Maksas televīzijas nodrošināšanai valsts vairs nerīkos konkursu.
Piektdien, 6. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pāreju uz elastīgāku tirgus modeli, atsakoties no novecojušās konkursa sistēmas maksas televīzijas pakalpojumu nodrošināšanai. Turpmāk netiks rīkots valsts organizēts konkurss un elektroniskie plašsaziņas līdzekļi varēs slēgt līgumus ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC).
Sīkāk:
https://www.delfi.lv/193/politics/120141560/maksas-televizijas-nodrosinasanai-valsts-vairs-nerikos-konkursu
Toreiz bijām pārāk jauni, nesapratām "patiesās" dzīves vērtības Pīpas varēja tikai vienā vietā nopirkt, pie tam vaļā līdz 20.00, otrajā vietā bij džusas, šmiga jau bija opcija, jo reti kuram senči uz nedēļu deva vairāk par 5-10 rubļiem, tad arī sākās pirmie biznesa aizmetņi, kā var nopelnīt uz tiem, kas nedzer un nepīpē
Pie ķīniešiem pērc kaut spaiņiem, bet jēdzieni oriģinālā un ķīnieši man kaut kā neiet kopā. Neesmu pārliecināts, vai oriģinālā vispār pieejama savādāk kā kārtridžos.
Kā nav? Rekur ir pilns, atliek izvēlēties lētāko:
https://220.lv/lv/sq?q=Canon+Pixma+ix6850
Vēl ir variants sūtīt tinti no Ķīnas un pildīt esošo kārtridžu ar šļirci, tad ir pavisam pa lēto.
Nekādu speciālu cenšanos nevajag, jo duļķains rezultāts lēnām sāk veidoties, kad labais, dzidrais beidzas (tas ir, ja grib izspiest vairāk, nekā ir iekšā).
Stikla tīrāmais, bremžu eļļa, nedaudz "pārstrādāta" grīdas krāsa, vienvārdsakot, kur vien ir klāt kāda pile spirta... Ja vēl biji skolā mācījies ķīmiju, apdolbīties varēja no daudz kā.
Politūrai nav ne vainas, ja bija laiks un borskābe, no rīta tā gumijas garša mutē toreiz likās pilnīgs nieks. Kandavas "Popova" radio rūpnīcā to poļiturku nesa ārā vai svieda pāri žogam kannām, vienureiz gandrīz tehnikuma audzēkni būtu nosituši, bet tas pēdējā mirklī palēcis malā. Gājām uz tā laika vienīgo veikalu - "unīti" gar "popova" žogu, jo taisnāk sanāca
Pat katras brigādes, kompānijas lokā, vai nu tie ir elektriķi, santehniķi, vai arī vienkārši dzērāji, rodās savi īpašvārdi, žargoni, lai apzīmētu viņu biežāk lietotās lietas, vai darbības un tie var būt pat atvasinājumi no brigadiera vai viņa suņa vārda.😀 Īpaši raksturīgi tas ir krieviskā vidē.
Nu "kauliņi" varētu būt tas, kas paliek pēc tam, kad īpašniekam, kuram gribas lētāk, nodeg māja ar pašu īpašnieku tajā. Degošs šīferis rada raķetes vai petardes sprādziena troksni.