Jump to content

Pieredze centrālās apkures radiatoru termostatu uzstādīšanā (dzīvoklī)?


valchazzz
 Share

Recommended Posts

Čau visiem! Vēlos dzīvoklī ar individuālo siltuma skaitītāju uzstādīt termostatus uz katra radiatoru, lai pa dienu siltumu nodzītu uz 18, bet vakarā uz 22 grādiem.

Vai kāds varētu padalīties pieredzē ar šādu risinājumu? Vai viss ok, apmierināti? Vai arī galīgi garām?

 

Precīzi jautājumi.

  1. Vai kādam ir piererdze ar termostatiem bez attālinātā WIFI sensora? Grūti  iedomāties, cik precīzi sensors, kas iebūvēts pašā termostatā, uz radiatora zem loga, var mērīt... Kāds ir tādus licis?
  2. Vai kāds ir licis ko līdzīgu kā istabai.com vai medusaka.lv ? Kā ir ar šādiem? Varbūt kāds ir sūtījis ko līdzvērtīgu no ķīnas? Jo kopējā summa pērkot LV sanāk draudīga.
  3. Vai tie termostati nav paskaļi, kad tie izdomā naktī grozīt to radiatoru?
  4. Kā ir ar radiatora / termostata mūžu? Vai nav tā, ka tas termostats nolieto radiatoru slēdzi, kurš nav paredzēts ikdienas grozīšanai?
  5. Vai radiators uz vakaru var paspēt uzsildīt istabu atpakaļ uz vajadzīgajiem grādiem? Kā ir tad, ja radiatori ir remdenāki?
  6. Kā ar ekonomiju? Sanāk kaut 10%?
Link to comment
Share on other sites

Liec parastos termostatus ar elektronisko vadību un miers mājās! Ar to temperatūras mainīšanu ir tā, ka paspēlējās pāris mēnešus, tad ieliek vēlamo temperatūru un aizmirst uz gadiem, tāpat kā mašīnā klimatkontroli  :) . Vadība no ārpasaules nu tas lai kruta palielītos, jēga no tā absolūta nulle.


Ņem vērā, termostati ir jāpiemeklē pēc ventiļa tipa!


http://www.rea.riga.lv/files/Seminars_RD_Renate_Lakse_01-10-2012.pdf

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Tie termostati pēc darbības principa atšķiras no parastajiem termostatiem? Ir pa visu māju salikti parastie ar skalu 1-5, kur katrā telpā, piemēram, 4 nenozīmē, ka visās telpās tiks nodrošināti tie 22 grādi. Ja termostats ir pie skapja stūrī, tad regulācija praktiski nefunkcionē. 

Link to comment
Share on other sites

Man ar jautājums par tēmu. Tas termostats(elektromotors gan jau)  grozīsies uz baterijas 2 gadus :shok: ?

Link to comment
Share on other sites

valchazzz

Jema, paldies par info! Paskatīšos tajā Danfoss virzienā. Tu iesaki ņemt bez ārējā sensora - kaut ko šādu?

http://220.lv/lv/majai-un-remontam/apkure/kaminu-un-krasnu-aksesuari/radiatora-termoregulators-danfoss-living-eco?id=1414567&mid=1788385

Man pašam arī WIFI piekļuve galīgi nav interesanta.

 

Mezavecis, kādi Tev ir tie parastie termostati apmēram?

 

Jurkins, tie istabai.com utt. sola apmēram 2 gadus baterijai, tā arī ir.

Labots - valchazzz
Link to comment
Share on other sites

Man ir salikti šitādi. Konkrēti pieci šitādi un tā WiFi bāze. Nu jau būs trešā ziema. Baterijas nav mainītas. Viss saprogrammējas caur WiFi uz PC. Ielits lai pa nakti nogriež istabās kurās neviena nav uz 18, un tā pat pa darba dienu visu māju uz 18. Piekļuva arī caur smārtu, var attālināti koriģēt temp. Ja vēlās, var uzlikt papildus istabas devēju, pēc kura strādās termostati, bet man nav, un temperatūru tura daudz maz pareizi. Katru termostatu var piekalibrēt (uzlikt offset +/-6 grādi) Vispār esmu apmierināts, ekonomija sanāca ap kādi 20%.

