Katrs jau caur savu prizmu skatās. Man nešķiet, ka agrākā zāle būtu bijusi zaļāka. Kad sāku vispār domāt par izglītības kvalitāti, jau tajos laikos šķita, ka tā ir visnotaļ zemā līmenī. Vismaz manā darba jomā.   Es arī 4. klasē nemācījos. Arī 8. klasē nemācījos. Un arī vidusskolā un augstskolā nemācījos. Atsēdēšanu konveijeriestādē grūti nosaukt par mācīšanos. Šogad vecākais dēls pabeidza 4. klasi. Šķiet, ka nekas diži daudz nav mainījies - uz mācīšanos īpaši neiespringstot, gadā vidējo atzīmi var dabūt "apmēram 10".   Nu tas vistiešākajā veidā norāda uz to, ka sistēma kopumā ir nekam nederīga. Konveijers, kurš vērsts uz kvantitāti, nevis kvalitāti. Kā gan no sistēmas, kur 10% (vai kaut vai 50%) slieksnis skaitās pietiekams, var gaidīt kopumā labus/izcilus rezultātus?   Nu ja, nu ja… Esam pieradināti pie domas, ka diploms - tas ir kaut kāds papīrelis, kas pašsaprotami pienākas visiem pēc kārtas tikai tāpēc, ka esam. Apmēram kā dzimšanas apliecība. Aizej, atsēdi savus gadus, dabūsi diplomu. Easy. Atminos, kā pirms gadiem 10-20 kaut kas teica, ka Latvijas sabiedrība esot ļoti izglītota, jo mums augstāko izglītību ieguvušo ļautiņu īpatsvars esot viens no lielākajiem pasaulē.   Nē, es tomēr uzskatu, ka tam diplomam būtu kaut kāda nebūt vērtība, ja būtu tiešām jāiespringst, lai to dabūtu.

Viss ir relatīvi - lai kāda būtu mūsu programma , konkurence par vietu zem saules pie mums ir daudz mazāka nekā Ķīnā , Indijā un vēl daudzās vietās.

Sorry, tas saprotami, bet ne es šo tēmu pacēlu.

Nav vēlmes par to visu atkal domāt.

Kā mēdz teikt, ģjavols slēpjas detaļās. Nevar salīdiznāt "sadzīves konfliktu" ar terorismu. 

Detaļas nestāstīšu, bet uzbruka un nodūra.

Pazīstams dzērājs parastais, vai randomā, pa ielu ejot, bez konflikta, bez nekā?

Nu bet, vai lielāka varbūtība ka tas bēglis nodurs vai vietējais? Man pavisam nesen, pirms pāris mēnešiem tuvu radinieku nodūra - 'dzērājs parastais'. Ziņās īpaši nenonāca, jo nebij jau interesanti un sensāciju tur neuztaisīsi.

Paskaties no otras puses. Kāds ir "bēgļu" procents starp trakajiem. Un ja pieņemam, ka Vācijā ir 3.5 miljoni "bēgļu"; no kuriem 1000 ir "trakie", tad jāatceras, ka apmēram ~3miljoniem, give or take, dzīve viņu izpratnē tikai uzlabosies vai vismaz nepaliks sliktāka, ja "trakie" gūs virsroku.  Kā saka, ka visi musulmaņi ir radikāli, bet no radikāļu uzvaras viņiem sliktāk nepaliks. Es te par cilvēkiem runāju, protams, ne sievietēm un tā. 

Andri, kamēr tevi vai kādu tuvo neskars (ceru, ka neskars), varēsi gudri spriedelēt vispārināti.

Vieni indē ar sēnēm, otri sit ar āmuriem, kas nu kuram tuvāks vai kāda iztēle 😂 Vai tu saki ka vāieši viens otru negalina? Ja pieņem ka Vācijā ir 3.5 miljoni bēgļu, tad tas 'trako' procents īstenībā ir diezgan zems. 

