Elektriķis nedaudz atšķiras no krāsotāja. Sagribēju pārkrāsot dārza māju, nopirku visu nepieciešamo, un jaunākais krustdēls to izdarīja 2 stundu laikā. Samaksā lielā saldējuma kaste, bet nu puikam iepatikās. Elektrības rozeti gan es viņam neuzticētu mainīt.
Informācijas daudzums pasaulē palielinās pa eksponenti, zināšanas itkā arī (apšaubāmi), bet škiriskais sadalījums un izpratne par to kā nemainās, tā nemainās. Būvēt, ražot, radīt skaistas lietas sev apkārt nav tik daudz naudas jautājums, kā izpratnes jautājums. Piemēram, minimālisms skandināvu stilā. Dārgi? Noteiktā vietā ķieģeļu siena nokrāsota balta izskatīsies diezgan iespaidīgi, oriģināli un piestāvīgi. Un maksās tikai tik cik birste, grunts, baltā krāsa un dažas stundas darba.
Kad mācījos vēl skolā 90-ajos, tad tika dota aptuvena definīcija intelektam (neatceros autoru): Ja homo sapiens-am ir dota problēma, tad viņa intelekta pakāpi raksturo tas, cik daudz dažādos veidos tas prot šo problēmu atrisināt. Līdzīgi ir ar to estētiku - Tev padodas repliku (atdarinājumu) nievāt par Patjomkina sādžu, liekot par prioritāti kvadrātmetru efektivitāti uz telpu. Ja pieiet no šādas racionalitātes, tad visefektīvākā pilsētbūvniecība ir Purvciemā un Zolitūdē. Bet vai Tu gribētu tur atrasties citādi kā nepieciešamības dēļ? Bet ir jau kam patīk.
Augstceltnes būvē no CLT (cross laminated timber) paneļiem, kas pēc īpašībām ir līdzvērtīgs dzelzsbetonam. Un arī šie paneļi ir jāsiltina un jānodrošina tvaikizolācijas barjera iekspusē. Manuprāt tas vairāk ir inženierijas PR projekts, nekā ekoloģiskā būvniecība.
Ir 2 dažādi veidi ar būvuzņēmējiem, t.sk. elektriķiem: pirmie, kurus meklē Tu, uz kkādu dzīvokli saštrobēt vadus un saskrūvēt sadalni, un kuriem iedod ķepā cik nu tur nolīgst. Otrie, tie kuri tāmē konkrētu objektu, līgst līgumu ar atrunātiem termiņiem, specifikācijām un garantijām un beigās izraksta rēķinu. Tie ir tādi, kā Andris apraksta. Šīs 2 pasaules reti kad pārklājas, un abām darba ir vairāk kā pietiekoši. Kāpēc mums būvniecībā ir tik liels "pelēkuma" īpatsvars? Tāpēc, ka arī valdībā sēdošajiem vajag samērā lēti un samērā efektīgi saštrobēt vadus dzīvoklī. Jau tāpat būvniecība ir kļuvusi pārāk dārga jaunajai paaudzei.
Elektriķim vēl arī klāt nāk:
-serķa ikgadējā maksa,
-obligātie maksas kvalifikācijas celšanas kursi, cik tur tās stundas/punkti, serķa uzturēšanai.
- nu un protams skaņošanas pozīcija, ja darbība iziet ārpus īpašuma. Tas gan vairāk projektētājiem.
Nu izrēķini pats, cik tu iedomājies tev būtu jāprasa klientem, lai
- samaksātu sev cilvēcīgu algu
- samaksātu visus nodokļus
- kautkādas nebūt telpas
- darba auto
- visi instrumenti un citi izdevumi
- riski un apdrošināšanas
- dikstāve
- atvaļinājums un slimības
- grāmatveža pakalpojumi
- utt
- un galu galā kompensētu sev par uzņēmību, klientu meklēšanu utt, nevis vienkārši plikām rokām no rīta aizvilkt savu pakaļu uz stroiku, vakarā mājās un mēneša beigās naudu kontā, neparko nedomājot.
Tāmi, jā, lūdzu! 💁🏻♂️
Ja nopietni, vienkārši incanti, kādiem elektriķiem un par kādiem darbiem cilvēki Latvijā šobrīd ir gatavi maksāt 50 stundā. Par gudrās mājas konfigurēšanu? Par “Sataisi tā, lai man aizkari atveras katru dienu divas minūtes pirms saullēkta, izņemot 12. aprīlī garajos gados un pilnmēnesī nepāra mēnešos!” Nu varbūt. Par kanālu štrobēšanu un rozešu skrūvēšanu? Neeeezzzzzz. Vai cik ļoti es esmu atpalicis no realitātes? Pajautāšu pazīstamiem elektriķiem cik ta šie ņem, uzzināšu - pastāstīšu.
Elektriķi, man šķiet, saskaitāmas standarta operācijas arī skaita pa vienībām, ne stundām. Kaut kādu skaidri neprognozējamu jāšanos, ok, pa stundām. Bet ja Centis paprasīs 10€ stundā un stundā pievienos 2 rozetes, savukārt Raitis paprasīs 50€ stundā un stundā pievienos 10 rozetes, tad kurš ir lētāks?
Mans viens paziņa ir tāds pats celtnieks kā 138 krāsotājs, bet viņš uzreiz mēģināja laimi Norvēģijā - otrreiz tai pilsētā, kurā bij strādājis, rādīties nevarēja, mēģināja laimi citā. Kad pēc ~10 gadiem bij nonācis līdz polārajam lokam, saprata, kar ar ledus lāčiem nevar jokot un atgriezās Dzimtenē
Maksātspējīgajiem un maksātnespējīgajiem abiem piešķiras atlaides, tikai tās atšķiras pēc savas būtības. Vienu atlaides saucas "akcija" dēļ mārketinga kampaņas, bet otru "nocenots", prece/pakalpojums, lai arī tas pats, tomēr ir ar tādu kā smaciņu.
Nu ko tur gribi pateikt? To ka katram elektriķim jāstrādā par to pašu cenu?
Studas likme ir tāda kāda ir, gribi maksā, negribi nemaksā. Meklē kādu lētāku.
Kādam iedod atlaidi, kādam paprasi vairāk, atkarībā no noslogotības, klienta potenciālās maksātspējas vai tīri kautvai garastāvokļa pēc.