Nu tās istaba.com cenas ir kaut kāds vājprāts.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

kur katrā telpā, piemēram, 4 nenozīmē, ka visās telpās tiks nodrošināti tie 22 grādi.

 

Nu bet kāds dzīvo laboratorijā kur +/- kāds grāds ir mega svarīgs?  Tāpat durvis starp istabām nav hermētiskas un temperatūra izlīdzinās vairāk vai mazāk!

Vismaz man pietiek ar parastajām termogalvām.  

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Atļaušos šaubīties, vai neveicot skrupulozus āra temperatūras novērojumus ilgākā laika periodā var tā apgalvot, ka ir 20% ietaupījums.

 

Gan jau var kaut ko sataupīt, nolaižot istabas temperatūru uz nakti par 2'C, bet jāsaprot, ka no rīta atkal nāksies temp. pacelt par 2'C, kas prasa zināmu papildus enerģiju. Turklāt tad ir jātur istabās ciet durvis, lai citi radiatori nesāk pieslidīt nesildošo vietā.

 

Manuprāt dzīvoklī jāliek parastākie skrūvējamie termostati, tos pāris nedēļu laikā var piedzīt pēc paša izjūtām un parasta 3 dolāru istabas termometra. Ja ir divstāvu dzīvoklis vai divstāvu māja, tad gan ir forši, ja apakša "sadarbojas" ar augšu - vienā nav auksti, otrā nav pirts.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Nu tās istaba.com cenas ir kaut kāds vājprāts.
 

Nē, tas ir Latvijas veiksmes stāsts... ;)

Man arī pirmajā stāvā stāv MAX! sistēma, bet otrajā likšu 220v aktuātorus uz radiatoriem un smukus un labus grīdas termostatus (nav jau starpība kam padot 220v) ar programmēšanu, lai nebūtu ķeza ar neprecizitāti, kas MAX termostatiem mazliet piemīt.

Nekāda milzīgā ekonomija nav, ja ir telpas ar lielu inerci un švaku siltināšanu. 

Aktuatori šādi (pilnīgi bez skaņas) - https://www.aliexpress.com/item/MC70-Normal-Close-AC-230V-Thermal-Electric-Actuator-For-Electric-Floor-Heating/32647855416.html?spm=2114.13010608.0.0.rkFbm6

Termostati šādi - https://www.aliexpress.com/item/New-Weekly-Programmable-Heating-Thermostat-LCD-Touch-Screen-Keypad-locking-Room-Temperature-Controller-White-Backlight/32769962061.html

Summāri sanāk lētāk kā par ELV MAX, bet skaisti un normāli, jo to Android appu nelietoju jau sen - pāris mēnešus pamāžojos un apnika. Bet ar ELV tā māžošanās vismaz neizmaksā apaļu summu, kā tai Istaba štellei.


Un jā, motorektuatori visiem ir paskaļi, ja nepārlasa un nesasmērē ar ptfe vai ko līdzīgu tos zobratus. MAX sistēmai baterijas jau 3. gadu strādā un vēl turās, bet tas ir atkarīgs no radiatoru grozīšanas biežuma.

Pašu radiatoru ventiļiem nekam nevajadzētu notikt, jo tie ir speciāli tam paredzēti, lai termostats tos stumdītu ik pa laikam.


Pozitīvi redzēt, ka Danfoss ar cenām mazliet norimies. Bet nu ja jāņem parastie radiatoru termostati, tad jau labāk kaut ko vienkāršu no Lemonas vai tā paša elv.de

Link to comment
Share on other sites

Tie elektriskie ir labi ja gribi programmēt temperatūras notikumus, ja nē, parastās mehāniskās galvas ļoti labi tiek galā ar savu uzdevumu un arī dot ekonomiju, saulīte sāk sīldīt istabu, radiators paliek auksts.

