Nu tur jau jājautā cik vispār racionāla ir ideja būvēt kautkādu jaunu sistēmu, jeb izgudrot riteni pa jaunam? Tiešām tā recepšu izrakstīšana ir īpaši unikāla un tik ļoti atšķiras piemēram no Lietuvā/Igaunijā esošās? Jēga būvēt savu sistēmu vidēji lielas pilsētas iedzīvotāju skaitam? Tērēt 12 miljonus uz to? Vai varbūt domāt 3 soļus uz priekšu un vienoties ar kaimiņiem un virzīties vienas kopīgas sistēmas izstrādē un samazināt izmaksas 3x (teorētiksi). Un tā faktiski jebkurai citais sistēmai, ne tikai eVeselībai.

daudzi "biznesmeni == makslinieki" fantaziju idejas kkur makonos maza programmeshanas uznemuma vaditajam jabut ir aktivam programmetajam   ja abas puses ir potencials  

Ar pirmo jūniju cenas ir paceltas, tiesa gigabaiti netam ar klāt pielikti.

Optimistiskam rīta sākumam  

Ar to jau arī nodarbojos. Bet ar manis minēto border-collapse ir interesanti - piemēram,pirmajai tabulas rindai augšu atstāj bez bordera, piemēro tabulai collapse un vuaļā - augšā uzrodas border.

Tagad strādāju uzņēmumā, kur pašiem savi prudukti. Nu tur var čakarēties cik vajag kamēr ir tā kā vajag, nekāda īpašā steiga. Protams kautkādās saprāta robežās. Pirmstam ilgu laiku strādāju, kur piedāvājām servisus klientiem, nu tā kā būtu eVeselības gadījumā. Projekti dažnedažādi, cits nedēļu, cits gadu, parallēli strādā pie vairākiem. Bet ja tev klients saka ka ir X naudas un tu saki ka pa to laiku/naudu varēsi uztaisīt to un to, ies tik un tik ātri, un klients piekrīt, tad ko tur programmētājiem uztraukties? Par ko vienojās, to arī taisa. Vienošanās ir, neko 'neparedzētu' jau tu tur neliksi un par velti arī nestrādāsi.   Tāka viss jau no konteksta atkarīgs. No pieejamās informācijas saprotams, ka lielākā daļa resursu ticis patērēts konsultantiem, procesiem utt, līdz programmētājiem tur visai maza daļa nonākusi. Tāka tos tur vainot manuprāt visai negodīgi. Tur jau drīzāk aklie vadījuši kurlos (konsultanti un pasūtītāji) un programmētājiem (izpildītājiem) nekāda lielā teikšana tāpat nav bijusi.  

Es ne par to.   Man kaut kā vairāk ir sanācis strādāt pie "ilgtermiņa" projektiem - vai nu paša uzņēmuma produkts, kuru gadiem ilgi attīsta, vai arī uzņēmumam klients, ar kuru ir gadiem ilga sadarbība.   Nu lūk… Tai otrajā variantā esmu teicis, ka "no šī projekta/prasības labāk atsakamies, citādi pēc tam būs problēmas" (ilgtermiņā), jo to prasību gluži vienkārši nebija iespējams normāli pilnvērtīgi realizēt. Nepaklausīja mani. Pateicu, ka nepiedalos. Nu kaut kas jau tika uztaisīts, bet beigās tā arī bija, kā teicu - problēmas bija jārisina mēnešiem ilgi, "neērtības" saglabājās vairākus gadus.   Citos gadījumos ar pasūtītāju prasības apspriestas daudz un dikti, kā rezultātā pasūtītājs savas prasības arī mainīja.   Un, visbeidzot, ja man piedāvās ikdienā rakstīt PHP un JavaScript (un par to vēl maksās), tad es, visticamāk, atteikšos.   Tā ka nē, nav programmētājiem vienalga, nav tā, ka "ko prasa vai par ko maksā, to uztaisa". IMHO.

Skaidrs ka programmētājiem patīk visu optimizēt un izdomāt elegantus risinājumus. Bet tas pie nosacījuma, ka ir bezgalīgs laiks vai resursi. Bet ja tev ir dotas x dienas (jeb y naudas) kautko uztaisīt un pieejami kautkādi resursi (informācija jāņem no kautkāda esoša servisa (pār kuru tev nav nekādas teikšanas), jaliek kādā citā servisā), tad ko tu tur padarīsi? Sēdēsi pa brīvdienām un taisīsi? Ja tev nākamajā nedēļā jāsāk strādāt pie kautkā cita? Jo pie vairāk projektiem strādā un vairāk pieredzes, jo mazāk 'uztrauc', izdara ko varēji un 'move on'.

Kā tu to domā?   Nu es gan tā neteiktu, ja nu vienīgi kaut kādiem junioriem bez pieredzes (lai gan visādas eveselības gan jau tieši tādi arī taisa).   Tu jau e.csdd.lv neielogojies ar savu bankas kontu Ar bankas kontu tu "ielogojies" vpm.viss.gov.lv.

Tākā te: /* 1. specificity: 1-0-1 */ 1 ID, 0 klases, 1 elements #outer a { background-color: red; } /* 2. specificity: 2-0-1 */ 2 ID, 0 klases, 1 elements (uzvar pirmo) #outer #inner a { background-color: blue; } /* 3. specificity: 1-0-4 */ 1 ID, 0 klases, 4 elementi #outer div ul li a { color: yellow; } /* 4. specificity: 1-1-3 */ 1 ID, 1 klases, 3 elementi (uzvar trešo) #outer div ul .nav a { color: white; }   Ja dažādos failos definēti identiski 'stipri' stili, tad uzvar failu prioritāšu secībā -> sistēma (aka brauzera defaultie) -> jūzera -> autora definētie      

Deja-Vu. 2075. gads. Nomiris (čista no vecuma) pēdējais aizdomās turamais. Bet mēs nepadosimies. Izmeklēsim lietu līdz (pasaules🤣) galam.

