Nu tad es oponēšu šādi - ja man ir tehnoloģija kā 3 dimensijās rūpnieciskos apmēros un sakarīgā ātrumā apstrādāt ne tos mīkstākos iežus, tad kāpēc man nebūtu tehnoloģiju, lai tādā pašā veidā 3 dimensijās apstrādātu kaut kādus nožēlojamus spānus. Atbilde - man nav ne pirmās ne otrās tehnoloģijas.   Da kaut reliģijas vārdā.   Bet šeit es vispār stāvu pretī 🤣 oficiālajai zinātnei... da atrok vienalga ko... templis, reliģija, dievi... toč tie mūsu senči tik debīli bijuši? Neticu.

Ko nu reliģijas vārdā neizdarīsi. Vai vienkārši pateica ka tā vajag un visi darīja, savādāk galva nost.

Visi štuko kā, bet galvenais jautājums ir - kāpēc.  Kāpēc mandeles būtu jāoperē caur tirsu un ar svarku, ja to var izdarīt daudz vienkāršāk.

Raksta ka Ollantaytambo to akmeņu būtu vēl vairāk, ja nebūtu ap 1530. gadu ieradušies spāņi. Kad tie ieradās, tad vienkārši tika pamesti pusceļā. "pa ceļam" esot diezgan puspabeigto akmeņu. Bet nu ir arī dokumentēts, ka tiem inkiem esot bijis obligātais darbs/pienākums, tos akmeņus vilkt.

neko nav pierādījis. Nodzīvojis ļoti interesantu dzīvi un darījis to, kas viņam patīk. Bet pierādījis nav neko.   p.s. Lieldienu salā ir tas pats mersedesa sindroms.

Kādreiz pastāvēja mīkla - kas uzcēla Lieldienu salas figūras, aizgāja līdz pat citplanētiešiem. Tūrs Heijerdāls lieliski parādīja, kā tas izdarāms. To laiku cilvēkiem laika bij vairāk, nekā mums saprašanas...

Senos laikos laikam nebija cita ko darīt? D-amerikā arī ne mazāki brīnumi, piedevām augstu kalnā. Piemēram, ko ātrumā atradu: 1. Puma Punku un Tivanaku (Bolīvija, ~3880 m virs jūras līmeņa) Šī pirmsinku civilizācijas (Tivanaku) vieta atrodas netālu no Titikakas ezera, un tur ir vieni no apbrīnojamākajiem akmens veidojumiem pasaulē. Lielākais sarkanā smilšakmens bloks Puma Punku drupās sver aptuveni 131 tonnu un ir vairāk nekā 7 metrus garš. Akmeņi šeit tika apstrādāti ar tādu ģeometrisku precizitāti (ar asiem leņķiem un perfekti līdzenām virsmām), ka tie salikās kopā kā "Lego" klucīši un bieži tika sastiprināti ar speciālām metāla skavām. 2. Paša Saksajvamana (Sacsayhuamán) lielākie bloki (Peru, ~3700 m virs jūras līmeņa) Lai gan iepriekšējā atbildē šo vietu jau minēju, tieši te atrodami inku celtniecības smagsvari. Lielākais atsevišķais akmens bloks Saksajvamanas zigzagveida sienā ir aptuveni 9 metrus augsts un sver starp 120 un 200 tonnām. Tas bez jebkādas saistvielas ir perfekti iestrādāts blakus esošajos, mazāka izmēra poligonālajos akmeņos. 3. Oljantajtambo (Ollantaytambo) Saules templis (Peru, ~2800 m virs jūras līmeņa) Šeit atrodas ievērojamā "Sešu monolītu siena" (Wall of the Six Monoliths). Tā sastāv no sešiem milzīgiem sārtā granīta blokiem, no kuriem katrs sver aptuveni 50 tonnas. Tie ir tik labi pielāgoti viens otram, ka savienojuma vietās tika izmantotas tikai ļoti šauras akmens "līstes". Pārsteidzošākais ir fakts, ka šos milzu blokus inki (vai viņu priekšteči) izcirta karjerā, kas atradās augstu kalnā otrā ielejas pusē, pēc tam nolaida lejā pa nogāzi, pārcēla pāri upei un tad atkal uzvilka stāvā kalnā, lai uzbūvētu šo templi.

Reku, Kulbergs arī ir uzķēris šito kultūras vērtību marasmu. Izrādās, ka, lai kaut ko darītu, esot jāsaņem akcepts gan no RD gan no vecajiem augstas kultūras perdeļiem. Sola, ka sakārtos. Vismaz Rīgā.

Tas šķūnis ir precīzi 30 gadus vecāks par mani, bet diez vai sagaidīšu, kad sagāzīsies  

@aoma! Bet Tu esi vecūksnis, kurš nesaprot, ka projekti, jopcik, jāraksta. Un jākoncentrējas nevis uz rezultātu bet procesu.    Iztēlojies, cik nabadzīga un nožēlojama būtu Pierīgas ciematu apbūve...