Labots - jema
Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

Medusaka izrādās ir Honeywell izplatītāji - Honeywell ir populārs, jo santehniķi jau neko citu nezin... 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Atļaušos šaubīties, vai neveicot skrupulozus āra temperatūras novērojumus ilgākā laika periodā var tā apgalvot, ka ir 20% ietaupījums.

Var jau būt, baigo analīzi netaisīju, salīdzināju patērētas siltuma kWh, kad strādā t nogriešana, un kad nē, tad kad ārā bija daudz maz konstants laiks.

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Tie elektriskie ir labi ja gribi programmēt temperatūras notikumus, ja nē, parastās mehāniskās galvas ļoti labi tiek galā ar savu uzdevumu un arī dot ekonomiju, saulīte sāk sīldīt istabu, radiators paliek auksts.
 

Principā tā arī ir. Protams, var arī izmantot, ai naktī pakāpeniski samazinātu temperatūru, lai no rīta nav smags ķirbis un pirms rīta cēliena pacelt, lai nav diskomforts apenēs rikšojot un meklējot 2 vienādus sieriņus.

Tīri naudas ekonomija ir tikai tiem, kam gāze, komunālā vai granulu apkure.

Link to comment
Share on other sites

valchazzz

saf, kā ir ar tavējā MAX termostata skaņu guļamistabā, kad grozās?

 

Vispār, tauta, paldies par atsaucību, tiešām interesanti palasīt, būs ko tagad apdomāt!

 

Vēl komentāri welcomēti :)

Link to comment
Share on other sites

Vai dzīvoklis ir lielā daudzdzīvokļu namā? Kā jums tiek rēķināta maksa par siltumu? Biju vienā seminārā, kur gari plaši stāstīja par daudzdzīvokļu namu siltuma uzskaiti. Tur nav tā vienkārši - samaksā katrs pēc sava skaitītāja rādītājiem, citādi var sanākt kā kāds vidējā stāvā vidējā sekcijā dzīvojošs santīmpisējs savus radiatorus vispār aizgriež ciet, skaitītājs pa nullēm, tai pašā laikā kaut kāds siltums viņam tiks, no blakus dzīvokļiem, būs viņam istabās tāpat kaut kāds siltums, teiksim, grādi 15, bet tas uz blakus atrodošos dzīvokļu rēķina, tur dabūs sildīt vairāk. Tā ka pēc visas pareizības tie tavi ietaupījumi no krutās regulācijas sistēmas nebūs tīri tavs ieguvums, tur pēc visas pareizības būs koeficienti visādi, ka ietaupījums tev var izrādīties gaužām niecīgs... Vai izdosies atpelnīt ieguldījumus?

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

būs viņam istabās tāpat kaut kāds siltums, teiksim, grādi 15

Kādam mazohistam jābūt, lai tā dzīvotu...? Starp kaimiņiem tādus neesmu manījis. Nav jau tā, ka lai ahūni ieekonomētu liku viņus, patīk paākstīties ar tehnoloģijām. Ērti, piemēram, brauc uz vīkendu vai atvaļinājumu prom - ar vienu smārtfona klikšķi ieslēdz visu māju uz 18 grādiem, norādot laiku, kad uzgriezt atpakaļ 22. Atbrauc, un dzīvoklis jau silts. :) Un uz pāris dienām ekonomija jau jūtamāka...

 

 

 

saf, kā ir ar tavējā MAX termostata skaņu guļamistabā, kad grozās?

Skaņa protams ir, bet nu pamodies no tās ņurdēšanas gan ne reiz neesmu! :D Un nav jau tā, ka šis kruķās 5min no vietas, parasti drusku kaut ko piegriež sekundes 2-3, un viss...

