Nu tagad arī var tādus , bez ''gadiem, bēniņos, caurvējā''. Ir tāda lieta ka žāvēšana vakuuma žāvēšanas kamerās. Pat ozola dēļus paris nedēļas izžāvēs  zem desmit procentu mitruma. Tik ir viens BET- tas kaut ko tomēr maksā  bet visiem vajag pa lēto. Un tā ''aiziet pasaules godība'' . Arī tehnikā. Ja agrāk cienījamu firmu tehnika kalpoja  ''gadu desmitiem'' tad tagad... ja sāks tādu ražot tad .. nu kaut kas jau nopirks, bet beigās nespēs konkurēt ar tiem kas pa lēto ražo/pārdod miljoniem vienību jo ir lēta manta. Un ja kalpos ''desmitiem gadu'' tad kā pārdosi ikgadējo ''jauno , super-puper modeli''?

Saprotu savādāk, mainīja līniju visā garumā ierokot to zemē un balsti nav vajadzīgi. Kāpēc nevarēja VISUS vadus ierakt pie vienas rakšanas? Bildē ir ielu laternas, un to gaisa vadi.

Ok. Bet vai vajadzētu tos otros aizliegt, sodīt un citādi konvertēt par pirmajiem vai iznīdēt? Sasniegt new normal, kad jūzerim nav opciju nomainīt slēdzi, lustru vai rozeti citādi kā ar sertificēta būvuzņēmēja pakalpojumu par 100 vai vairāk €? Kad galugalā arī tad to, iespējams, veiks tāda uzņēmējs darbinieks pokujists un pievienos slēdzi caur nulli, piemēram.

Es īsti nesapratu tavu jautājumu, bet ja pareizi sapratu, tad - jo ir radīti vēl lētāki materiāli.   Ja tagad hierarhija ir apmēram šāda:   Cēlkoki, eksotiskie un ozols, osis Koks (tagad rebrendots par “masīvkoku”) tipa priede, bērzs Gareniski līmētās koka plātnes (arī tiek dēvētas par “masīvkoku”  ) Saplāksnis, finierēta skaiduplate, finierēts mdf Laminēta skaiduplate, krāsots mdf Ar papīru aplīmēta skaiduplate (vislētākie Ikea un jysk plaukti un skapji), strukturēts kartons (Ikea Lack, Kallax utt.)   Pirms simts gadiem bija:   Cēlkoki Ar cēlkoku finierēts lētāks koks Lētāks koks Galdnieku plate 3..5mm saplāksnis uz līstīšu rāmja (piemēram, virtuves skapīšu durtiņas)   … ir nopērkami depo un ikejā. Neviens tev neliedz pašam pareizi cirst un žāvēt bēniņaugšā.

Atbilstoši projektam, atjaunoja sākotnējo stāvokli Ja mainīja tikai balstus, tad kāpēc viņiem bija visa ietve jāatjauno? Pašvaldība pa lēto gribēja jaunu ietvi, uzspieda ST. Nu kaut ko dabūja.  Ja streetview apskatās, tad 2011. gadā tur bija vēl nedaudz vairāk ietves, un balsti tiešām bija uz nosacītas robežas starp brauktuvi un ietvi. Ja tā būtu to asfaltu uzklājuši, un arī nedaudz taisnāk, tad jau pat faktiski nebūtu par ko piesieties. Ja pašvaldība gribēja ar visām smukām apmalēm, kas tur nebija, tad jau vajag jaunu projektu.

Manam tēvam bija pilna pilna bēniņaugša ar pareizā laikā cirstiem un zāģētiem kokmateriāliem, žāvēja caurvējā, dēļi nemetās, nepuva, varēja paļauties, ka kalpos pārsimts gadus. Tagadējās skaidu plates un koka atdarinājumi...

Interesantākais nav šķībā taciņa, sūds tur bija, sūdu uztaisīja, visi kvitā Interesantākais ir šis, kā bildē redzams gaisa kabeļus saglabājot: ---------- Darbi Varoņu ielā tika veikti pēc AS "Sadales tīkls" pasūtījuma, un to izpildi nodrošināja būvuzņēmējs SIA "Woltec". 

Kautkādos darbos jau bračka arī nodarbina 'studentus'. Bet nu elektrības vadus jau protams neļauj aiztikt.

Nedaudz vēl izglītosies, parādīšu, kā pareizi savienot vadiņus, nedabūnot pa nagiem  

ekspluatators  

Elektriķis nedaudz atšķiras no krāsotāja. Sagribēju pārkrāsot dārza māju, nopirku visu nepieciešamo, un jaunākais krustdēls to izdarīja 2 stundu laikā. Samaksā lielā saldējuma kaste, bet nu puikam iepatikās. Elektrības rozeti gan es viņam neuzticētu mainīt.

