Normāli par šādu gadījumu būtu ziņot CERT. Bet, protams, ar visām pieejamajām detaļām un bez kaut kādiem nosacījumiem. "Tev ir caurums, neesmu mēģinājis, bet man čista liekas, ka ir; samaksā - pateikšu" ir izspiešana. Starp citu, CSDD lietošanas noteikumos nav ne vārda par to, ka lapu nedrīkst apstrādāt ar automatizētām programmām (jo citādi būtu, piemēram, pret numuru rezervēšanas botiem jācīnās).

Nav hakerim samaksāts - slikti  Būtu apmaksāts un nāktu gaismā, tāpat te vaimanātu par valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Nekad nebūs labi dažam šeit 

...bet problēmas ta nebija.

Nu kāda CSSD bēda, ir problēma - atrisiniet. Vai tur maksā kādam citam, vai paši atrod, pilnīgi neinteresē.

un samaziniet jumta līguma atlikušo summu - jā, kā tad

Skaidrs ka tie programmētāji, kas to siztēmu izstrādāja caurumu neatrada, savādāk viņš tur nebūtu pirmām kārtām. Tā tas programmēšanā ir ir bieži, ka var mēnešiem skatīties uz kautko un neredzēt problēmu (jeb mēgināt atrast kas izraisa bagu), kamēr atnāk kāds cits no malas ar skatu no savādāka lenķa un atrod uzreiz. Nu nesaki 'šitam maksāt'. Atved cilvēku un pasaki ka iespējams sistēmā ir problēma un šis kadrs zin kur tā varētu būt. Atrodiet problēmu, salabojiet un vienojieties savā starpā cik tas maksā.

Jā, nē, iespējams. Atkarīgs no līguma, NDA, utt. Bet, ja CSDD atved cilvēku un saka - šitam maksāt, tad tā jau vairs nav tik vienkārša shēma.

Nu nebija tur cauruma, kuru viņš spētu uzrādīt. Pazīstu es Pāvelu un zinu šo gadījumu 

Bet programmētāji ta neatrada.

Kā nav iekļauts? Sistēmas testēšana/QA un pēctam labošana. Ja ir līgums par uzturēšanu, tad tas pats par sevi saprotams ka ietilpst līgumā. Tas ko kampānija maksā apakš-kotraktoriem, tā nav CSDD darīšana.

Baltais hakeris ir balts un pūkains, salīdzinot ar datu valsts inspekciju, ja nu tomēr noplūde panesās.

Neko skaidru es tur neredzu. Cilvēks atrod problēmu, informē resursa īpašnieku, bet par to grib samaksu. Viss godīgi. Ja pat ne-drošības speciālists tādu atrada, tad kaimiņu hakeri atrastu to ātri vien. Visi šinī gadījumā ieguvēji. Vai vajadzēja klusēt un atstāt kā ir? (pietam rezultātā paši darbinieki vēl tur atrada papildus caurumus)

Koruptīva shēma, kuru būtu jāizmeklē prokuratūrai. Nevar maksāt par pakalpojumiem, kas nav iekļauti jumta līgumā. Citādi, uztaisi iepirkumu par vajadzīgo summu X+20%, firma uzvar, un tad saņem rēķinu no cita uzņēmuma par tiem 20%. Tā nevar.

Beidziet lūdzu teoretizēt. Diskusijas par to ko darīt ja zvana "baltais hakeris" un piedāvā samaksāt prēmiju ir bijušas un instrukcijas šādai situācijai vienmēr ir skaidras - izturieties pret to kā par krāpšanu ( pat ja nav ) un nemaksāt!   Kā vajadzēja rīkoties - noreportēt bagu par velti. Mans drošības dienesta kolēģis tā sev ieguva labi apmaksātu darbu un rezultātā nopelnīja daudz vairāk kā 1000 labas algas. Jā tā nav tieša peļņā, bet iegūstot reputāciju tas var kļūt par nesliktu ienākumu avotu. Ja gribas ar to visu nodarboties ir bounty programmas galu galā.+

Kautkā gan neizklausās ka tur 'nekāds' caurums nav bijis.   Pēc nedēļas darba viena ievainojamība tikusi atklāta, tikai CSDD speciālistiem nebijis skaidrs, vai tā ir tā pati, par kuru brīdināja Skuruls. Kā vēlāk izrādījās, tas bijis cits CSDD informācijas sistēmas defekts, bet savā ziņā līdzīgs, jo vienotās pieteikšanās modulī pastāvējusi iespēja autorizēties ar citas personas identitāti.

Reāli čalis pēc tam, kad šie pat sazīmēja līgumu, nekādu caurumu uzrādīt nespēja. Tikai tāpēc tā lieta tika ierosināta. Jo viņš izčakarēja lērumu cilvēku, kuri bija tam piegājuši samērā nopietni un gatavi izdarīt visu, lai novērstu problēmu. 

Takš, ja gribētu, tie paši "jumta" ārējie developeri, varēja viņam pārskaitīt un rēķinu pārforwardēt uz csdd. Man šķiet, ka šeit kāds vienkārši iestājās visvarenā pozā.

Nevar valsts iestādē būt maksājums bez lēruma pavaddokumentu. Es pats strādāju privātā, bet valsts regulētā iestādē, mēs bez n-tajiem parakstiem nevaram neko nevienam aizskaitīt.   Pārfrāzējot vienu atbildi, ko es reiz sniedzu bijušajam priekšniekam - es nezinu, kā no uzņēmuma ārā dabūt 1k, bet man būtu idejas, kā dabūt ārā 100k.

Domājams ka ja ļoti gribētu, tad atrastu iespēju samaksāt 1k. Nav jau runa par kautkādām mega summām. 1k visdrīzāk palien zem visādiem 'sīki neparedzēti izdevumi' utt. Vai paprasītu citai iestādei, kas var veikt šādu maksājumu nevienam neko īpaši neprasot.

Ar tiem, droši vien, ir kāds "jumta līgums" - iepirkuma procedūrā noslēgts līgums par IT pakalpojumiem, kur katru mēnesi punktiņi izstāda aktu ar veiktajiem darbiem, un, kamēr kopsumma nepārsniedz ieprikuma procedūru, viss kārtībā. Sliktums, manuprāt, sākas, kad caur šādiem jumta līgumiem mēģina samaksāt trešajām pusēm.