Link to comment
Share on other sites

Tiek lietota MAX sistēma. Šad-tad tas kontroles "kubs" uzkarās un tad attālināti vairs piekļūt nevar. Vēl papildus laba lieta ir loga sensors, atvēri logu, tiek atslēgts radiators, bet arī bez šī sensora, termostats jūtot, ka strauji krītas temp ( atvērts logs )  uz ~ 5min atslēdz radiātoru. 

Var viegli saprogrammēt temp. pa istabām/dienām/laikiem.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Ir problēma, kā sāk spīdēt saule, tā istabā var apenēs staigāt, bet ēnas pusē vilnas zeķes jāvelk. Gribu tādu sistēmu, ka iebakstu istabā 22 grādus un termostats tos nodrošina, nevis regulē pēc kaut kādas tur skalas, kurai teorētiski būtu jāatbilst tiem 22 grādiem. Visvairāk tas jūtams rudenī/pavasarī, kad ārā temperatūra ap 0 un ārā spīd saule. Pašlaik sieva saulainā dienā nogriež apkuri un pēc tam vakarā uzliek atpakaļ. Ja aizmirst, tad jāsalst/jācepas.  Ir parastie Al-Co termostati. 

 

Nu bet kāds dzīvo laboratorijā kur +/- kāds grāds ir mega svarīgs?
Labots - Mezavecis
Link to comment
Share on other sites

 

 

Kādam mazohistam jābūt, lai tā dzīvotu...? Starp kaimiņiem tādus neesmu manījis


Nu es tā esmu dzīvojis, tikai tas privātmājā, jo vieglāk uzvilkt papildus džemperi nekā iet pēc malkas krāsnij. Nav ne vainas 14-16 grādi, ja vien ilgstoši pie datora nesēdi, tad ik pa stundai jāaiziet rokas pasildīt, savādāk neklausa vairs labi. 
Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

Reāli jau jāguļ ir pie 16-17 grādiem zem puslīdz siltas un elpojošas segas, bet vairs jau nav tādu cilvēku, kam tādā temperatūrā nesaltu... :D

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

 

 

Ir problēma, kā sāk spīdēt saule, tā istabā var apenēs staigāt, bet ēnas pusē vilnas zeķes jāvelk

Nu, pa manam to var tikai ar to elektrisko termostatu nodrošināt. Visi gāzes-šķidruma-parafīniskie temperatūru regulē diezgan aptuveni. Ir pat tādi modeļi, kuri hoķ pie 30 grādiem neaizver ventili par 100% (tik pa 80-90) - tas jāskatās specenē konkrētam modelim.

 

 

 

par daudzdzīvokļu namu siltuma uzskaiti

Abet par uzskaiti daudzdzīvoklenē - taisnīgi uzskaitīt vispār nav iespējams. Stūru dzīvokļi, īpaši pirmajos un pēdējos stāvos vienmēr maksās vairāk, pašā vidū (ja tādi ir) - vienmēr mazāk. Arī pusi dzīvokļu izslēdzot siltuma patēriņš nekad nesamazināsies par pusi. Tādēļ izdomā visādas muģīšanās un aprēķinu - pārrēķinu shēmas, lai pievilktu pie kaut kādas cilvēcības. Man vispār liekas, ka tas ir kaut kāds alokātoru vai termostatu tirgotāju lobijs - matemātiska un racionāla pamata tam nav: ja nu tik tas, ka visi kaimiņi ir kretīni, un ja visi maksā vienādi, tad daži labprāt ziemā guļ pie atvērtiem logiem.

Link to comment
Share on other sites

Man ir atlikumā daži 4-6 programmējami radiatoru regulatori, strādā klusu, vairākus gadus, iespējams uzstādīt 7 režīma maiņas dienā, vizuāli kā 

 

http://www.elv.de/3er-spar-set-max-elektronischer-heizkoerperthermostat.html

 

tikai nav attālināti vadāmi, ā, skatos uz linku, tieši šī ražotāja arī man ir. 

