raiviic Ierakstīts Jūlijs 20, 2021 Share Ierakstīts Jūlijs 20, 2021 (labots) Nu ko, skatīsiemies, vai Bezoss izpildīs daudzo parakstu vācēju vēlmi, lai atpakaļ neatgriežas . Laikam jau nē . Ar interesi pasekošu, tāpat kā nesen viņa konkurenta piedzīvojumiem (tur vismaz 2 meitenes bezsvara apstākļos pa kabīni lidinājās, bet šim tikai 82 gadus veca kundzīte kompānijā). Labots Jūlijs 20, 2021 - raiviic 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 Smucki uzšāva 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Jūlijs 20, 2021 Author Share Jūlijs 20, 2021 Uzšāva jau smuki, bet vispār, salīdzinot ar Brensonu, švaki. Kameras tajā bundulī gan jau bija, bet tiešraide nekāda, izņemot vienu ārējo, tik vien, kā sarunas dzirdamas. Bet vispār jau abiem jāpadomā par tālāko, jo par milzīgu $$$ žūksni uzlidot knapi līdz kosmosa robežai, pabūt tur pāris minūtes - nu nez. Vismaz 1 riņķi ap Zemi ārpus atmosfēras jau vajadzētu, lai varētu teikt, ka bijis kosmosā. Kundzītei gan prieks - kur tie gadi, ka ieskaitīja astronautos, gatavojās lidot, bet viss apstājās. Nu vismaz savos 82 nedaudz palidoja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 Pirms 2 minūtēm , raiviic teica: Vismaz 1 riņķi ap Zemi ārpus atmosfēras jau vajadzētu, lai varētu teikt, ka bijis kosmosā. Tieši tā. Vienu riņķi dajoš! Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 Cik viens rinķis izmaksātu kautvai degvielā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 Ja uzzīmē grafiski, tad sanāk tāds pavisam niecīgs matiņš uz bumbas, knapi redzams. Uzlidoja 100km augstumā, zemes diametrs 12742km, apkārtmērs 40000km. Laikam vēl tālu līdz aplidošanai riņķī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
aoma Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 (labots) nav nekā jauna zem šīs saules... Labots Jūlijs 20, 2021 - aoma Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 (labots) Pirms 34 minūtēm , AndrisBB teica: Cik viens rinķis izmaksātu kautvai degvielā? Pats riņķis neizmaksā neko, jo tas ir kritiens apkārt zemeslodei. Bet izmaksas ir nepieciešamā augstuma sasniegšana un tas nav 100km. p.s. Cik palasījos - mazais Leo, ap 200km. Labots Jūlijs 20, 2021 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 Tad sanāk ka jo zemāk uzlido, jo vairāk enerģijas vajag, lai aplidotu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 Jo zemāk atmosfērā, jo atmosfēra ātrāk sabremzē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Jūlijs 20, 2021 Author Share Jūlijs 20, 2021 (labots) Pirms 9 minūtēm , AndrisBB teica: Tad sanāk ka jo zemāk uzlido, jo vairāk enerģijas vajag, lai aplidotu Tad jau tā būs lidmašīna, jo būs atmosfērā, faktiski Brensona variants. Ārpus atmosfēras un jau bezsvara stāvoklī var riņķot bez kādas degvielas (nu vienīgi, ja verķim paredzēts ik pa laikam trajektoriju koriģēt) lido visi tur esošie lūžņi, ieskaitot MKS. Bet jā - lai tur tiktu, vajag jaudīgākus dzinējus un vairāk degvielas. Lai pilnībā izrautos no Zemes gravitācijas, lidojot uz Mēnesi, Marsu u.t.t. vajag jau 2. kosmisko ātrumu un vēl jaudīgāku/rijošāku verķi. Labots Jūlijs 20, 2021 - raiviic Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 Pirms 2 minūtēm , raiviic teica: Ārpus atmosfēras un jau bezsvara stāvoklī var riņķot bez kādas degvielas Vaitad nebij tā, ka arī visi satelīti tomēr tiek pievilki ar zemes spēku un lēnām krīt. Tapēc nepārtraukti vajag piestūrēt uz sānu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
aoma Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 (labots) Ja visu šo enerģiju izmantotu tuvēja "kosmosa" - okeāna dzīļu izpētei, pieļauju, ka ar fosilo enerģiju būtu nodrošināti vēl 500-1K gadus. Tas viss tak ir šovs, nesaprotu vajadzību lidināties riņķī zemei, nepametot pat ārējo atmosfēras robežu, tai pat laikā mēdiji nepārtraukti gvelž par "zaļāku" pasauli. Labi, sakaru un ģeostacionārie satelīti mums vajag, bet ko tur darīt cilvēkam, ja mūsdienu roboti spēj kosmosā paveikt daudzkārt vairāk, pie tam iztiekot bez ūdens, skābekļa un siltuma, arī pret radiāciju var efektīgā nosargāt. Andri, ja ir sasnigts konkrēts ātrums, nekrīt, toties dažādu ārēju spēku iedarbē taisa "astotnieku". Ja tas kļūst par lieli, orbītu piekoriģē. Protams, tad kad to vairs nedarīs, agri vai vēlu "aizies pēc piena" Labots Jūlijs 20, 2021 - aoma Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūlijs 20, 2021 Share Jūlijs 20, 2021 Pirms 5 minūtēm , AndrisBB teica: lēnām krīt Pēc miljons gadiem, tie, kuri geostacionārajā "kapsētā" izstumti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!