Es esmu vienreiz pusaudzībā drusku sagriezis roku, asinot pa sentēvu metodei. Nē protams, sentēvi tā nekad neviens nesagriezās, es tik tāds neveiklītis gadījies.

Pareizi, iedod vēl tikai jums visiem izkaptis un dakšas rokās!😀

Arī ar zirgu pajūgiem sitās un tika nobraukti, ja ticēt Blaumanim. Uz izkaptīm uzdūrās utt.   Žiguļos un moskvičos mazliet cits pasīvās drošības līmenis kā mūsdienu auto.

Es jau tikai par saviem bērnības laukiem varu atminēties tos gadus. Un iedomāties, ka vidē, kur viens otru ļoti labi  zināja un ikdienā redzēja rukājam lauku brigādēm, vēl arī katru dienu bija arī kāds bez vēsts pazudušais?😀Un viensētā mauroja neizslauktā govs. Labāk jau tad muldi par sev tuvākām lietām!

Pirms pāris dienām kāreiz FB uzpeldēja video - 1970.gadā Latvijā CSN bojāgājušo skaits virs 600. Pie to laiku auto daudzuma.

Neskaitīšanai, ja runājam par draudzīgo republiku saimi, ir divas puses - 1) nepilnīga statistika, kura man nav ne jausmas cik plaši bija publiski pieejama un 2) cenzūra - par lielākām katastrofām nerakstīja, par kādu pa vienam noslīkušu bērnu, nezinu, varbūt.

Ne jau dzīve mainījusies, bet informācijas aprite. Katru dienu kāds bezvēsts pazudušais. Katru! Vot agrāk gan tā nebija, visi pa dienu bija darbos melnu muti, vakarā mājās. Kā tad! 

Līdz 70tajiem jā bija maz, bet tāpat jau sitās, tikai publiski neviens neskaitīja. Tāpat kā ar visiem citiem negadījumiem, nerunājot par noslīkuši vai tiem kas sevi uzspridzināja bakstot atrastu kara lādiņu. 

Kā nu to vērtēt? Kolhozā, tajā visā ciemā bija divas vieglās automašīnas. Dienesta moskābelis priekšniekam un grāmatvedim kārlītis un viss. Viens, divi autobusi uz Alūksni gar skolu divreiz dienā kursēja. Kādi traktori un bortoviki kolhozam protams bija.😀

Tak statistika ir pieejama. 'Vistraģiskākie' gadi ar augstākajām 0 - 5 gadīgo nāvēm, kāreiz ir 60 - 70tie. (vecāku statistiku neredzu, ganjau bij vēl augstāka) Tanī laikā bij 20 - 21 bērns miris no negadījumiem uz 1000 bērniem. Ar katru desmitgadi stuācija uzlabojusies, tagad ap 2.8 uz 1000. Tāka tajos pieminētajos 'ziedu' laikos no negadījumiem mira bezmazvai 10 reizes vairāk kā tagad. Nekādu brīnumu jau tajā arī nav.  Par ārstējamām slimībām vispār nav ko runāt.

Jā, agrāk visi bija nemirstīgi, vēl pastāstiet, ka agrāk satiksmes negadījumu nebija, tikai tagad visi sitās nost 😆 

Tā nu tā dzīve iekārtota. Tu nekad nespēsi tos laikus ar manām aculiecinieka acīm vērot un arī izprast. Lai arī cik gudrs un asprātīgs tu sev liecies.😉 Būs vien jāiztiek ar mūsu atmiņām un veciem dokumentiem. Tāpat kā man par karu, savulaik, priekštats tikai no manas muterītes u.c. nostāstiem. 

https://www.bike-components.de/en/RockShox/Remote-Adjust-Damper-Unit-for-Judy-Silver-A1-30-Silver-A3-p89213/   Šis? Ja jau no 30 tās der..to vieglak atrast...var darbnīcās pajautāt.nunno vācijas ned. Laikā būs .. Ā laikam te out if stock..

https://en.wikipedia.org/wiki/Survivorship_bias  

Kaut kad nesen fb redzēju ka kāds bija salicis bildes kur cits kāds ēd reņģes toļi autobusā, toļi vilcienā. Nu traki, bet kā es to būtu uzzinājis 50-60's gados? Domātu ka tā toreiz neviens nedarīja, jo neko tādu neredzēju. Visi strādāja melnu muti darbos 

Gan jau ne laiki un tikumi, bet sakaru kanāli citi. Sevi atceroties lēkājot pa ledus gabaliem reiz apgāzos un aizgāju pa burbuli, tāds slapjš slapjā mētelī devos mājās. Aproksimējot uz šodienu tas būtu noteikti kāda ar telefonu nofilmēts, ielikts kādos tiktokos un sekojošu kipišu valsts mērogā. To konkrēto rajonu šodien arī krustu šķērsu vēro videokameras un aproksimējot atpakaļ uz to laiku tās visticamāk mani atturētu no šādām darbībām. Varbūt ka patiesībā viss ir pavisam otrādāk nekā te vecie buki mālē

Neatceros vairs kurā klasē tas bija, bet ne augstāk par 3. Mums bija jālasa... hvz, kas tas bija ... tautas pasaka vai kāda rakstnieka garadarbs, bet doma tāda - bagāts tēvs atveda savu dēlu kalēja amatu mācīties... kopā ar gultu, kuru novietoja smēdē. Tipa, tas dēls gulēs gultā un skatīdamies mācīsies.

Varbūt kādam nemetājās nojāta dakša RockShox Judy Silver. Es vakar mainīju kājā eļļu un dumper saplēsu, viņu ņemot ārā. LV vispār tādu detaļu nevar dabūt, bet ārzemju veikalps ilgi jāgaida.

Visu bērnību nodzīvoju pie ezera. Mans vecums neviens nenoslīka no apkārtējiem (es gan ledū vienreiz ielūzu, bet izlīdu) manu vecāku bērnībā divi noslīka, ne no mans mājas, bet vispār ...viens ar laivu, otrs uz ledus. Tikai statistika. Galu galā, visi kas pašlaik esam dzīvi varam pasmieties par tiem mīkstajiem, kas mīž iet dīķī.   Bet tā nopietni, īsti jau neko neizdarīsi laikam kā tikai žogs vai reāli iebaidīt    

tad aproksimējot uz uz šodienu brīnos, kā mēs vispār izdzīvojām. Betnu... citi laiki, citi tikumi.