 

Neesmu pārdevis, jo katru reizi kad kāds grib pirkt viņa vārstiem neder, izbesījos un put viņi plauktā. Pašam arī jau otrais dzīvoklis kur neder pa tiešu uzskrūvējot. Vītne M30 standarta, bet štoks nedavelk vai ne tā spiež. 

 

Ja piešaujās programmēt viegli. Cena, atdošu par ... sāku skatīties, nu nez... zem 10 euro gab jau nu neatdošu gan, tad varbūt atstāt sev kādai rotaļai.

 

Katram radiatoram savs ar sensoru ir labāk, jo katrai telpai ir savs vēlamais temperatūras grafiks, var papētīt cik strauji pieaug temperatūra piem. no 16 līdz 23 kad saule nespīd logā, lai saprastu cik iepriekš jāuzsāk sildīšana.

 

Savādāk, protams, ideāli, guli 18-19 grādos, celies 23, utt. 


"Man vispār liekas, ka tas ir kaut kāds alokātoru vai termostatu tirgotāju lobijs - matemātiska un racionāla pamata tam nav:"  

 

esmu "alokatoru tirgotājs" :

 

http://www.upre.lv

 

un apstiprinu, ka apkures sistēmas sakārtošana un uzskaites ieviešana ir eneroefektivitātes pasākums ar visātrāko atmaksāšanos, kas vienlaikus paaugstina komfortu dzīvokļiem kam pienākošos siltumu "izmet pa logu" kaimiņi, kas siltumu saņem no tās pašas caurules pirms dzīvokļa.

 

Jā ar koeficientiem ir biku sarežģīti, bet ir risinājumi kas diezgan veiksmīgi strādā un gala lietotājiem īsti pamata bēdām nav. 

Labots - rodrigez
Link to comment
Share on other sites

Bija gan, manējie nav, bet ražotājs tas pats. 

Bet ar vārstiem vajag uzmanīties, ka nav kautkādi papildus adapteri jāvirpo, tur šis tas nāk līdz, bet man nederēja. 

 

Tādā ziņā drošāk ņemt Danfoss u.c. kur droši zini, ka galva ar vārstu droši strādās kopā.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Abet par uzskaiti daudzdzīvoklenē - taisnīgi uzskaitīt vispār nav iespējams. Stūru dzīvokļi, īpaši pirmajos un pēdējos stāvos vienmēr maksās vairāk, pašā vidū (ja tādi ir) - vienmēr mazāk.

 Tajā seminārā stāstīja par lielākiem siltuma patēriņiem gala dzīvokļos, pēdējo stāvu dzīvokļos... Tāpēc tur ir sarežģīti koeficienti, lai neapdalītu tos gala dzīvokļu iedzīvotājus. Tērēs siltumu vairāk gala dzīvokļos, maksāšanu ar koeficientiem piekoriģēs, daudz maz. Re, biedrs rodrigez sakās spečuks esam, viņš zinās izskaidrot. Viens spečuks labi pateica par atšķirīgo attieksmē pret siltumu padomju piegājienā un Rietumeiropas, ja dzīvoklī kļūst par siltu, padomju cilvēks atrauj vaļā logus, Rietumeiropas cilvēks pieregulē vairāk ciet radiatorus. A tā padomju laiku pieeja lielai daļai mūsu iedzīvotāju asinīs, un nepārtaisīsi viņus, bet ja ierīko skaitītājus dzīvokļos, alokatorus, tad šitie arī sāk taupīt.

Link to comment
Share on other sites

Vēlu visu arī pareizi uzstādīt.. Lai nav tā kā vienai radiniecei 1. stāvā radiatori auksti. Vienīgais, ko varēju ieteikt- aizklapē to cauruli vispār ciet un sals arī augstāk dzīvojošie.

Nu tas tā, mazliet offt.

