uzlieku piečuku.

Tad priekškam jāpārbauda "Right to work", ja viss ir tik automātiski? Piemēram EU pilsoņiem, kas dzīvo/strādā jau mūžību, bet nekādam "Settled" satausam nav pieteikušies? Vai dzīvo ar vīru/sievu/brūtgānu un nekur nestrādā? Ja jau tādu nebūtu, tad atkal nebūtu pagarinājuši termiņu, kad var pieteikties. Acīmredzot vēl ir pietiekoši daudz tādu. Par Džamšutiem jau es nerunāju.

Mazpilsētas desu bode daudz ticamāk uzrautos uz pilnu dokumentu pārbaudi un nodokļu auditu nekā tūkstošu cilvēku kompānija. Pietiek aizpildīt gada pārskatu un uzreiz izlektu nelegālais ārā pēc personas nomaksātajiem nodokļiem.   Cita lieta ir nelegālās darbavietas, kas vispār nemaksā nodokļus.

Beidz, Andris, kā parasti, visu zin vislabāk par citiem, jo gūglē ir spēks un mana/tava/cita pieredze un zināšanas var iet atpūsties

Tu jau runā pavisam par cita apjoma darbavietām. Nevis par mazpilsētas desu bodi, kur ir max 2 darbinieki.

Šaubos vai kāds grib atraut £60 000 sodu nodarbinot Džamšutu bez RTW.   Ja tu jau strādā tajā darbā, tad tiešām nav pamata prasīt nekādus dokumentus. Līdz ko darbs tiek mainīts pēc Brexit tad ir pienākums nodrošināt RTW. Un katram RTW var būt dažādi derīgumi, nosacījumi un dažādi aizliegumi. Nesekosi, atrausies ļoti smuki. Personīgi man ir ap 300 cilvēkiem un visiem izsekot fiziski nespēju kāda ir RTW situācija. Tādēļ eksistē man datubāze ar datumiem katram profilam kā arī audita kompānija reizi mēnesī ņem un pārbauda random dokumentus un norāda uz nepilnībām, ja tādas ir. Godīgi sakot, ir daudz vieglāk strādāt ar standarta RTW Eiropas dokumentiem un mazāk iespeja ko sajāt, nekā ar vietējiem tagad, kam visticamāk vispār nebūs pase.   Un tad ir indiešu studenti. Tā ir īpaša klase, reizēm gribas aiziet un nodedzināt šiem tās kojas. Viņiem standarta RTW neļauj strādāt vairāk par 80 stundām mēnesī. Tad nu šie visādi mēģina izšmaukt tāpat vairāk stundas un tēlo muļķus, kad noķer. Un tā indiešu slimā tieksme pēc katras kapeikas vispār ir kaut kas neredzēts. Ir labi protams kapeiku pie kapeikas likt, bet ja viņi reāli piekasas, ka viņuprāt no algas trūkst 50 pensi (!) un raud par to, ka pensija velkas piecītis mēnesī nost, arī reizēm gribas viņus pasūtīt atpakaļ uz Indiju.

BTW Setanta Sports 1 arī rāda NBA.

nu, bet ja sistēma atļauj jau to līmeni autorizācijai, tieši tajā lapā, kapēc arī neatļauj maksājumus caur to? figvam man jāievada kartes datus?

Piedāvājumā Banana Pi BPI-M2 Pro vienplāksnis ar metāla korpusu un USB baroklī spraužamu vadu (SBC lieto 4.0х1.7 barošanas puļķi).   Amlogic S905X3 četru kodolu Cortex-A55 CPU, 2GB RAM, 16GB eMMC flash un microSD šķirba, gigabit LAN ports, dual band WiFi un BT4.2 (RTL8821CU) un pagaidu antena (skrūvējamā nebija pa rokai). Divi USB 3.0 (uzraksts uz korpusa melo) un viens MicroUSB ports, kā arī HDMI izeja. Šobrīd virsū bildē redzamais debiānis. Pielietojuma varianti: Home Assistant ar Armbian: https://www.armbian.com/bananapim2pro/ CoreELEC (KODI): https://wiki.coreelec.org/coreelec:bpi Linux izvirtības (40 pin GPIO un UART) Andoid TV nez vai, kaut arī ir infrasarkanais ports – jēdzīgu imagi būs dikti jāmeklē/jāvīlē.   Rīga, centrs - varu aiznest līdz pakomātam, ja ir priekšmaksa. Sakumcena 5€, minimālais solīšanas solis: 1€ Izsoles noslēgums: 20.06.2024 plkst. 21:00 Ja pēdējais solījums tiek veikts īsi pirms 21:00, tad izsoles laiks tiek pagarināts par 5min., un tā līdz paiet vairāk kā 5min. kopš pēdējā solījuma. Uzvarētājs, kurš nesavāc nedēļas laikā, tiek diskvalificēts.

asv shosejas sabuveja pa pilsetu centriem un lidz ar to lai aizbrauktu lidz veikalam pec piena pakas jakratas ~5..10km. un nodoklus vini maksa privaajai kompanijai kura iekase komisiju par neko   kpc vienu reizi nevar izpildit noslekto ligumu. taka eiropa, ja pedejo naglu neiedzen , tad jaatgriez lidzekli un viss man liekas ir ta padomju laiku domashana, ja ari pelnu jadalas tad nebus nevienam tie buv uznemeji jau strada paraleli zviedrija vacija uc ... tpc nevar paspet uzbuvet ja tik maz darbinieku pienem daba

Go3 sport rāda, ir visādās šurās, bet vispār ieraksti googlē un pilns ar linkiem. P.S. Labi, ka necēlos, no rīta iptv arhīvā paskatījos. Vāks kā Pončiks salika ķeltus.

