka var vienu veselu sametinot kopā. Bet... fiziku jau neapmānīsi. Kamer temperatūra svārstās kādu padsmit grādu robežas  arī metāls ''staigā '' nedaudz. Bet, re, karstāka vasara un viss ''lido grāvī''. Reku piemērs vidusskolas uzdevumu līmenī. Lai gan , tagad moderni priekš kam manam berniņam eksaktās zināšanas. Beigas tāds veikli top par kādu vadītāju kurš dod šķībus darba uzdevumus. Nu ir pabeidzis krutu biznesa skolu.

Laikam ir divi varianti kā pārspēt. Racera pieminētais 5G Broadcast vai satelītradio. 

Es nezinu kā var salīdzināt kaut kādu Transsibīrijas dzelzceļu ar mūsdienu Eiropas dzelzceļu. Cita intensitāte, citi ātrumi, kā ari tika pabeigts 1915. gadā nevis 1907.    Kā arī tāds sīkums, ka pa to laiku gāja bojā desmitiem tūkstošu cilvēku un strādāja par neko vai kapeikām un mūsdienās tas dzelzceļš ir brīži jaremonte, jo patstāvīgi deformējas dēļ tā, ka būvēts uz mūžīgā sasaluma.

Sliedēm tak nav 100+ gadu, pašas sliedes jau ne tuvu nav dzelzceļa lielākās izmaksas, jo īpaši RU. Sibīrijā temperatūras ziema pret vasaru var atšķirties par 100(!) grādiem, vilcienu svars tāpat. Pilnīgi citi apstākļi un sliežu kvalitātē nav ne labākas, ne sliktākas pret Eiropas, bet piemērotas temp -50 kas nav Eiropā un kas ir svarīgāk, ātrums vai nestspēja.

Ja nemaldos, Jēkabpilī Vidusdaugavas TV raida no sava digitālā raidītāja FTA jau kādu laiciņu (paralēli Viesītes nacionālajam MUXam), bet varbūt kaut kas ir mainījies.

Faktiski jā, vecais konts tiek dzēsts un veidots jauns.

Pēc manas saprašanas, tagad jau tā atjaunošana arī faktiski ir jauna konta veidošana. Tur it kā kaut kāda opcija ir par pārnešanu, bet īsti nestrādā, vienkāršāk visu sadarīt no jaunā telefona.

Nu jā, sliedes izplešas karstajā laikā, bet par to jau vajadzēja domāt iepriekš.

Uztaisīju kādreiz jaudīgu lielu(1 m³) destilatoru vienam Sāremas krievu darbonim. Tur kādas īpatnības ar elektrotīklu vai tml., bet tie bija sildelementus pussadedzinājuši un tā darbinājuši iekārtu. Drīz man zvana ar pretenzijām, ka metinājumu šuves smidzinot pavairākās vietās, vajagot pārmetināt. Es tiem īsos vārdos pastāstīju par elektrolīzi un pasūtīju šos pie velna.🙂

Vēl piemērs no dzīves MI izpildījumā:😉 Obligātā zemēšana un potenciālu izlīdzināšana Inducētie spriegumi: Lielas jaudas maiņstrāvas kabeļi ap sevi rada spēcīgu elektromagnētisko lauku. Tas blakus esošajā nerūsējošā tērauda caurulē var inducēt bīstamu strāvu, pat ja kabeļa izolācija ir ideālā stāvoklī. Risinājums: Visa nerūsējošā tērauda cauruļvadu sistēma ir obligāti jāpievieno ēkas galvenajai potenciālu izlīdzināšanas kopnei (zemējumam). Zemējuma skavas jāuzstāda abos cauruļvada galos, kā arī garākos posmos ik pēc noteikta intervāla (piemēram, ik pēc 20–30 metriem).  

Jāprasa kādam gudrākam, bet mana bēdīgā pieredze ar to čūsku... Iespējams ka tik vārīgs tas nerūsējošais  uz tām strāvām kas ģenerējas caurules . Varbūt var ko izpipēt no kāda avota internetā , tipa šis. Bet fakts paliek fakts- novilku zemējumu no čūskas un vairāk nav problēmas ar tās caurmumkoroziju.

Gan FM, gan DAB, abiem ir viens liels mīnuss. Nevar viegli pateikt, kas ko klausās.

MI saka:😉 Metāla starpelementu zemēšana (potenciālu izlīdzināšana) Kāpēc tas nepieciešams: Tā kā plastmasa nevada elektrību, nomainot veco metāla ūdensvadu pret plastmasas, tiek pārtraukta ēkas dabiskā potenciālu izlīdzināšanas ķēde. Metāla elementiem (krāniem, boileriem, radiatoriem, veļas mašīnām) var rasties bīstams spriegums bojājuma gadījumā. [1, 2] Kā to veic: Visus ēkā esošos metāla inženiertīklu elementus un iekārtas savieno ar potenciālu izlīdzināšanas kopni, izmantojot varu vadus un speciālas zemējuma skavas, kas pieslēgtas pie kopējā ēkas zemējuma kontūra. [1]

Internets tad ir, tad viņa nav. Ja prātīgi uzbūvē radio tīklu, vienalga FM vai DAB, tad vismaz radio var izmantot kā informācijas sniedzēju ( jā jā, bija mums izcila pieredze  ) Bet ne tikai pie mums par šo pa reizi runā, tā kā man arvien vairāk rodas pārdomas, ka nākamajā plānošanas periodā kāds izvilks kārti, par drošību, apziņošanu utml. un būvēsim arī mēs DAB...

Nu vairad nav DAB+ obligāts no 2020. gada visos ES mašiņos, kuros ir radio kā tāds? Radio maksā naudu, paaugsies paaudze kas neklausās to kā tādu un pārstās likt vispār. Sattelītus tagad laiž ik pa pārsimts bezmazvai katru mēnesi, auto bez interneta ar vairs tāka nav modē. Ja jau internets, tad kam vairs to radio? Tāka kādā brīdī jau pārstās, tas jau tikai laika jautājums.

Jēziņ! Andža, ēd un daudz!

Pēc vētras ir nopietna interese par vadu telefoniem. Tā ka aizmirstam par pāreju uz interneta vai 5g raidekļiem. Ir jābūt otram backup informācijas kanālam. 

paga, tad sanāk, ka palstmasas apsaistēs tos visus sietiņu filtrus vai ventiļus, vai drošības grupas, kas sanāk pa vidu starpā plastmasas caurulēm, sakaņā ar fen-šui arī vajag sazemēt?

Itkā bezmaksas.Bet viņu uztvert var 2km rādiusā ap Jekabpili Vismaz manā galā nav signāla