Cepēju etniskā piederība un mīti (kuros, nenoliegsim, ir druska patiesības) par viņu higiēnas standartiem. Bet re, satraukums ir fokusējies uz kebabnīcām kas varbūt dažas maksā ķepā, bet ko etniskās tīrības cīnītāji domā par lidiņa, maķīša un citu vietējo vai globālo ēdināšanas tīklu ēstuvēm? Tur cilvēkus kas nav balti darbā neņem? Kā tad. Es tieši šodien nupat paēdu vienā tādā, kāda tumšākas ādas krāsas pavāra gatavotu ēdienu, ne jau ar nolūku prievīšlatviešiem ieriebt bet vienkārši sagadījās ka šodien bija tas pavārs, saindējies neesmu un man nav bažu par higiēnu šajā ēstuvē, bet ko prievīšlatvieši par šo domā?
Tu pat iedomāties nevari, kādas ninzas cienīgas, oj, ierindas ninzam neiespējamas, piruetes spēj izpildīt vienkāršs cilvēks ar šādu nesamo, ja viņam paslīd kāja.
Ja Tu to izdarīsi uz A3 lapas un gliemeža atvērto galu pavērsīsi uz kaimiņa īpašumu, tad govs nosprāgs viņam.
p.s. nu ja, ja kaimiņam govs nav, tad var sanākt visādi.
Sevišķi, janepieskaramais induss aplaizījis... tad laime tev un tavam namam.
Redzi. Pasaulīte ir aizgājusi kaut kādā marasmā. Tā vietā, lai uztaisītu sev ēdienu, pelēkā masa, kurai pie tam šķiet, ka šamā ir nenovērtēta un šamai maz maksā par eksistēšanu, izvēlas laiku pavadīt tiktokā (piemēram) un sagaidīt, ka pakiji viņiem atvedīs kaut kādu, kas zin kāda melnīša aplaizītu miskasti. Nu... nevar jau liegt cilvēkiem to prieciņu.
Tikai pasaku savas domas kā Latvija iegūtu un kā atrisinātu problēmu
Uzņēmumam lielu sodu, ja pieķer
Ja arī ja pats indietis apzināti to darījis, vīzas anulēšana vai vismaz "pēdējais brīdinājums"
Rezultātā iegūtu nodokļus vai arī neviens vairs nestrādātu
Nauda, pffff, ko padomju savienībā deva nauda kad nebija ko pirkt, deficīts, plaukti tukši, cukurs uz taloniem, ūdenspistoles vēl sagribēji! Kam nebija radi Amerikā vai jūrnieki, kas atsūtīja īstas importa plastmasas (ja kgb neatņēma), taisījām paši no latvāņiem, konservu bundžu skārda un aitu zarnām. Toties kādas galošas sanāca no vilku ādas un kamazu riepām! Trīs ziemas turēja! Tagad tādas vairs nemāk taisīt, un vilki arī vairs nav tie, mikroplastmasu saēdušies vegāni, āda nekāda!
Man visu visu deviņdesmito laikā bij jāslēpo.
Cik nu tur bieži, tas jautājums, varbūt pāris reizes gadā.
Sliktākais bij ka ja aizmirsi slēpjzābakus, tad iedeva slēpes ar gumijām (sagrieztām no mašīnu kamerām), ar to sistēmu tolkam neko paslēpot nevarēja, tik cik piedalīties.
Bij skolas pagrabā vesela slēpju noliktava. Dīvaini ka slēpjzābaku nebij.
VID? ... mēs tiksism galā ar puķu tantēm un tad, kad visas puķu tantes sēdēs, mēs piepeši atklāsim (vai neatklāsim, vienkārši piepeši nāks klajā ziņa), ka varenā "labā" krieva Latvijas balzāmam ir 21 (ja nemaldos) ļimons nodokļu parāds un tagad viņi prasa tiesisko aizsardzību. Par kuru VID tu runā? Par šo pašu?
Nu labi, aizklapētu kādu kebabnīcu. Kā tas pietuvinātu īstenībai biedra slapjos sapņus izsvēpēt no dievzemītes pašnodarbinātos brūnos taksistus un ēdiena kurjerus? Nekā.
Starp citu, auduma maisiņus nereti arī ražo no plastmasas. Bet nu tādu kvalitatīvu var lietot gadus 10-15 un ilgāk, nevis "vienu reizi". Pats kaut kādu no reisenthel lietoju, varētu būt no "mini maxi shopper" sērijas. Neatceros, kad un kur dabūju (laikam pirms gadiem 15-20), bet ir ērti, ka var iemest kabatā, ejot uz veikalu, un pēc tam nav jāraizējas, ka varētu neizturēt to n-to kilogramu svaru, kas tajā tiek iekrāmēts.
Man deviņdesmito sākumā/vidū nebija nekāda slēpošana sporta stundu laikā. Vismaz neatminos neko tādu.
Atliek dažai labai okeāna straumei nogļukot, lai tā animācija kļūtu vēl "jautrāka".