Bibliotēkā jau nemaksā tik daudz, lai dabūtu vīzu, tapēc citu variantu jau nav. Tad jābrauc atpakaļ uz LV. Tad vēl pieskaiti to armiju ar pļēguriem parastajiem, kas tolkam nekur nestrādā, tad nu domāju ka tādu 'nelegāļu' netrūkst. Ik pa laikam pat kāds uzpeld, ka pasei termiņš jau ntos gadus beidzies un vairs nekur netiekot, bailes ka ja aizbrauks, tad vairs atpakaļ netiks.

Gan jau, ka dirš kko

Nu vienu kurai nekāda statusa nav, tiešām zinu, strādā bibliotēkā. Tur nevienam supervaizerim Džonam nav ienācis prasīt kautko. Pirmstam strādāja par par offisa adminu kautkādā grāmatvedības firmā. Bij prom uz LV kādu laiku, tagad atkal atpakaļ. Tākā bij prom uz ilgāku laiku, tad arī nekādu statussu vairs nokārtot nevar, vienīgais variants darba vīza. Bet nu dzīvo un strādā, bez visām vīzām. Tāka iespējams ir.

Un tomēr - mainot darba vietu “right to work” tiek prasīts automātiski. Un ja Tev viņa nav un izdomāsi iet atpakaļ uz veco spotu, tad tur arī tiks prasīts status neatkarīgi no tā, ka supervaizers Džons tevi pazīst jau gadus 20.

Drīzumā (jūlijā) uz Astra (28.2E) satelīta savu darbību uzsāks jauns Lielbritānijas mūzikas telekanāls.

Es jau nerunāju par citas valsts tiesību samainīšanu uz UK. Bet pietiekties jaunām (aka iegūt mācību) vai samainīt esošās UK tiesības, pret jaunām, ja pazudušas. Kāds tur sakars ar statusiem? Aizpildi formu un aizsūti pa pastu vai onlainā, pēc nedēļas pa pastu atnāk jaunas.  Pārāk labās domās par darba devējiem. Aģentūrās kas nepārtraukti strādā ar dažādiem cilvēkiem jau zin. Bet darba devējs vidējais, it īpaši tur kur to ES viestrādnieku nemaz tik daudz nav, nemaz neiedomājas, ka tur vēl jāprasa kādas "right to work", it īpaši ja darbinieks tur jau sen strādā. Tāka domāju ka vēl pietiekoši daudz, kas strādā bez nekādiem statusiem, jeb teorētiski nelegāli.  

Kas to lai zin kā tā e-veselība tika pasūtīta, kādas bij prasības no dažnedažādām iesaistītajām pusēm, vajadzība integrēt kautkādas esošās sistēmas utt. Bet ka tik tur nav tā kā ar amerikāņu pasta vāģi, kur kad inžinieriem prasa pārbūvēt Fort Transit, tā lai atbilst visām tehniskajām prasībām, arodbiedrību iegribām, tad sanāk beigās kautkas šāds un maksā 5x vairāk kā 'oriģinālais', un lētāk/labāk būtu bijis uzbūvēt visu no jauna.  Programmētājiem jau ar vienalga, ko prasa vai par ko maksā, to uztaisa. Dienas beigās saņem savu naudu un ķeries pie nākamā darba. Nav jau tā ka darba trūktu, lai tur kautko stresotu.     Kā raksta internetā: Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas un tamlīdzīgi. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību. Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem)... ... Šajā gadījumā pasūtītājam no valsts sektora puses nebija skaidrs, ko tieši viņš vēlas, kā rezultātā pasūtījuma specifikācija nebija atbilstoša sasniedzamiem mērķiem. utt      

Ja nav statusa, tad nav arī “right to work”, ko uzrādīt darba devējam. Nu izņēmumi varētu būt kādas kreisās aģentūras, kur visiem pohuj kāds abuls vai muhameds raksta kodu vai rok kartupeļus un līmē “leiblus” uz kastītēm.   Par BE - te sala spērusi soli uz priekšu un jau pāris gadus BE nāk komplektā ar B kategoriju, neatkarīgi no tā vai kārto pats vai samaini tiesības no citas eu valsts. Tiesa, Andri, arī šajā gadijumā ir vajadzīgs status, lai izveiktu šo opciju (samainīt tiesības).

Autorizācija un maksājumi principā ir divas dažādas funkcijas. Autorizāciju valsts iestādes visur nodrošina vienotais pieteikšanās modulis - latvija.lv(viss.gov). Maksājumi ir pilnīgi cita funkcija un tai,  pagaidām nav vienota risinājuma (maksājums caur interntbanku, karti, revolut, stripe, paypal utt.) Ja ta ņem Smart id ar maksājumiem praktiski nekāda saistība.