Nu es neteiktu, ka stiga rm un Latvijas finiera produkcija ir ar zemu pievienoto vērtību 

Kā iet ar tranzītu ir redzams LDz bilancē,dotācijas katru gadu prasa vairāk. Cik ilgi spēs uzturēt pasažieru vilcienam infrastruktūru hvz. Arī nav mirstamā kaite, var braukt ar autobusiem.

Ko tad tranzītos? Izraksteņus no Krievijas? 

Latvijas gadījumā, jā, mirstamā kaite. Kāds taisās parādus norakstīt neko par to neprasot? Kāda loģika tam "maz ticams"? Cik mūžīgi ir iespējams aizņemties? Latvenergo obligācijas, valsts krajobligacijas ar jauniem īsākiem termiņiem, aizņemšanās USD kad esam eirozonā tikai rāda ka virsotne nav kaut kur ļoti tālu.   Latvijas izaugsme ir iespējama tikai uz ārējā eksporta pārākumu pār importu. Reālu preču eksports vai reeksports, tranzīts. Un pakalpojumu eksports, ar avio, dzelzceļu, ostām un auto. Dzelzceļš jau ir zaudēts, tas velk līdzi ostas. Avio laika jautājums, inovācija ACMI ir, bet naudas tam nav. Tas kas laikam veiksmīgi strādā ir autopārvadājumi izmantojot ES brīvā tirgus priekšrocības. AirBaltic arī to izmanto, bet naudas trūkums un tas ka valsts mainīs tā stratēģiju to nobeigs.

Sveiki! Laiciņš pagājis, lietas mainījušās un gājušas uz priekšu. Tagad lietoju Optiplex Micro 3020 ar proxmox un dažiem konteineriem. Bet gribās upgrade, jo divas lietas: 1. HDD ir caur USB, jo korpusā nav vietas 3,5" diskiem 2. Pamaz jaudas jo gribas Frigate NVR palaist.   Ko šobrīd iesakat? Metu acis uz HP EliteDesk 800 G4 SFF, kurā varot ielikt pat 2 gab 3,5" HDD un iespējams pat videokarti

Nākamgad jau būs vēl lielāks iztrūkums (un attiecīgi arī cenas). Pa lielam jau ir tik 3 ražotāji - Samsung, SK Hynix un Micron, kas kopā saražo 90+ procentus no DRAM moduļiem. Visi trīs saka ka pārbīdīs daļu ražošanas uz HBM. Tāka atliks vēl mazāk ražošanas jaudu priekš DRAM.   Kautkādu jauni spēlētāji jau no zila gaisa neuzradīsies, noteikti ne gada vai triju laikā. Viss atkarīgs cik liels pieprasījums būs no AI datu centriem, jo vairāk tiem vajadzēs, jo vairāk ražošanu pārorientēs uz tiem. Tie vienkārši vairāk maksā.

Var jau paņirgāties?😏 Taču ja tā vēlamies kritizēt mūsu valsti, tad jau uz sevi arī jāatskatās?😉 Nekā personīga.

Jā, sava spaiņa, villas, sievas un ledusskapja satura bildes studijā!

Arī SSD kaut kādā mērā pirms gada bija ievērojami lētāk.

Visi esam darba ņēmēji, tā kā pienesums atbilstošs. Plus, viens skuķis strādā pazīstamā turīgu latviešu firmā, bet ārzemēs un nodokļu optimizācijas nolūkā viņa ir izdeklarējusies no Latvijas un no viņas, attiecīgi, pienesumiņš maziņš mazītiņš.

Vakar bija tīri interesants raidījums Krustpunktā par medijiem, objektīvu informāciju utt. Iesaku.    

Ir jau arī pamācība internetā...    

Vīri, lai nebūtu sausa runa, taču palielaties konkrēti par savu un bērnu(vecāku) pienesumu Latvijai, augšminētajā tēmā?😉

irst vēl māk, kā augtāk esošais rakstītājs labi pierāda. 

Tapēc ka nekā cita nemaz nav un nemāk. Un visi uzskaitītie ir ar ļoti zemu pievienoto vērtību, tāka neko tur īpaši nenopelnīsi. Ko var raudāt par to parādu, tas parāds paskatoties apkārt ir relatīvi mazs un nekāds. Var speciāli nepalielināt un domāt kā samazināt, bet vai tā ir kāda mirstamā kaite? Maz ticams.   Kad sasniegs ASV līmeni, kur 1/3 budžeta aiziet tikai procentu maksājumos par parādu, tad varēs raudāt. Un tas pat nav tas lielākāis parāds kādi ir paqsaulē.

Atkal UVB-76... Krievijas “Pastardienas radio” vēstījums radījis bažas – skaidri dzirdams Latvijas vārds   Krievijas noslēpumainais "Pastardienas radio" pārraida satraucošu signālu, kas norāda uz valsts "izdzēšanu" no kartes    

Atgriežoties pie sākotnējās tēmas - topika sākumā minētajai "makulatūrai" ir nācis klāt papildinājums - "palīgs jaunajiem radiomīļiem" (bildē). Nr. 96-112, iztrūkst nr.106.   Ūzermanuāļus arī vēl neviens nav savācis, nesīšu tad visus kopā uz miskasti...