Tipiskie vācieši jau gadu desmitiem problēmas ir risinājuši ar cirvi un āmuru vilcienā, ne?  https://www.apollo.lv/8280638/vacija-atrvilciena-noticis-uzbrukums-cetri-cilveki-ievainoti

Bet Tu pats nesaskati pretrunu? tad kā nākas, ka tie bērnudārznieki iestājas un pabeidz tādas programmas, kas pie mums vēl aizvien ir grūtākas (dažādās izpratnēs) kā citur Eiropā - tie paši RSU mediķi, piemēram?   Es 4. klasē noteikti nemācījos par berzi un spēkiem dabaszinībās. Par fakin dinamometriem. Man tas parādījās 8. klasē, kopā ar fiziku (vēl pagājušais gadsimts). Man pat atmiņā, ka reizrēķins bija 5. klasē, jo es skaidri atceros, pie kura skolotāja klase mocījās - un viņš sāka mācīt tikai pēc sākumskolas. Un tomēr bērnam es to fiziku šogad dabūju skaidrot un reizrēķins ir sen. Ok, atsevišķs stāsts, jo līdz simtam sīkais brīvi reizināja pēc bērnudārza - pārgājienos, laiku kavējot, iemācīju. Pašķirstīju to dabaszinību grāmatu, jā, virspusīgi, bet kopumā varen sakarīgi.   Vai tiešām mūsdienās "vissirslikti", vai arī vienkārši mums, veciem perdeļiem, agrākā zāle liekas zaļāka, kas ir pilnīgi normāli un neiozbēgami?   PS> 10% slieksnis eksāmena nolikšanai ir ārprāts, bet tas jau nenozīmē, ka programma slikta.

Nu tu rakstīji, ka Latvijā ir  viegli tikt mācīties labā skolā vai augstskolā (un vecāki vēl atļaujoties to nenovērtēt). Tai pat laikā citur programmas ir daudz grūtākas nekā mūsu skolās. Tiešām nesaskati pretrunu? Kā var būt labas skolas, ja mācību programma ir, mazliet pārspīlējot, attapīga bērnudārznieka saprašanas spēju līmenī?

Man gan mācību gada laikā regulāri ir sajūta, ka "ko?! jau atkal skolā kārtējais brīvlaiks?!"

mums te viens puisis, čuhņā, jau diezgan slavens. ar somām staigā apkārt. kamēr nedzer (vai nu stipros, vai ripiņas- drošvien ārstu dotās(nav ne jausmas gan par tiem abiem)), diezgan sakarīgs un inteliģents. bet nu brīži uznāk, kad galīgi atdozējas no realitātes.

Toties Latvijā ir garākās skolu brīvdienas Eiropā (iespējams pasaulē). Kad tad lai mācās, ja faktiski 4 mēnešus gadā brīvdienās? 😂 Dīvainā kārtā galvenajiem konkurentiem bulgāriem, tās ir krietni mazāk.     Pietam kautkā nejēdzīgi sadalītas. Faktiski visu gadu nekādas brīvdienas un tad pēkšņi vasarā 13 nedēļas. Nav brīnums ka apnīk mācīties un pa gadu 'izdeg'. https://research.acer.edu.au/cgi/viewcontent.cgi?article=1215&context=teacher_graphics      

Valstij ir izdevīgi, ka bezpajumtnieki lieto apreibinošas vielas ir nonāk atkarībās. Bezpajumtnieks, kurš nelieto apreibinošas vielas, ir disciplinēts un izglītots, kļūst par valstij potenciāli būstamu cilvēku, jo cilvēks, kuram nav ko zaudēt, nav ietekmējams un prognozējams. Tāpēc viens no pabalstu sistēmas mērķiem ir iedot cilvēkam kaut kādu mazumiņu, lai tas varētu izdzīvot un meklēt aizmiršanos no savas dzīves, kļūstot par no sistēmas atkarīgu elementu.

Vispār jau, dzērājs nereti tieši smagāk krīt tad, kad nedabū to rīta alkoholu.😏

Visiem tiem stāstiem ir (vismaz) divas puses.  Vai nekad dzīvē neesi dzēris šmakovku? Arī krutka. Nekad neesi nokritis? Un dealot ar sadzērušos pacientu, kas nesajēdz, kur atrodas, arī nav nekāda medusmaize.   Bet nekas no tā nenozīmē, ka var nepalīdzēt.