Kādos apstākļos lētais materiāls ir kļuvis par dārgo?

Informācijas daudzums pasaulē palielinās pa eksponenti, zināšanas itkā arī (apšaubāmi), bet škiriskais sadalījums un izpratne par to kā nemainās, tā nemainās. Būvēt, ražot, radīt skaistas lietas sev apkārt nav tik daudz naudas jautājums, kā izpratnes jautājums. Piemēram, minimālisms skandināvu stilā. Dārgi? Noteiktā vietā ķieģeļu siena nokrāsota balta izskatīsies diezgan iespaidīgi, oriģināli un piestāvīgi. Un maksās tikai tik cik birste, grunts, baltā krāsa un dažas stundas darba.   Kad mācījos vēl skolā 90-ajos, tad tika dota aptuvena definīcija intelektam (neatceros autoru): Ja homo sapiens-am ir dota problēma, tad viņa intelekta pakāpi raksturo tas, cik daudz dažādos veidos tas prot šo problēmu atrisināt. Līdzīgi ir ar to estētiku - Tev padodas repliku (atdarinājumu) nievāt par Patjomkina sādžu, liekot par prioritāti kvadrātmetru efektivitāti uz telpu. Ja pieiet no šādas racionalitātes, tad visefektīvākā pilsētbūvniecība ir Purvciemā un Zolitūdē. Bet vai Tu gribētu tur atrasties citādi kā nepieciešamības dēļ? Bet ir jau kam patīk.   Augstceltnes būvē no CLT (cross laminated timber) paneļiem, kas pēc īpašībām ir līdzvērtīgs dzelzsbetonam. Un arī šie paneļi ir jāsiltina un jānodrošina tvaikizolācijas barjera iekspusē. Manuprāt tas vairāk ir inženierijas PR projekts, nekā ekoloģiskā būvniecība.

Ir 2 dažādi veidi ar būvuzņēmējiem, t.sk. elektriķiem: pirmie, kurus meklē Tu, uz kkādu dzīvokli saštrobēt vadus un saskrūvēt sadalni, un kuriem iedod ķepā cik nu tur nolīgst. Otrie, tie kuri tāmē konkrētu objektu, līgst līgumu ar atrunātiem termiņiem, specifikācijām un garantijām un beigās izraksta rēķinu. Tie ir tādi, kā Andris apraksta. Šīs 2 pasaules reti kad pārklājas, un abām darba ir vairāk kā pietiekoši. Kāpēc mums būvniecībā ir tik liels "pelēkuma" īpatsvars? Tāpēc, ka arī valdībā sēdošajiem vajag samērā lēti un samērā efektīgi saštrobēt vadus dzīvoklī. Jau tāpat būvniecība ir kļuvusi pārāk dārga jaunajai paaudzei.

Elektriķim vēl arī klāt nāk: -serķa ikgadējā maksa,  -obligātie maksas kvalifikācijas celšanas kursi, cik tur tās stundas/punkti, serķa uzturēšanai. - nu un protams skaņošanas pozīcija, ja darbība iziet ārpus īpašuma. Tas gan vairāk projektētājiem.

Nu izrēķini pats, cik tu iedomājies tev būtu jāprasa klientem, lai   - samaksātu sev cilvēcīgu algu - samaksātu visus nodokļus - kautkādas nebūt telpas - darba auto - visi instrumenti un citi izdevumi - riski un apdrošināšanas - dikstāve - atvaļinājums un slimības - grāmatveža pakalpojumi - utt   - un galu galā kompensētu sev par uzņēmību, klientu meklēšanu utt, nevis vienkārši plikām rokām no rīta aizvilkt savu pakaļu uz stroiku, vakarā mājās un mēneša beigās naudu kontā, neparko nedomājot.

Tāmi, jā, lūdzu! 💁🏻‍♂️ Ja nopietni, vienkārši incanti, kādiem elektriķiem un par kādiem darbiem cilvēki Latvijā šobrīd ir gatavi maksāt 50 stundā. Par gudrās mājas konfigurēšanu? Par “Sataisi tā, lai man aizkari atveras katru dienu divas minūtes pirms saullēkta, izņemot 12. aprīlī garajos gados un pilnmēnesī nepāra mēnešos!” Nu varbūt. Par kanālu štrobēšanu un rozešu skrūvēšanu? Neeeezzzzzz. Vai cik ļoti es esmu atpalicis no realitātes? Pajautāšu pazīstamiem elektriķiem cik ta šie ņem, uzzināšu - pastāstīšu.

Tev vēl darbu atskaiti iedot?

Elektriķis parastais vai vājstrāvas, gudrā māja utt.?

elektriķis