Link to comment
Share on other sites

Padomju laika problēma ir tā, ka lietotājam nemaz nav iespēju regulēt apkuri radiatoru atdoto siltumu savādāk kā atverot logu, vai apklājot radiatoru ar segu.
Pat, ja pie radiatoriem bija regulēšanas krāns, tad jau padomju laikā to labāk bija nekustināt - agri vai vēlu sāks pilēt un tad bez ūdens izlaišanas no visas apkures sistēmas to nenomainīt, nesaremontēt. Un arī tagad daudzīvokļu mājās var redzēt visādas dīvainas apkures sistēmas pārbūves, kur nekāda regulēšana nav iespējam. Kronis visam ir viencauruļu apkures sistēmā nomainīti radiatori un demontēta (neuzstādīta) "peremička". Labi, ja dzīvokļa saimnieks saprot, ka šādā sistēmā apkuri nevar nedrīkst regulēt  ar santehnihniķa uzlikto lodveida krānu pie radiatoru. Ir dzirdēti pastāsti par to, pēc šādas pārbūves dzīvokļa iemītnieks siltuma taupīšanas nolūkos aizgriež apkuri veselam mājas stāvvadam.

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Bet ar vārstiem vajag uzmanīties, ka nav kautkādi papildus adapteri jāvirpo, tur šis tas nāk līdz, bet man nederēja. 
 

Kad es savus ELV pirku, man katram līdzi nāca kādi 5 vai 6 adapteri. Parasti jau adapterus vajag ja ir eksotiski radiatori, bet normālajiem ir Danfoss standarta gali, kas ir paši lētākie. Manējie adapteri 99.99% kaut kur skapī mētājas, tā kā varu atdot kādam, kam neraža ar santehniķi-minoritāti un eksotiskiem radiatoriem.


 

 

Tāpēc tur ir sarežģīti koeficienti, lai neapdalītu tos gala dzīvokļu iedzīvotājus.

Ieskaidro to krutajiem Ozolniekiem - pirms renovācijas, mājas siltuma izdevumus dalīja ar kvadrātmetriem un tad katrs maksāja pēc savu kvadrātu skaita. Turklāt, vienam bija pa kluso siltās grīdas, bet cits lietoja vecos padomju tvaika radiatorus, ar siltumnesēja t=50 grādi. Ja godīgi, tad godīgi ir tikai pašam savā mājā... kā dzeja sanāca. 

Link to comment
Share on other sites

Dzīvokļu mājā nekas godīgi nesanāk, kādam nabagam gadās stūra dzīvoklis, kāds pa vidu sēž!  :)

Link to comment
Share on other sites

Labāk apsaimniekotās dzīvokļu mājā pie šīs sitēmas ir izveidoti koeficenti. Ir kaut kāds bāzes maksājums un tad koeficents par to kurā mājas stūrī tev dzīvoklis. Vai tas atrisina visas problēmas, nezinu, Bet nedaudz godīgāk pret tiem, kas dzīvo pie ārsienas, ir.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

Pavisam godīgi ir tad, kad bez šmugulēšanas māja tiek nosiltināta un visiem paliek silts. Bet bez šmugulēšanas ir grūti un neinteresanti...

Link to comment
Share on other sites

VebKamera

Pie tam vajag atcerēties, ka fiziku diez vai piečakarēt izdosies. Pie āra temperatūras -5 un iekšas temperatūras +20 mājai siltuma patēriņš ir konstants - regulē kā gribi. Mazāku patēriņu var panākt tikai vai nu pazeminot t  visā mājā, vai daļā mājas (kas tāpat ir vidējās t pazemināšana). Vai nosiltinot.

Link to comment
Share on other sites

 

 

par daudzdzīvokļu namu siltuma uzskaiti Abet par uzskaiti daudzdzīvoklenē - taisnīgi uzskaitīt vispār nav iespējams.

 

Īzī.... Kats uzliek skaitītāju un maksā par siltumu ko radiatori ir tev nodevuši. Māržošanās ar koeficientiem lai paliek zinātniekiem. Dzīvo pie mājas gala sienas- maksā par papildus zudumiem no sienas, vai nosiltini (nevajadzēja pirkt dzīvokli pie gala sienas). Dzīvo pēdējā stāvā- maksā par zudumiem grieztos vai nosiltini (nevajadzēja pirkt dzīvokli pēdējā stāvā). Dzīvo mājā pavidu un kaimiņi nogriezuši radiatorus un sildās no tava dzīvokļa- siltini sienas no iekšpuses (nevajadzēja pirkt dzīvokli mājā kur citi mīl aukstumu).