Tāpēc, jau, visticamāk esi milleniāļis, kurš nesaprot, ka ar muskuļu spēku, gaišu galvu un inženiertehniskām pamata zināšanām  var izdarīt visu ko, arī bez modernās tehnikas palīdzības, pie tam samērā īsā laikā. Projektus toreiz nevajadzēja 100 iestādēs saskaņot.

Jā, jāsašķeldo arī tas bildē redzamais pretīgais parkets un ēku rekonstruējot jāieliek mūsdienīgs lamināts.

Briškens, Bubesa, Gruškeviču pāris, Lejnieks un visa pārēja Augstas Raudzes Neaizvietojamo Profesionāļu varza.   Jā, tajā laikā, kad ARNP vai nu nebija vai katorgā raka rūdu... "Rīgas — Daugavpils dzelzceļa būvniecība norisinājās no 1858. līdz 1861. gadam, izveidojot pirmo dzelzceļa līniju Latvijas teritorijā. Tās garums bija 218 kilometri."   !!! Līnija visā tās garumā bija uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem.

Par vergiem pat oficiālā zinātne vairs nerunā. 

Bija gan arī pāķos pūra skapji un pa kādam galdam ar dreijātām kājām.

Ahā! Tu arī esi iekritis šajā slazdā. Atzīstos, es arī ne tik sen nolohojos šinī sakarā. Tepat šajā forumā. Tieši par šo pašu. Atbilde, kas mani diezgan apmierināja - toreiz pilsētās dzīvoja cik % iedzīvotāju? Lūk, tas mazumiņš tad arī varēja baudīt šo estētiku. Un laikam jau pietika meistaru, kas to uztaisīja. Pārējie 90% nekad mūžā neko tādu neredzēja, ja nu vienīgi pie vietējā barona.   Mani pārsteidz kas cits. Paskaties internātos (reāli dzīvē laikam Pēterburgā bija kaut kāds muzejs, neesmu pārliecināts un bijis neesmu) kādi izskatījās to laiku darbagaldi - urbji, virpas, frēzes, zobratu griežamie un lērums visādu specifisko. Būtībā pēc mūsu standartiem katrs bija mākslas darbs šī vārda tiešajā nozīmē. Jautājums - kāda vella pēc?

Pareizi! Tu pats izvērtē un dari, ja uzskati par vajadzīgu. Bet tad savācās ducis augstas kultūras perdeļu un sāk norādīt, ko es drīkstu un ko nē. Ja to perdeļu visos laikos būtu bijis tik daudz cik tagad, tad mēs vispār dzīvotu kaut kādā marasmā. Konkrēts ļoti svaigs piemērs - https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2026-diezgan-neomuligi-jutos-seit-jekabpils-biblioteku-stipri-pabojajis-laika-zobs.a649755/ Protams, paliek jautājums , vai vispār bibliotēka mūsdienās ir vajadzīga. (zirgojos, protams)    Piekrītu. Es arī neticu teorijām par anunakiem un tamlīdzīgiem. Bet jautājumi paliek. Piemēram tādi, par ko Gizas apmeklētājs parastais neaizdomājas - ne jau tikai tas, ka tās piramīdas tur ir, bet pēkšņi, parādījās tehnoloģijas un uzbūvējās trīs lielas regulāras 8 šķautņu (nevis 4 kā vairums domā) piramīdas, lērums ar milzīgiem, grūti apstrādājama materiāla fantastiski precīziem artefaktiem. Un tikpat pēkšņi tās tehnoloģijas pazuda. Viss pārējais tur ir nožēlojami pakaļdarinājumu mēģinājumi. Un tas ir ne tikai Ēģiptē. Apmēram tā - veicot arheoloģiskos izrakumus tiek atrasti bezgalīgi daudz dažādu veidu ratu un pajūgu atliekas, pēc tam daži apdriskāti mersedesi un pēc tam atkal visādi pajūgi.

Pat pieņemot 200, teiksim 10x20 metri, nu es nestādos priekšā kā to divi čaļi varētu 10 dienās uzbliezt, apšūt sienas un apjumt, pat ar vislabāko amfetamīnu.

Vairāk kā 200. Neesmu mērījis, bet iespaidīgs arī augstumā - virs blakus esošās 2-stāvu mājas. Toreiz ļoti populārs instruments bija trīsis, varēja pacelt pašu vellu, ja vien bija kur atsiet.

Kas ir “liels šķūnis”, 20 kvadrātmetri vai 200? Cik ilgi mūsdienās divi namdari celtu tādu, ar mūsdienu instrumentiem bet bez tehnikas (pacēlājiem utt.)?