Izproti Cascade, specificity, and inheritance un tad nebūs 'jāeksperimentē'   https://developer.mozilla.org/en-US/docs/Learn/CSS/Building_blocks/Cascade_and_inheritance

Mhm, un kad notiek sūdi un savajagās uz NHS pakalpojumiem, tad atkal viss ir slikti, jo tev atsaka un attiecīgi tad visa valsts ir vainīga, kad piestāda rēķinu, ka gribās pilnīgi pakārties, gluži kā filmās iekš amīšiem.

Aha! 🤣 Un tad sanāk tādi "programmisti", kuri pasaka, ka tabulai nevarot galveni nofrīzot.😉

ko tur apgūt. iemauc googlē wysiwyg

Apgūstu css.🤣 Skaisti nofrīzoju tabulai thead un tfoot un 1. kolonu. Nevarēju saprast - nafig šūnu saturs paliek uz vietas bet borderi aizritinās. Atklājās, ka tāpēc, ka tiek izmantots border-collapse. Ja izmanto border-spacing:0px, tad viss ir ok, tikai borderi starp šūnām 2x platāki (nu loģiski). Jāslēdz ārā piem. apakšējo un labo. Cūcīgi!🤣 

Tur jau ar vēl jāpiesakās pilsonībai un var dabūt tikai 3 gadus pēc precībām. Ar tiem bērniem ar ir kā ir. Man te paziņa ir precējusies ar angli, ir 3 bērni, pilsonībai nekad nav pieteikusies. Bērniem protams būs UK pases. Kārtojot LV pases, tur ar visādi brīnumi. LV pasē katram bērnam savādāks uzvārds, atkarībā no tā kāds bij ierēdņiem garastāvoklis uzvārdu "latviskojot". Katru reizi kautkur lidojot vienas vienīgas problēmas, lidostā robežsargi to nesaprot kā tā var būt. Bet nu nevar nenovērtēt 'blondīnes', kuras dzīvo ar kādu vietējo, iedomajas ka tāpēc vien ir kautkā īpašākas un nekam nepiesakās un neko nenokārto. Tāpat arī tā ko pieminēju kas strādā bibliotēkā tagad. Darba vīzu tam darbam nedabūt, tik ilgi lai iegūtu kādu statusu te nedzīvo. Dzīvo pie māsas. Nu tā ganjau arī dzīvos vēl ilgi. Bibliotēkā nevienam neinteresēja 'statusi'.   Nu dzērāji tas atsevišķs stāsts. Ir zināmi tādi kas pirms 20 gadiem dzerstijās apkārt, nekur nestrādāja, ja neskaita pa retam kādu halsturu, tā arī tagad. Pasēm termiņi jau sen beigušies, nekur aizbraukt nevar. Kadi vēl tur var būt citi dokumenti nokārtoti.   Tāka ganjau pēc gadiem 20 sāks parādīties tādi paši stāsti kā ar to jamakieti, kas pēc 40 nodzīvotiem gadiem grib pieteikties pasei, bet izrādās ka nav nemaz nekāda legāla statusa, nemaz nerunājot par pilsonību. Tapēc arī interesanti, cik nākotnē būs tādu 'izraidīto'.      

Tie cilvēki ir dorņi, ko lai citu saku.    Pietiek apprecēties ar kādu, kam ir tas status/ir pilsonis un viss, lieta sakārtota. Un galu galā, ja ir bērni, tad man ir ļoti grūti iedomāties kā var nebūt oficiāls un legāls statuss.    Godīgi sakot Latvijai un citām zemēm ir atviegloti jānopūšas, ka tādi bioatkritumi paratizē citur. Ir man te centrā mūžīgā alko grupiņa, tur visādas nācijas kopā tusē un tajā starpā ir arī viens latvietis. Spēcīgas miesasbūves vīrietis uz kādiem gadiem 40, bet seja uzpūtusies lielāka nekā pēc bites koduma. Viss viņu dienas plāns ir sēdēt uz soliņa, sūkt poļu alu un sūkstīties par sasodīto valdību visās valstīs un policiju, kas reizēm šos padzenā. Tad iet pa pilsētu, sadiedelēt cigaretes un iet pēc nākamā aliņa. Valsts māju iedevusi, iztikas minimumu nodrošina, dzīve izdevusies.    To pašu darītu arī Latvijā, tikai autobusa pieturā gan jau. Pienesums ar mīnusa zīmi.

Un trūkst kadru kas lielākoties dzīvo kādam uz kakla, vai sievietes kas sēž mājās ar bērniem? Neko uz sava vārda neīrē, vai vispār nav vajadzības īrēt (aka hipotēka, jau sen). Ieradās jau 'legāli', kad varēja kāju spert. Tiesības nolika, pabalstiem nepiesakās. Tik tā arī neko tālāk pēc Breksita nav nokārtojuši. Es jau nesaku ka tas kāds pareizais veids, bet es visai apšubu ka tādu ir 0, domāju ka pietiekoši. Nu vismaz pāris zināmi jau noteikti ir.

Share code arī prasa ja gribi legāli ko īrēt, gribi tiesības nolikt, gribi studēt, gribi pabalstiem pieteikties. Visur vajag share code, lai pierādītu, kā tu vispār drīksti kāju spert pa UK zemi.   Ja plāns ir visu mūžu nelegāli mazgāt mašīnas, īrēt istabu no čoma, slapstīties, tad jā, pofigs, dzīvo bez jebkā līdz pirmajiem s*diem.