Nu tad vissliktāk iet Latvijā, bet nu principā nekāda lielā starpība jau nav.   Latvia Estonia Lithuania Total employer cost €2,500.00 €2,500.00 €2,500.00 Employer social contrib. rate 23.59% 33% 1.77% Resulting gross salary €2,022.65 €1,879.70 €2,456.60 Employee social contributions -€212.38 (10.5%) -€30.08 (1.6%) -€479.04 (19.5%) Non-taxable amount applied €550.00 €700.00 €108.24 (tapered) Taxable income €1,260.27 €1,149.62 €1,869.32 Income tax -€321.37 (25.5%) -€252.92 (22%) -€373.86 (20%) Net (take-home) pay €1,488.90 €1,596.70 €1,603.70 Net as % of employer cost 59.6% 63.9% 64.1%  

Fantastiski. Un no kādas pievienotās vērtības darba devējs maksā savu socnodokļa daļu 24%? Jeb to marsieši ieskaita valsts budžetā?   Visas šīs tabeles ir melīgas, jo neņem vērā šos DD maksājamos 24%. Arī šī daļa tieši tam pašam zemeņu lasītājam ir jānopelna. Nevienam citam! Tāpēc jau mums Latvijā ir tik zemas legālās algas vienkāršo darbu darītājiem.

Pļa, kur vien skaties, tā šitas demagogs priekšā. Lai tak klausās un skatās, es cenšos kādam kaut ko aizliegt? 

Akšlī jā, manuālais darbs Ķīnas rūpnīcās, cik nu tur tāds ir, neprasa lielākas intelektuālas spējas kā likt malku maisos.

Nu re, tad kas no tā, ka Latvijā ja lietuviešiem tāda viena nianse - brutāls sociālais nodoklis  

Nu jā, malku tirgojot, tā arī būs, ka nekādas 'Eiropas algas' neredzēt.

tiks uzrakstīts vairāk sūdaina koda...   Pļaķ, nu Tu toč daubis esi. Kas Tev ir loģiski. Tāpēc nezāģē, bet taisa malku, pako maisos un dārgi pārdod britiem.  Viss, es par šo vairāk nerakstu.Punkts. Pašu pēdējo reizi... tas, kurš māk tikai likt malku maisos, saražos kvantu čipus? Dievs atpestī mani no šitā demagoga. 🤣

Varbūt ne burtiski katrs, bet jā. https://en.wikipedia.org/wiki/Jevons_paradox

Nu viņi aizvelkas uz [jebkura pirms 30-40 gadiem aktuāla grupa] rejūniona (vai pat nekad “neizjukušas” - tas nekas ka no oriģinālsastāva tur maz palicis) končiem, kā nupat tas tur, šlesersalā. Un čīkst, ka būtu pareizāk, ja koncis sāktos piecos un beigtos desmitos vakarā. Ja vēl grupa uzštancē kādu vinilu (sena albuma pārizdevumu, vai jauno tūri, jebko), tos izķer kā pīrādziņus. Pensionāriem ir nauda.   Bet daži mūziķi-pensionāri spēj iecepīt arī jauniešiem, ir viņiem vēl pulveris petardēs!    

Nu tad jau tu vienkārši pasaki, ka zāģējot koku, neko jēgpilnu nopelnīt nevar. Kas loģiski, zemas pievienotās vērtības produkts. Neviens tev daudz nemaksās par to ka tu dēli sazāģēji. Ja neko nopelnīt nevar, tad dara ko citu. Tāpat kā tu ieteici par zemenēm.

Nu ir starpība vai viens darbinieks dienā saražo produktu 100 eiro vērtībā, vai 1000 eiro vērtībā. Jo lielāku vērtību sraāzo, jo teorētiski vairāk var saņemt. 1000 eiro dienā nopelnīt ir lielāka iespēja ražojot augstas pievienotās vērtības produktu, nekā zemas. Jā, ja vien tas AI neizmaksā dārgāk kā programmētājs.

Hm pārfrāzēt sanāk tā Var produktivitāti palielināt programmētāju aizstājot ar AI  kas iespējams izmaksās lētāk un saražos vairāk Bet galu galā tiek saražots tas pats zemās pievienotās vērtības produkts kuram vajag programmista pēcapstrādi. Tā kā krēslam kājas ar roku pieslīpēt. 

Beidziet vienreiz malt šito dolbajobismu par zemās pievienotās vērtības produktu. Makroekonomiski variet nodarboties ar Air Baltic, bet mums pārvēršot bērza koksni (protams, ne jau A klases finierkluci) malkā rezultāts ir labāks nekā no tās saražojot mazu bišķu A klases līstes un veselu varzu ar dažādiem lētiem blakusproduktiem, kuru pēc tam jādomā kam ietrīt,  ieguldot daudz lielāku darbu. Lūk tā ir realitāte nevis tā, ko Tu esi savās gudrajās grāmatās izlasījis.

Es saprotu ko tu saki.   Var produktivitāti palielināt malkas cehā cilvēkus aizstājot ar robotiem, kas iespējams izmaksās lētāk un saražos vairāk. Attiecīgi lētāk uz vienu vienību. Attiecīgi lielāka peļņa. Bet galu galā tiek saražots tas pats zemās pievienotās vērtības produkts. Makroekonomikas līmenī, nekāds īsti lielais labums jau nav.   Otrs veids - ražot augstvērtīgāku produktu, ieguldot tās pašas cilvekstundas. Attiecīgi nopelna vairāk uz galviņu, makroekonomiski visi turīgāki.   Ražojot to pašu lēto produktu, tikai ātrāk, maz ticams ka tas ienesīs jebkādu papildus turību.       Jeb īsumā - tirgojot malku, nekāds produktivitātes pieaugums nav gaidāms, kaut 100 roboti to dara. Grib produktivitātes pieagumu? Ražo kautko ar lielāku pievienoto vērtību.

Ja tante būtu ar kājām gaisā, būtu krājkasīte... Zadolbal, Andri, labi, labi, Tev pilnīga taisnība. Viss. Tev ir taisnība.

Nu pag, ebays tak nesaikās., tas jau sen ir kautkad pārdots CD.

Katra uzņēmēja sapnis ir vairāk nopelnīt, ne samazināt darbinieku skaitu. Ja pēkšņi katrs darbinieks ienes vairāk naudas, tu tak nesamazināsi tapēc darbiniekus? Tieši palielināsi.   Nav jau obligāti jāsamazina darbinieku skaits lai nopelnītu vairāk, vai lai palielinātu produktivitāti. Var paturēt to pašu darbinieku skaitu, tik ražot dārgāku produktu.

Ej nu! Līdz šim domāju, ka ražot vairāk ar mazāku darbinieku skaitu, ir katra uzņēmēja sapnis. Pieci ķīnieši varbūt. Bet ne mūsējie. Tā kā ķīniešus negribam un ķīnieši nezin vai arī gribētu...

Ko tur dumoties? Viss jau atkarīgs cik galu galā nopelna? Ja 5 darbinieki pa 1000 mēnesī izmaksā lētāk kā robots + tā apkalpošana, tad nekāds tur produktivitātes pieaugums īsti nav.   Produktivitēte = iztērētais/nopelnīto.

Tieši vakar ebay samaksāju 50 eiro par Shotgun Messiah cd "Second Coming". Nu nevajag bāzt batonus ausīs kolekcionāru dvēselēs ...