Stumdīt mākoņus, stāstīt par atomenerģētiku un apgūt kosmosu, bet kā tad ir reāli. Statistika tāda ka eksportā dominē tradicionālie koks, pārtika un reeksports. Preču vērtība naudā aug, bet kopējā summā krīt, respektīvi daudzums. Procentu maksājums pusmiljards gadā un ar katru tikai pieaug. Kamēr fantazē par inovācijām tā cilpa tikai savelkās ciešāk. Par vēlu, jo jaunajiem tiek uzkrauts nesamaksājams parāds jau piedzimstot. Nav intereses iet uz darbu, kur visa alga jāatdot kaut kur kosmosā uz neatgriešanos, ieguldīt inovācijās vienkārši nav. Ar pliku ideju reti kad kas izdodas, ideju ir pilna pasaule un tās var īstenot jebkurā vietā. Kāpēc lai tā būtu tieši Latvija?

FM radio Vācijā vēl 15 gadus — jaunas apraides licences   DAB tika izgudrots Vācijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet vai analogais radio kādreiz tiks izslēgts?  Sākotnēji bija paredzēts, ka FM radio Vācijā tiks izslēgts 2010. gadā. Tagad, 2025. gadā, analogais zemes radio joprojām ir vispopulārākais veids, kā klausīties radio. Pirmās jaunās licences tagad tiek piešķirtas līdz 2040. gadam. Saskaņā ar nesen publicēto Audio Trends ziņojumu tikai piektā daļa no visas radio klausīšanās notiek, izmantojot digitālos kanālus DAB+ un tīmekļa radio; pārējais notiek, izmantojot FM un zināmā mērā arī kabeļtelevīziju un satelītu. Radio klausītāji bieži vien sastopas ar norādīto digitālo pēcteci DAB+ tikai veicot rezerves pirkumus, piemēram, nomainot salūzušu virtuves radio vai pērkot jaunu automašīnu, un saskaņā ar ES sadarbspējas direktīvu automašīnu radioaparātiem ir jābūt ciparu apraides uztveršanai. Tāpēc DAB+ lielākoties nav tirgus virzīta tehnoloģija. Tikai retais steidzas uz veikaliem, jo viņiem absolūti nepieciešams digitālais radio. Kopumā radio patēriņu noteicošie faktori ir klausāmā radio programma un tās saturs, nevis pārraides metode. Lai gan DAB+ tirgus daļa pieaug, tas notiek gliemeža ātrumā. Izaugsme labākajā gadījumā ir lineāra. Un tas neskatoties uz to, ka DAB+ ir klausīšanās priekšrocības salīdzinājumā ar FM, raksta Digital Fernsehen. Vairumā Vācijas federālo zemju politiķi lēmumu par pakāpenisku atteikšanos no FM tehnoloģijas tagad ir atstājuši raidorganizāciju ziņā, jo izslēgšanas datums tāpat nekad nav ticis ievērots. Un, kamēr vien raidorganizācijas vēlas turpināt analogo zemes apraidi (ko, izņemot ļoti retus izņēmumus, tās parasti arī dara), apraides licences tiek regulāri atjaunotas, bieži vien uz 10 gadiem, vai, kā tas pašlaik notiek Berlīnē (Schlager Radio tīkls) un Meklenburgā-Priekšpomerānijā, tās tiek atkārtoti reklamētas. Pirmo reizi Vācijas federālā zeme ir pagarinājusi FM frekvenču piešķīrumu līdz 2040. gadam. Ar diviem administratīvajiem likumiem, kas datēti ar 2025. gada 19. augustu, Deutschlandradio ir piešķirta analogā radio raidīšanas jauda Ziemeļreinā-Vestfālenē – līdz 2040. gada 31. decembrim. Tas attiecas uz kanāliem Bonnā un Vupertālē. Tomēr valsts sabiedriskais radio nesen ir pārgājis uz digitālo apraidi DAB+ un internetā pēc vairāku FM frekvenču atsavināšanas. (Digital Fernsehen) Daži fakti: Aptuveni 80% radio klausīšanās Vācijā mūsdienās notiek FM diapazonā, savukārt DAB+ tirgus daļa ir 17%, bet tīmekļa radio — 5%. 39 miljoni cilvēku (56%) regulāri klausās lineārā radio saturu tiešsaistē. Viedtelevizors ir kļuvis par otro svarīgāko tiešsaistes audio satura platformu pēc viedtālruņiem. DAB sistēma sākotnēji tika izveidota un attīstīta 20. gs. astoņdesmitajos gados Minhenē, un mūsdienās DAB+ ir visplašāk nostiprināts Bavārijā. Neskatoties uz to, FM saglabā savas spēcīgās pozīcijas arī šajā federālajā zemē. FM radio beigas nav redzamas

Ko tādiem Latvijā darīt? 1000km tālāk ir pavisam citi horizonti, ja jau viņi tiešām grib izrauties, nevis izvadāt pa Rīgu kebabus. p.s. Mūsu augstskolām nav nemaz tādas finansiāli materiālās bāzes, lai nabagi šeit zinātni bīdītu ekonomiski vērā ņemamos apjomos.