Plakankoku stils epte!

Tad tās koka būdas ir tas Jūgendtstils?

Ne tur skaties. 9.klase Jūgendstils tikai sākās 1900 līdz 1.karam. 40% arhitektu ir latvieši, 45% namīpašnieku ir latvieši. Baidos meklēt kā ir tagad, mūsdienu latviskajā Rīgā     20. gadsimta sākumā Rīgā strādāja 10 latviešu arhitekti, viņi radīja apmēram četrdesmit procentus ēku, turklāt četrdesmit pieci procenti namīpašnieku bija latvieši. Jūgendstila ziedu laiki bija arī latviešu lielgruntniecības ziedu laiki. Pirmā jūgendstila ēka tiek uzbūvēta 1900. gadā; ir gadi, kuros uzbūvē ap 300 - 500 ēkām gadā, un katra ir individuāls projekts.

ja paskatītos 8klases vēstures grāmatu tad secinātu ka pirms 1900 gada latvieši Rīgā bij tikai ap 25% un nabadzīgākais slānis. Pirmstam vēl mazāk.   Balsot varēja tie kam kautkas piederēja.   Rīgas domes vēlētāju sarakstos latvieši bija tikai 3,4% no pilsētas iedzīvotāju kopskaita. Tādēļ 1878. gadā no 72 domniekiem 64 bija vācieši, četri krievi, divi ebreji un divi latvieši.   Tad izsecini kas tās ēkas cēla.

Loģika, jo? Latviešus ar kuģiem ieveda no Londonas tikai pēc 1918? 

Ar tiem graustiem ir īstena bēdu leja. Piemēram, cilvēks vēlas atjaunot graustu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un būvvalde teic, lai atjauno vēsturisko veidolu, bet neviens īsti nespēj pateikt, kas ir vēsturiskais ēkas veidols. Cilvēks tērē laiku un finanses, atrod arhīvā veco projektu un sāk atjaunot ēku pēc sākotnējā projekta. Tomēr, izrādās, ka ir nianse - ēkai 1930. gadā patvaļīgi izbūvēta terase, no kuras pāc krievu laiku pārbūvēm ir palikuši tagad daži fragmenti, un kuru AMI (arhitektoniski mākslinieciskā izpēte) ir atzinusi par kultūrvēsturiski vērtīgu ēkas elementu. Tātad cilvēkam ir jāatjauno ne tikai ēka pēc vēsturiskā projekta, bet jāatjauno arī terase, kura izbūvēta patvaļīgi. Zīmējot projektā patvaļīgo terasi pēc 1930. gada foto arhitekts saprot, ka patvaļīgā terase var apgāzt ēkas sienu, jo neviens nav rēķinājis patvaļīgās terases ietekmi uz būves mehānisko stiprību. Beigu beigās cilvēks nospļaujas par visu to murgu, aiziet pie notāra un uzraksta lapiņu, ka atsakās no sava grausta par labu pašvaldībai vai valstij. Tad pašvaldības klerki kasa pakaušus un domā, ko darīt ar to graustu, un beigu beigās neko nedara, jo ne valstij, ne pašvaldībai nav naudas.

Rīga vienmēr ir bijusi kosmopolītiska/multietniska. Kurā gadsimtā tad latvieši Rīgā bij vairākums? Gandrīz nevienā. Tās ēkas jau par ko te tik ļoti fano jau nav latviešu celtas. Nu varbūt tās nabagākās.

Andž, Tev ir savdabīga interpretācija kosmopolītismam.

Parādijies EPG.

Tad jau pārvēršas par kosmopolītu, tik mazākā mērogā 😂

Pēc tā sludinājuma ja pareizi saprotu dzīvoklis nemaksā miljonu kā te tikko apgalvoji, bet miljonu maksā tas kas Rīgas grausta īpašniekam jau ir tāpat, vieta. Ja graustam ir pieminekļa statuss, tad grausta īpašnieks paaugstināta nodokļa vietā saņem samazināto likmi, paturot sev būtisku obligāto izdevumu daļu. Nevis +300%, bet -90% vai tamlīdzīgi.    Ja kas, dzīvot var gan Rīgā, gan Mārupē vai Kuldīgā vienlaicīgi.

Nu viņam vismaz kaut kāda patriotisma sajūta un nav palicis par pilnīgu kosmopolītu kam viss pokuj...

@zin atkal ar savu Kuldīgu 😂. Mēs tak te par Rīgu runājam Tie kas dzīvo Kuldīgā, tak uz Mārupi nebrauks. Vai otrādāk.   edit: Nu varbūt brauks. Man muterīte pēc 2 gadiem pensionēšoties, tad nu pārdod dzīvokli Rīgā un māju Plakanciemā/Jaunolainē un pārvācas uz Ventspili. Tur viss 3x lētāks un vēl pāri apliek dzīvošanai.

Lielisks investīciju īpašums.

https://www.lindegrupa.lv/linde-būve   https://m.ss.com/msg/lv/real-estate/flats/kuldiga-and-reg/kuldiga/ehfje.html

Bulduru prospektā arī bija vēsture. Arī betons mēdz būt dažāds, ir tāds kas balvas dabū vai par kuru vismaz Deko vai Latvijas Architektūra uzraksta, un ir tāds, salīdzinājumā ar kuru pat Pugačovas villa (bijusī, kur tur Asaros) ir labas gaumes etalons.

To nosaka pavisam kas cits, vispārējā ekonomika, nekustamie īpašumi ir tikai tās atspoguļojums. Detaļas nezinu, bet rokas tak ir sasietas ar šādiem īrniekiem.

Un ne ar ko nav sliktāki par tiem Grīziņkalnā.   Slikti ir vēstures vietā būvēt betonu. Nu, nē.  Tur bija vēsturiskie beztermiņa līgumi, daži pat apakšīrnieki vai mantinieki, izmantojot vēsturisku nepilnību likumā un līgumos. Cik zinu, kompensācijas tika piedāvātas. Bet nu, protams, ne jau tādas lai klusajā centrā dzīvotu. Paši izvēlējās to likteni.    Paziņa ar līdzīgiem cīnījās - nu, cik nu cīnījās. Gaidīja, kad izvāksies. Motivācijas īpašumā kaut ko sakārtot nulle, ja maksā īri pārdesmit eur mēnesī. 

Vīlandes 11, tie bija tērauda īrnieki, visu cieņu, bet kā tur bija, viņu ārā dabūšanu vai tad ietekmēja grausta statuss, vai tīri bandītiskas metodes? Nu viņiem tur slēdza nost visu iespējamo, lasīju.

Ļami kontā nav ne pietiekams, ne nepieciešams nosacījums, lai gribētu dzīvot vēsturiskā ēkā, nevis reģipsī un betonā. Tev to nesaprast, tev nav tā draivera, bet lūk visas ne perfekti renovētās bet nebrūkošās ēkas Grīziņkalnā, Āgenskalnā un cik nu viņu vēl ir centrā, nu dzīvo tur cilvēki, gan pērk gan īrē. Apzināti izvēlas dzīvot tur, nevis Purvciemā vai Mārupē. Tai pat laikā daži ļaudis ar daudziem ļamiem kontā uzbliež sev cakainus betona un reģipša brīnumus Bulduru prospektā.