Par to pašu ir runa, pērk koncernu, nevis kombinātu.
Gadu desmitiem tik investēt? Pirms 10 gadiem ledusskapī investētais ir jau metams arā un jāinvestē vēlreiz. Kad tad sāks pelnīt?
Tā tur nebija, nekādu uzņēmumam problēmu tobrīd nebija vai nebija zināms. Valsts galvoja krāsns maiņai, mūsdienīgāku tehnoloģiju uz elektrības. Elektrības ar OIK, kur par neko, jeb OIK ražotāja izmaksas ir N miljoni gadā. Un ja jākonkurē ar tādu pašu ražotāju citur kam nav izmaksu par neko Liepājas Metalurgs automātiski atrodas sliktākā pozīcijā.
Jā, un regulāri, vēl aizvien.
Par šo jau esmu te teicis.
Iedomājies situāciju - Tev uz galda dokuments. Parakstīsi - liela iespēja, ka valsts pazaudēs piķi, bet pastāv arī iespēja, ka uzņēmums izķepurosies. Neparakstīsi - uzņēmums garantēti uz grunti, uz mūžiem būsi tas, kurš izputināja Metalurgu, lielākais Liepājas darba devējs kaput.
Ko darīt?
Pēc kara visi gudri. Bet toreiz, tajā brīdī - kāds ir labākais lēmums?
Lidmašīnas mums jau ir, liekam tās uz sliedēm un prodžekts gatavs. Pāli ar nevajadzēs turpināt.
Nu, tur arī palielas investīcijas ražotnēs bijušas, utt. Visādas apvienošanās, juridiski un ne pārāk. Man gan pēc 2020. gada ar to vietu tik cik nostalģiska saistība, nekas vairāk.
Zini tak, ka peļņa un zaudējumi ir grāmatvedības koncepti?
Igauņi taisās arī Rīgas piena kombinātu iegādāties.
Vispār viņi pie reizes varētu nosponsorēt mūsu RailBaltic posmu. Teiksim, lietuvieši uzbūvē sliedes ne tikai savā galā, bet arī ienāk Latvijas teritorijā no vienas puses, bet igauņi no otras puses. Un abi satiekas Rigas viducī. Savādāk kā tādi izlēcēji ieskrienas, bet tāpat atduras pret tukšo LV galu.
Tur visu laiku rāda zaudējumus, izņemot 2021. 2.65mlj un vēl pāris gadus ar peļņu viena gruščika gada algas apmērā. Tā ka jālīksmo ir mums, ražošana mūsu, bet zaudējumi ārvalstu kapitālam.
Nu bija bik pašpārliecināts un aplauzās iekļūstot Sistēmā, bet Repši, kurš saknes solīšanai ielika sākot ar Jauno laiku, Vienotību un pēcāk Jauno vienotību, viņam nepārspļaut - tie jau slīpētāki solītāji gadu desmitu garumā.
Tur šogad mega restrukturizācija restrukturizācijai pakaļā. Saldējuma zīmoli nodalīti. Tā ka šiem finansu datiem virsrakstu līmenī nevar īsti pieiet vis.
Atklāšu noslēpumu, ikauņiem tas lepnums jau kaut kad piederēja, tad pakāsa, tad tie nākamie pārdeva krieviem, tad tie pakāsa, un tagad atpakaļ pie igauņiem. Tāds, aptuveni 20 gadus garš, cikls.
Jā, jā, mēs jau dzirdējām, kā pavasara Kūlbergs solījās personīgi aiz vienas vietas kaut kur piekarināt kokrūpniekus, ja tik būtu tāda iespēja, bet rudens Kūlbergs šamos gandrīz tai pašā augstumā, tik no otras puses, steidza sabučot.