 

Ja skaitītāju nav- nu tad nav, "visi maksā par visiem" un dala uz m^2

Link to comment
Share on other sites

Nekas nav tik vienkārši. 

 

daudzdzīvokļu nams ir kopīpašums un bēniņu, pagraba u.c. pušu siltināšana ir visu dzīvokļu izdevumi, ne tikai 1. vai pēdējā stāvā. 

 

 

Arī namu nosiltinot paliek ievērojama patēriņa atšķirība starp vidējiem un ārējiem dzīvokļiem.

 

 

Vēl būtisks faktors ir lemšanas brīdis pa nama renovāciju. Vidējā namā ~1/2 dzīvokļu atrodas 1. pēdējā, stāvā vai pie gala sienām, šo dzīvokļu īpašnieki ir var būt dzirdējuši šausmu stāstus par maksu stūra dzīvokļiem namos ar uzskaiti un neatbilstošu sadalījuma metode (ko pēc būtības apstiprina dzīvokļu īpašnieku vairākums) un tādēļ baidoties sākt nevis ietaupīt bet pat maksāt vēl vairāk ir pret renovāciju. 

 

Šobrīd gan jau kādu brīdi ir spēkā MK noteikumi kuros paredzēta koeficientu piemērošana.

 

 

 

 

Īzī.... Kats uzliek skaitītāju un maksā par siltumu ko radiatori ir tev nodevuši.
 

 

kā tieši tiks paveikta "īzī skaitītāja uzlikšana"? kurā vietā, kādi skaitītāji ir jāuzstāda?

Labots - rodrigez
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Arī namu nosiltinot paliek ievērojama patēriņa atšķirība starp vidējiem un ārējiem dzīvokļiem.

Nepērc dzīvokli pie ārsienas- nebūs jāmaksā par zudumiem caur sienu :)

 

 

 

daudzdzīvokļu nams ir kopīpašums un bēniņu, pagraba u.c. pušu siltināšana ir visu dzīvokļu izdevumi, ne tikai 1. vai pēdējā stāvā.

Gribi lai ir siltāk- siltini no iekšpuses :)

 

 

 

  kādi skaitītāji ir jāuzstāda?

Ir tādi "aparāti" kas "sarēķina" cik siltuma esi paņēmis no siltumapgādes sistēmas.

 

 

 

kā tieši tiks paveikta "īzī skaitītāja uzlikšana"?

Kāpņutelpā pie kolektora, kas sadala siluma nesēju pa dzīvokļiem samontē skaitītājus- baigais kosmoss tas nav....

 

Bet, ja ĪPAŠNIEKI nevar saņemties nosiltināt un pārbūvēt siltumapgādes sistēmu... tad... .. jāgaida kad nomainīsies paaudzes un jācer ka tā būs uz zināšanām balstīta sabiedrība. -> Līdzīgi kā tu, kas domā, analizē, uzdod jautājumus un meklē iespējas..... 

 

 

 

Mums 9 stāveni renovēja 5-6-7 gadus atpakaļ. Salika siltuma skaitītājus. Stāvs pirmais, iztabas 2, nav gala sienas. Pirms renovācijas cipars par siltumu 80..100..120LVL. Pēc renovācijas ~30EUR radiatorus manuāli pieregulē tā lai ļoti nesalst (dzīvo īrnieks ekonomiskā režīmā)  :D:D:D

Link to comment
Share on other sites

 

 

uz zināšanām balstīta sabiedrība

 

 

iztabas 2

 

ja savai nākamajai paaudzei tāpat māci, tad ar vienas paaudzes nomaiņu nepietiks.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Kāpņutelpā pie kolektora, kas sadala siluma nesēju pa dzīvokļiem samontē skaitītājus- baigais kosmoss tas nav....
 

 

ak nu jā, protams

 

pilnīgi nekāda kosmosa nav

 

1. īpašnieku piekrišana

2. esošās apkures sistēmas stāvvadu demontāža, caurumu aizdarināšana grīdā, griestos.

3. Izprojojektēt jauno stāvvadu kāpņu telpā tā lai nesot ledusskapi, vai veļas mašīnu uz 5. stāvu tas netiktu iznīcināts, un vispār nebūtu pretrunā ar UGD noteikumiem par min ejas platumu, un paredzēt vietu dzīvokļu pieslēgumu mezgliem, un atzariem uz līdz pat 4 dzīvokļiem. 

4. Dzīvokļos izbūvēt jaunus guļvadus, tipiski gar dzīvokļa ārējo perimetru. Neaizmirstot par to ka jāšķērso iebūvētās virtuves mēbeles, guļamistabas iebūvētais skapis, trīsmetrīga sekcija kas knapi turās kopā un piekrauta, dažreiz arī lodžijas durvis. Ja to visu iekalt sienā/ grīdā, tad mēbeļu apiešana tiek stipri atvieglota. Bet remonta apjoms dzīvoklim... 

5. Tad pagrabā pievelkam jaunus guļvadus, siltummezglā jaunu sūkni ar frekvenču pārveidotāju un darbi galā

 

atliek tikai "īzī pielikt siltuma skaitītāju"

 

Tas ir paveicams, bet nav piemērots lielākai daļai LV daudzdzīvokļu namu iemītnieku, jo kvalitatīvi pa lēto tur nekas nesanāk. 

 

 

Alternatīva: esošos sildķermeņus aprīkot ar termostatiskiem regulatoriem, paralēli pārliecinoties par apvadlīnijas atbilstību, vai to sakārtojot. Tad salikt alokatorus uz sildķermeņiem. 

ņemot vērā, kā cilvēki mīl remontējot slēpt inženierkomunikācijas, vai 1/2 no pārbūvētām lietām ir pārbūvētas tā, ka labāk nebūtu sākuši, jau šo variantu realizēt galvassāpju pietiek. 


 

 

Gribi lai ir siltāk- siltini no iekšpuses
 

 

siltināt no iekšpuses ir pēc būtības nepareizi, un ļoti grūti realizēt lai pēc tam nebūtu jācinās ar mitrumu, pelējumu utt. 

 

Ja nosiltināsi sienu - Tev grīda un griesti kādu gabalu no sienas paliks aukstāki, griestus varbūt nemanīsi. Ja koka grīda, arī varētu nebūt redzams.


 

 

Kā ir ar radiatora / termostata mūžu? Vai nav tā, ka tas termostats nolieto radiatoru slēdzi, kurš nav paredzēts ikdienas grozīšanai?
 

 

"radiatora slēdzis" ir tāds pipsītis termostatiskajā vārstā, kuru ikdienā spaida termostatiskais vārsta kapsula, tā kā īpašas atšķirības viņam nebūs. 

 

Savukārt, ja to pipsīti ilgi nespaida, piem. tur visu laiku noslēgtu, dažreiz viņš noklemmē, un tad jāvelk laukā, jāiekustina. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kāds vaimanā, kāds airē uz priekšu...  Piedodiet ka ne pa tēmu iespraucos ar skaitītājiem.

 

Vienubrīdi bija ideja likt istaba.lv izstrādājumu. Izspēlējos ar komplektu laboratorijas apstākļos un apnika. Pāris dienas paspaidīju, paregulēju palogoju temperatūras un palika neinteresanti. Dzīvoklim neredzēju jēgu tādu likt, aprēķināju ka ietaupījums būtu simbolisks.

Link to comment
Share on other sites

Tas pat uz mājas tas pats attiecās! JA mājā pāri pa 500m2, kur telpas izmanto neregulāri tas gan viss var strādāt!

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...